Ekonomikas ministrijas (EM) vadītā darba grupa par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu sistēmas atcelšanu savā pēdējā sēdē trešdien, 1. augustā, varētu piedāvāt OIK aizstāt ar "zaļajiem sertifikātiem", taču pārejas periodā atjaunot subsidētās enerģijas nodokli, par to otrdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Partiju "Vienotība" pārstāvošais ekonomikas ministrs Ašeradens OIK likvidācijas plānu pagaidām nekomentē tāpēc, ka tas vēl jāapstiprina darba grupas sēdē trešdien. LTV kļuvis zināms, ka darba grupa piedāvās vairākus pasākumus, kā OIK slogu mazināt un pēc trim gadiem mainīt zaļās enerģijas atbalsta shēmu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018. gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā "jaudas OIK par ampēriem", kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Pirmkārt, darba grupa iesaka atjaunot subsidētās enerģijas nodokli elektrības ražotājiem, kas piedalās obligātajā iepirkumā, norāda "Panorāma". Tādā veidā daļu OIK sloga pārnestu uz pašu ražotāju pleciem. Otrkārt, plānots samazināt atbalstīto staciju iekšējās peļņas normu, lai valstij par saražoto elektrību būtu mazāk jāpiemaksā. Treškārt, OIK jaudas maksu varētu iekļaut elektroenerģijas pārvades tarifā. Tas nozīmē, ka patērētājiem joprojām būs jāpiemaksā par lielo termoelektrostaciju darbību.
Vienlaikus turpinās meklēt stacijas, kurām izsniegtās atļaujas dalībai obligātajā iepirkumā ir anulējamas.
"No mūsu redzes leņķa ir labas lietas, un ir, manuprāt, ne pārāk pareizas lietas. Bet skaidrs, ka virzība ir uz to, lai kopējo OIK apjomu mazinātu," viens no darba grupas locekļiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – bažas radot ministrijas iecere no 2021. gada OIK aizstāt ar tā saukto "zaļo sertifikātu" mehānismu.
"Tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tās valstis, kuras izmanto zaļos sertifikātus, ir ar lieliem tirgiem. Mums ir mazs tirgus. Ir valstis, kuras atsakās no šīs pieejas. Patiesībā pats būtiskākais ir tas, ka šobrīd grūti novērtēt, vai rezultātā beigās maksājumi pieaugs vai samazināsies. Jebkurā gadījumā zaļie sertifikāti ir atbalsta mehānisms, tikai cits," sprieda Endziņš.
"Zaļie sertifikāti" elektrības tirgotājiem būtu obligāti jāpērk no elektrības ražotājiem, kas 2021. gadā vēl piedalīsies obligātajā iepirkumā. Rezultātā par "zaļo enerģiju" tik un tā piemaksātu elektrības patērētāji, uzsver raidījums.
EM rēķinājusi, ka, ieviešot visus iecerētos pasākumus, elektrības lietotāji nākamo četru gadu laikā maksājumos par elektrību ietaupītu līdz 100 miljoniem eiro.
Visi normatīvie akti OIK likvidēšanai ministrijai jāsagatavo līdz 1. septembrim, taču, visdrīzāk, par vajadzīgajām izmaiņām likumos lems nākamā Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
