Lērums ikdienā veicamu darbu no taustāmās pasaules jau ir pārcelti un citi vēl tiek pārcelti digitālajā vidē, tostarp arī ar finansēm saistītie. Kā liecina Latvijas Bankas (LB) apkoptā statistika, pagājušajā gadā, salīdzinot ar aizpērno gadu, bezskaidras naudas maksājumu skaits Latvijā pieaudzis par 10,5%. Ne viens vien finanšu nozarē strādājošais norāda uz nozares tendenci kļūt arvien digitalizētākai, taču iespēju, ka Latvija jau tuvākajā desmitgadē varētu kļūt par bezskaidras naudas valsti komercbanku pārstāvji vērtē piesardzīgi.
Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma ("fintech") "Revolut" uzņēmējdarbības attīstības vadītājs Andris Bičeika jūlijā portālā "Delfi" pauda viedokli, ka jau tuvāko 10 gadu "transformācija uz sabiedrību ar norēķiniem bezskaidrā naudā" šobrīd šķiet kā viena no visreālākajām iespējam. Viņš norādīja, ka ''uzņēmējdarbībai, un īpaši – finanšu institūcijām, ir jāadaptējas, jo viss virzās dzīves bez skaidras naudas virzienā''.
Pērn Latvijā kopumā veikti 441,2 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu, lasāms LB apkopotajā maksājumu statistikā. Piemēram, bankā "Swedbank" portālam "Delfi" norādīja, ka 99% visu maksājumu tajā jau notiek digitāli – internetbankā. Savukārt, runājot par maksājumu karšu izmantošanu, "Swedbank" debetkaršu daļas vadītāja Liene Gasiņa pastāstīja, ka jau vairāk kā 70% transakciju ir maksājumi, bet mazāk nekā 30% – skaidras naudas darbības, piemēram, naudas izņemšana no bankomāta. Viņa norāda, ka "šīs pārmaiņas ir dabisks process, kas saistīts gan ar kopējo cilvēku paradumu digitalizāciju".
Arī bankas "Luminor" privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis portālam "Delfi" uzsvēra, ka mainās veids, kā cilvēki izmanto elektronisko un fizisko naudu, viņš gan arī pastāstīja, ka visticamāk abi naudas veidi paralēli pastāvēs vienmēr, mainoties vien proporcijai, norēķināšanās vajadzībām un veidiem.
Virzībā uz "bezskaidras naudas valsti'' flagmanis pasaulē ir Zviedrija, kur pēdējo desmit gadu laikā būtiski sarucis apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms, liecina Zviedrijas centrālās bankas dati. 2013. gadā apgrozībā Zviedrijā bija banknotes un monētas aptuveni 88 miljardu zviedru kronu vērtībā, bet pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, naudas apgrozībā esošās skaidras naudas apjoms sarucis gandrīz par trešdaļu – līdz 57 miljardiem zviedru kronu. Kā teikts Zviedrijas centrālās bankas ikgadējā aptaujā "Zviedrijas maksājumu paradumi", no 40% līdz 13% pēdējo astoņu gadu laikā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri maksājumus veic skaidrā naudā.
Sekojot tendencēm valstī, Zviedrijas centrālā banka vētī iespējas un nepieciešamību ieviest digitālo naudu – e-kronu. Centrālā banka ziņojumu par juridiskajiem un tehniskajiem priekšnosacījumiem e-kronas ieviešanai, un veidiem, kā to padarīt pieejamu visai sabiedrībai, plāno pabeigt nākamā gada otrajā pusē. Tiesa, kā raksta medijs "Bloomberg", arvien sarūkošajai skaidras naudas izmantošanai Zviedrijā ir arī negatīvas sekas, proti, ne visiem iedzīvotājiem ir pārejai uz "bezskaidras naudas valsti" nepieciešamās digitālās prasmes.
Digitālo prasmju trūkums ir būtisks jautājums arī Latvijai, jo, kā liecina "Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa" 2018. gada dati, lai gan arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Vienlaikus gan pētījumā tika secināts, ka internetbankas lietotāju īpatsvars Latvijā ir krietni augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) – 75%, kas Latviju ierindo astotajā vietā ES dalībvalstu vidū.
Tiesa, iedzīvotāju paradumu maiņa nav vienīgais apstāklis, kas var kavēt pāreju uz ''bezskaidras naudas valsti''. Tam nepieciešama arī atbilstoša infrastruktūra, proti, bezskaidras naudas norēķiniem jābūt ērtiem un visur pieejamiem skaidroja bankas "Citadele" karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš. Viņš lēš, ka no maksājumu infrastruktūras viedokļa pāreja ''teorētiski varētu notikt jau tuvāko gadu laikā''.
"Delfi" uzrunātie komercbanku eksperti skaidroja, ka pāreja uz ''bezskaidras naudas valsti'' nozīmētu ne vien no monētām brīvas kabatas, bet arī daudz pārskatāmāku maksājumu vēsturi, kas savukārt varētu veicināt cīņu ar ēnu ekonomiku.
"Latvijas realitāte – salīdzinoši lielais pelēkās ekonomikas īpatsvars, kas kavē bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu," skaidroja Lazdiņš, piebilstot, ka saskaņā ar "Citadeles" datiem nedaudz vairāk nekā puse darījumu notiek ar maksājumu kartēm, bet otra daļa – skaidrā naudā, un skaidras naudas darījumu īpatsvara samazināšanās notiek ļoti lēni. Viņaprāt, sabiedrības paradumu maiņai būs nepieciešami vairāki gadi.
Tā kā daļā sabiedrības joprojām ir pieprasījums pēc skaidras naudas, bankas joprojām uztur arī skaidras naudas infrastruktūras tīklu. "Prognozējams, ka vēl kādu pārskatāmu laiku šīs "naudas pasaules" – skaidras naudas un digitālā – pastāvēs paralēli, taču skaidrs, ka digitālās finanses mūsdienās jau ir priekšā izplatības ziņā," pauda Gasiņa.
Arī Rudzītis portālam "Delfi" norādīja, ka ne visur reģionos iespējami bezskaidras naudas norēķini, piemēram, daudzviet noris dažādi tirdziņi, kuros amatniekiem nereti tiek maksāts skaidrā naudā. Līdz ar to arī veidojas pieprasījums pēc skaidras naudas. Viņš arī uzsvēra, ka pastāv ''vienkārši cilvēciska vēlme mājās turēt dažas skaidras naudas banknotes drošības sajūtai vai praktiskai nepieciešamībai''.
''Domāju, ka mēs vēl neesam gatavi kļūt par pilnīgi bezskaidras naudas valsti – tas saistīts gan ar vēsturisko un emocionālo pieredzi, gan reģionālo attīstību,'' rezumēja Rudzītis. ''gan elektroniskajai, gan fiziskajai naudai ir savas priekšrocības atkarībā no mērķa vai situācijas.''
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
