'ABLV Bank' likvidatoru atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas  (23)

"ABLV Bank" sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis norādīja, ka tostarp zvērinātajam advokātam Elvijam Vēberam un zvērinātajai advokātei Evai Berlaus, kura ir "Sorainen" Latvijas biroja vadošā partnere, ir noteikta stundas likme, bet kopējais atalgojums nevarēs pārsniegt 22 000 eiro mēnesī, savukārt likvidatoriem Andrim Kovaļčukam un Arvīdam Kostomārovam atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

"Tā ir mēneša maksa pirms nodokļu nomaksas, neparedzot nekādus procentu maksājumus vai koeficientus par piesaistītajiem naudas līdzekļiem, aktīvu pārdošanu vai citiem darījumiem," uzsvēra Eglītis.

"ABLV Bank" likvidatoru atalgojumu atbilstoši Kredītiestāžu likumam noteikusi bankas akcionāru sapulce.

Kredītiestāžu likumā teikts, ka bankas pašlikvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru sapulce, savukārt, ja bankas likvidācija tiktu veikta ar tiesas nolēmumu, atbilstoši grozījumiem likumā, kas stājās spēkā šogad marta vidū, likvidatora un likvidatora palīga kopējā ikmēneša atlīdzība nedrīkstētu pārsniegt 100 000 eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) otrdien, 12. jūnijā, paziņoja, ka ir atbalstījusi "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu, kā arī apstiprinājusi visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus.

FKTK tuvākajās dienās sagatavos lēmuma projektu par bankas licences anulēšanu, kas tiks iesniegts Eiropas Centrālajā bankā (ECB). Triju dienu laikā pēc licences anulēšanas "ABLV Bank" likvidatori publicēs paziņojumu par pašlikvidāciju oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kas būs sākums triju mēnešu termiņam kreditoru prasību pieteikšanai. Plānots, ka "ABLV Bank" likvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26. februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās ("failing or likely to fail").