1938. gada 12. jūlijā Ministru kabinets pieņēma, un Valsts prezidents 18. jūlijā izsludināja pirmo likumu "Par zvērinātiem revidentiem", izveidojot Latvijā zvērinātu revidentu institūtu, ko sekmēja normatīvo aktu prasības par obligātu zvērinātu revidentu veikto gada pārskatu revīziju arī akciju un paju sabiedrībās. Ar šo likumu tika noteiktas prasības tām personām, kuras veic gada pārskatu revīzijas – zvērinātiem revidentiem un viņu palīgiem, kā arī noteikta kārtība, kādā veicama gada pārskatu (tai skaitā, bilanču, mēnešu pārskatu) revīzija, kā arī grāmatu un dokumentu pārbaude. Pirms tam revīzijas uzdevumu organizācijās veica brīvprātīgi, izvēlot revidentus no sava vidus. Pirms šī likuma revidenti darbojās arī biržā.
"Zvērināta revidenta profesijā galvenais ir sniegt uzņēmējiem, akcionāriem, institūcijām, kreditoriem, investoriem, valstij skaidru un patiesu priekšstatu par konkrētās sabiedrības finanšu pārskatu: sabiedrības finansiālo stāvokli, tās peļņas rezultātu, finanšu pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī valstij aprēķinātiem un samaksātajiem nodokļiem. Arī pirms 80 gadiem mērķis bija tāds pats: pieaicināt zvērinātu revidentu, lai pārliecinātos, ka uzņēmējsabiedrība ievēro visus likumus, maksā nodokļus atbilstoši likuma normām, un gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Tolaik, 1938. gadā, Latvijā pieņemot šo likumu, bija vēlēšanās piesaistīt vairāk investoru, attīstīt ražošanu, un, lai ieguldītājiem būtu drošība par ieguldījumiem, bija nepieciešams profesionālu ekspertu slēdziens, ka investīcijas konkrētā uzņēmumā ir drošas, ka tas var veiksmīgi turpināt savu darbību. Arī mūsdienās šis mērķis un uzdevumi nav mainījušies," stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
