Latvijas Banka ECB programmas ietvaros iegādājusies vērtspapīrus par 7,35 miljardiem eiro  (26)

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,35 miljardiem eiro, tai skaitā 2015. gadā par 1,81 miljardu eiro, 2016. gadā – par 2,55 miljardiem eiro, bet 2017. gadā – par 2,36 miljardiem eiro.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas – ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

PAPP programmā no 2018. gada oktobra līdz decembra beigām notiks neto aktīvu iegāde 15 miljrdardu eiro apmērā mēnesī (iepriekš iegāžu apmērs bija 30 miljardi eiro mēnesī). Ja saņemtie dati joprojām apstiprinās ECB Padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2019. gada janvāra neto iegādes tiks pārtrauktas.

Paredzēts arī turpmāk īstenot politiku, kas ietver PAPP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Savā 2018. gada jūnija Rīgas sanāksmē ECB Padome noteica, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0,25% un –0,40%). Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām.

PAPP rezultātā Eirosistēma apmainīs finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Sagaidāms, ka šī intervence ietekmēs eiro zonas ekonomiku ar monetārās transmisijas mehānisma starpniecību – uzlabos eiro zonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījumu un ražošanas kapacitāšu izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija.