Jūnija beigās, atbilstoši statistikas datiem, bija atlikuši 286 riskanti (tādi, kuri atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm un tātad ar tādiem sadarbība ir jāpārtrauc) čaulas uzņēmumi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Šā gada martā kopējais čaulas veidojumu skaits bija 26,1 tūkstotis.
Vērojot tendences bankās atbrīvoties no riskantajiem čaulas uzņēmumiem, FKTK vērtē, ka jūlija pirmajā nedēļā būs notikušas dinamiskas izmaiņas. Pašlaik tiek iesniegti aktuālākie banku dati par situāciju pēc likumā noteiktā termiņa.
FKTK kopš marta monitorē situāciju atbilstoši NILLTFN (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums) likumā definētajam aizliegumam un pazīmēm. Attiecīgi 2018. gada 31. martā šādu veidojumu īpatsvars bija 1,3% (206 miljoni eiro bez "ABLV Bank") pret noguldījumiem, 31. maijā – vien 0,5% (79 miljoni eiro bez "ABLV Bank"), savukārt uz 30. jūniju – attiecīgi 0,2%. 7. jūlijā beidzās likumā noteiktais 60 dienu pašattīrīšanās periods, un jaunākie dati būs pieejami jūlija otrajā pusē.
Jāatgādina, ka šā gada 9. maijā stājās spēkā grozījumi NILLTFN likumā, kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti:
a) uzņēmumam nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību vai tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un nav informācijas, kas pierādītu pretējo;
b) valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, nav nepieciešams sagatavot un iesniegt pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus.
Tāpat šā gada 2. jūnijā stājušies spēkā grozījumi "Klientu padziļinātās izpētes noteikumos", kuros noteikts minimālo pasākumu apjoms, kas veicams, lai gūtu pārliecību par juridiskās personas atbilstību vai neatbilstību čaulas veidojuma pirmajai pazīmei (saimnieciskā darbība).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
