"Ja skatāmies uz nebanku kreditēšanas nozari, tad šādi krāpniecības gadījumi vairs nav izplatīti. Pret kopējo klientu un darījumu skaitu tie ir vien atsevišķi gadījumi. Nozares uzņēmumi ir veikuši apjomīgas investīcijas, lai krāpniecības gadījumu risku būtiski samazinātu. Ja pirms dažiem gadiem krāpniecisku darījumu mēģinājumi lielākajiem tirgus dalībniekiem bija ap 100 mēnesī, tad šobrīd, ieviešot statistisko analīzi un manuālās pārbaudes, šo mēģinājumu skaits ir samazinājies līdz aptuveni astoņiem gadījumiem mēnesī," sacīja Āboltiņš.
Viņš norādīja, ka pazīmes, pēc kurām var identificēt krāpnieciskus darījumus, ir ļoti dažādas, piemēram, cik ātri potenciālais klients ievada personas kodu, vai nekļūdās, to rakstot. Tāpat tiek skatīts, kāds ir mobilā tālruņa operators, vai ir priekšapmaksas karte vai patstāvīgs pieslēgums. Āboltiņš norādīja, ka nebanku kreditētājiem ir liela uzkrātā statistika par to, kādas e-pasta adreses izmanto krāpnieki, tiek pārbaudīts, vai tās reāli eksistē. Tāpat tiek analizēta arī IP adrese, kuru klients izmanto pieteikuma anketas aizpildīšanas laikā. Skatīta tiek arī ierīce, no kuras veikts kredīta pieprasījums.
"Plašs pazīmju kopums ļauj identificēt gadījumus, kad ir nepieciešama papildu pārbaude, lai nepieļautu krāpniecisku darījumu. Nozares uzņēmumi jau šobrīd strādā un prognozē, ka tuvāko gadu laikā tiks ieviesta arī klienta balss identifikācija, kas vēl vairāk samazinās jebkādas krāpniecības iespējas. No otras puses, arī patērētājiem vajadzētu būt atbildīgākiem par savu personīgo datu drošību. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija jau ir īstenojusi vairākas iedzīvotāju izglītošanas kampaņas, aicinot cilvēkus pievērst pastiprinātu uzmanību personīgo datu drošībai," skaidroja Āboltiņš.
Publiski pieejamie anonimizētie tiesu spriedumi liecina, ka visplašāk šāda veida krāpniecības gadījumi bija izplatīti laika posmā no 2013. līdz 2015.gadam. Pārsvarā visi krāpnieki darbojās pēc līdzīgas shēmas - krāpnieciskā veidā ieguva piekļuvi trešās personas interneta bankas un personas datiem. Ar šo informāciju krāpniekiem pietika, lai varētu pieteikties nebanku kredītiem pie vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Gadījumos, kad kredīts tika piešķirts, tā ņēmējs piesavinājās naudu un izlietoja to saviem mērķiem.
Vienā no gadījumiem krāpnieks, atrodoties ieslodzījumā, sazinājās ar kādu cilvēku, kurš bija ievietojis sludinājumu, ka meklē aizdevumu 500 eiro apmērā. Krāpnieks stādījās priekšā kā aizdevēja pārstāvis un piedāvāja izsniegt šo aizdevumu, taču upurim bija nepieciešams atvērt jaunu kontu bankā un ļaut krāpniekam tam piekļūt. Šī nepieciešamība tika skaidrota ar to, ka tādā veidā tiek pārbaudīta upura kredītvēsture. Kad cilvēka bankas konta informācija tika iegūta, krāpnieks to nodeva savam līdzdalībniekam, kurš atradās brīvībā. Šis līdzdalībnieks, izmantojot internetu, pieteicās vairākiem nebanku aizdevumiem, tādējādi apkrāpjot upuri.
Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, ka pārkāpuma veicējs jau atradās ieslodzījuma vietā, viņam tika piespriests gadu ilgs ieslodzījums, taču visbiežāk par šāda veida likumpārkāpumiem tiek piespriesta nosacīta brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, liecina spriedumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
