Deputāti aizdomīgi nenāk uz sēdi; neizdodas lemt par ierobežojumiem ātrajiem kredītiem  (209)

Sēdei bija jāsākas otrdien pulksten 11, bet aptuveni 15 minūtes pēc tās noliktā sākuma laika komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka no 13 deputātiem uz sēdi ieradušies vien seši, līdz ar to nav kvoruma. Viņš norādīja, ka arī šonedēļ situācija ir tāda pati kā pirms nedēļas, kad vairāki deputāti neieradās uz sēdi. Līdz ar to komisijas sēde atkal tika pārcelta - tā notiks pēc nedēļas, 14.augustā, pulksten 11.

Uz komisijas sēdi bija ieradušies daudzi ierēdņi, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kā arī nozaru pārstāvji. Naudiņš akcentēja, ka deputāti atalgojumu saņem arī vasarā, līdz ar to viņiem sēdes ir jāapmeklē. Komisijas sēdē piedalījās Naudiņš, Askols Kļaviņš (ZZS), Armands Krauze (ZZS), Ilmārs Latkovskis, Edvards Smitēns (LRA), Jānis Upenieks (V). Savukārt uz sēdi neieradās Anrijs Matīss, Inesis Boķis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Aivars Meija, Artūrs Rubiks (S), Jānis Urbanovičs (S), kā arī Ivars Zariņš (S).

Arī pirms nedēļas komisija kvoruma trūkuma dēļ nevarēja lemt par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežojumus nebanku kreditēšanas jomā. Toreiz sēdē piedalījās Naudiņš, Kļaviņš, Boķis, Upenieks, Smiltēns un Klaužs.

Saeimas Kārtība rullis nosaka, ka deputātam var atvilkt no algas 20%, ja viņš neierodas uz Saeimas sēdi bez attaisnojoša iemesla. Savukārt par komisiju sēžu neapmeklēšanu šādas sankcijas nav paredzētas. Kārtības rullis nosaka - ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājam par to jāpaziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma var viņu atsaukt un ievēlēt citu deputātu.

Likuma izmaiņas paredz stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju atmaksāt piešķiramo aizdevumu. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi paredz ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu.

Tāpat FM priekšlikumi likuma grozījumiem paredz, ka patērētāja kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Ņemot vērā, ka deputāti nevarēja lemt par minēto likumprojektu, viņi turpināja sēdi ar diskusiju par citiem darbakārtības jautājumiem.

Opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem uzsver, ka jau otro nedēļu pēc kārtas komisijas sēdi neieradās vajadzīgais deputātu skaits, tātad "atkārtoti tika bloķēta" likumprojekta virzība izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā, tiek "likti šķēršļi" tā dēvēto ātro kredītu ierobežojošu likumu pieņemšanai.

LRA politiķis Smiltēns pauž, ka ātro kredītu biznesā Latvijā sastopami investori no politiķu vidus. "Pēc apzināta LRA likumprojekta bremzēšanas, ir skaidrs, ka Saeimā ir partijas, kas pakļaujas "ātro kredītu" lobijam un nav brīvas savos lēmumos," uzsver Smiltēns.