Brīdina par risku pazaudēt naudas atmazgāšanas pierādījumus 'ABLV Bank'; banka pārmetumus noraida  (22)

Kā norāda "Delna", tiesībsargājošajām iestādēm būtu jānodrošina tādi pierādījumi kā: elektroniskās datubāzes, internetbankas dati un elektroniskās sarakstes, tostarp sarakste starp ''ABLV Bank'' un tās bijušajiem un pašreizējiem darbiniekiem

Savukārt likvidatorus, banku darbiniekus un akcionārus jāinformē par pienākumu saglabāt un neslēpt pierādījumus, kā arī par iespējamo juridisko atbildību.

"Delna" gan norāda – izmeklēšanu varētu sarežģīt tas, ka daudzi ''ABLV Bank'' konti bija reģistrēti uzņēmumu nominālajiem direktoriem vai arī iekļāva daudzslāņainas shēmas, lai slēptu patiesos kontu kontrolētājus. Starp nominālajiem direktoriem jeb starpniekiem bija arī vairāki Latvijas pilsoņi.

Saskaņā ar "Delnas" paziņojumu, bijušais Sergeja Magņitska darba devējs ''Hermitage Capital Management'' (''Hermitage'') 21. jūnijā nosūtījis iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur ''ABLV Bank'', jo pastāvot risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.
.
''Hermitage'' vērsies pie Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un ģenerālprokuratūras, lūdzot izmeklēt lietu par vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru atmazgāšanu un identificēt iesaistītos ''ABLV Bank'' darbiniekus. Lieta saistīta ar Sergeja Magņitska pirms desmit gadiem atklāto liela mēroga krāpšanu 230 miljonu dolāru apmērā, skaidro "Delna".
.
Saskaņā ar ''Hermitage'' iesniegumā norādīto, laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ''ABLV Bank'' darbinieki Dmitrija Kļujeva un Andreja Pavlova interesēs atļāva atmazgāt 19 miljonus dolāru, kopumā caur ''ABLV Bank'' nelikumīgi pārskaitot 102,3 miljonus dolāru. ASV Finanšu ministrija jau iepriekš vērsusi sankcijas pret Kļujevu un Pavlovu par iesaisti Magņitska lietā.
.
''Ir gandrīz neiespējami, ka tik apjomīgas nelegālās darbības būtu varējušas notikt bez ''ABLV'' augstākās vadības zināšanām. ''ABLV'' amatpersonas apzināti ļāva čaulas uzņēmumiem izveidot kontus un veikt vairāku miljonu dolāru darījumus ar līdzīgiem partneriem citās valstīs, neskatoties uz skaidrām naudas atmazgāšanas pazīmēm, piemēram, pretrunīgi un nepietiekami aprakstītiem maksājumu mērķiem un biznesa loģikas trūkumu,'' teikts "Delnas" paziņojumā medijiem. ''Hermitage'' uzskata, ka visi iesaistītie uzņēmumi ir daļa no starptautiska naudas atmazgāšanas tīkla, kurā izmantotas arī bankas Moldovā, Kiprā, Lietuvā un Igaunijā.

''''Hermitage'' iesniegums atkārtoti aktualizē nepieciešamību padziļināti izpētīt saistību starp Latvijas banku darbiniekiem un aizdomīgiem nefinanšu sektora pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un ārvalstīs,'' teikts paziņojumā.

Reaģējot uz "Delnas" paziņojumu, "ABLV Bank" pauž, ka ir nepamatoti uzrakties par informācijas pazušanu, jo bankas likvidācija notiks stingrā FKTK un neatkarīgu ekspertu uzraudzībā. Banka arīdzan sola ievērot visas likumā noteiktās prasības, kas liek ziņot par katru konstatētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu neparastu vai aizdomīgu darījumu.

"ABLV Bank" arīdzan atgādina, ka jau 2013. gadā FKTK veica pārbaudi bankā par tā dēvēto Magņitska lietu, nekonstatējot pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Jau ziņots, ka pēc ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) 13. februārī publicētā ziņojuma, kurā tika rosināts noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, bankas darbība tika paralizēta un bankas akcionāri 26. februārī pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju.

Banka 5. martā iesniedza uzraugam pašlikvidācijas projektu.

Kā ziņots, bankas pašlikvidācija ir viens no trim Kredītiestāžu likumā paredzētajiem kredītiestādes likvidācijas veidiem, un tā iespējama vien tad, ja kredītiestādei ir pietiekami savi aktīvi kreditoru saistību segšanai, portālam "Delfi" skaidroja KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja advokāte Una Petrauska.

Atbilstoši likumam kredītiestādes likvidācija var notikt trīs veidos – jau minētā pašlikvidācija, likvidācija uz tiesas nolēmuma pamata un bankrota gadījumā, kas arī ir uz tiesas nolēmuma pamata, bet jau maksātnespējas procesa ietvaros.

Pirmie divi likvidācijas veidi – pašlikvidācija un uz tiesas nolēmuma pamata – attiecināmi tikai uz gadījumiem, kad kredītiestādei ir pietiekami savi aktīvi kreditoru saistību segšanai, skaidroja Petrauska.

Savukārt likvidācija bankrota gadījumā notiek, ja kredītiestādes maksātnespējas procesa ietvaros tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par bankrota procedūras sākšanu, jo kredītiestādes sanācija nav iespējama. Tāda bija situācija AS "Latvijas Krājbanka" gadījumā. Auditorkompānija "KPMG Baltics" ir likvidējamās "Latvijas Krājbankas" administrators.

Visos likvidācijas gadījumos FKTK ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par likvidācijas procesu, likvidatoram ir pienākums publicēt ikmēneša atskaites par likvidācijas gaitu. Konkrēti termiņi, kādos kredītiestāde likvidējama, likumā nav noteikti.