Lērums ikdienā veicamu darbu no taustāmās pasaules jau ir pārcelti un citi vēl tiek pārcelti digitālajā vidē, tostarp arī ar finansēm saistītie. Kā liecina Latvijas Bankas (LB) apkoptā statistika, pagājušajā gadā, salīdzinot ar aizpērno gadu, bezskaidras naudas maksājumu skaits Latvijā pieaudzis par 10,5%. Ne viens vien finanšu nozarē strādājošais norāda uz nozares tendenci kļūt arvien digitalizētākai, taču iespēju, ka Latvija jau tuvākajā desmitgadē varētu kļūt par bezskaidras naudas valsti komercbanku pārstāvji vērtē piesardzīgi.
Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma ("fintech") "Revolut" uzņēmējdarbības attīstības vadītājs Andris Bičeika jūlijā portālā "Delfi" pauda viedokli, ka jau tuvāko 10 gadu "transformācija uz sabiedrību ar norēķiniem bezskaidrā naudā" šobrīd šķiet kā viena no visreālākajām iespējam. Viņš norādīja, ka ''uzņēmējdarbībai, un īpaši – finanšu institūcijām, ir jāadaptējas, jo viss virzās dzīves bez skaidras naudas virzienā''.
Pērn Latvijā kopumā veikti 441,2 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu, lasāms LB apkopotajā maksājumu statistikā. Piemēram, bankā "Swedbank" portālam "Delfi" norādīja, ka 99% visu maksājumu tajā jau notiek digitāli – internetbankā. Savukārt, runājot par maksājumu karšu izmantošanu, "Swedbank" debetkaršu daļas vadītāja Liene Gasiņa pastāstīja, ka jau vairāk kā 70% transakciju ir maksājumi, bet mazāk nekā 30% – skaidras naudas darbības, piemēram, naudas izņemšana no bankomāta. Viņa norāda, ka "šīs pārmaiņas ir dabisks process, kas saistīts gan ar kopējo cilvēku paradumu digitalizāciju".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
