Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%.
Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam.
"Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītus pamatā aizņemas pie nebanku kredītdevējiem, tomēr veicot datu analīzi, kas nāk no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) var secināt, ka joprojām patēriņa kreditēšanas tirgū dominē tradicionālās bankas. Vienlaikus arī patēriņa kreditēšanas rādītāji ir ievērojami zemāki nekā pirmskrīzes periodā, un tas liecina gan par iedzīvotāju kopējo finanšu stāvokli, gan par nozares regulējuma efektivitāti un abu sektoru pārstāvošo komersantu atbildīgāku biznesa darbību" tā par pētījuma rezultātiem stāsta RISEBA studiju prorektors un pētījuma līdzautors Dr. Ilmārs Kreituss.
Banku norēķinu karšu un kontu kredītu apjomi ir samazinājušies visā laika periodā no 2008. līdz 2017. gadam, savukārt banku patēriņa kredītu apjomiem, pēc strauja samazinājuma laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam, ir novērojams neliels, bet pastāvīgs pieaugums 14,3% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
