Pirms 10 gadiem, 2008. gada novembrī, Latvijas valdība nonāca grūtas izvēles priekšā: riskējot ar nodokļu maksātāju naudu, glābt "Parex" banku, kam Latvijas ekonomikā bija būtiska loma, vai ļaut risināt problēmas pašiem, apzinoties, ka neveiksmes gadījumā valsts ekonomika gūs smagu triecienu. Toreizējais premjerministrs Ivars Godmanis izvēlējās pirmo. Vai tas bija pareizs lēmums? "Delfi" jautā bijušajam bankas līdzīpašniekam Viktoram Krasovickim.
Atceroties 10 gadus vecos notikumus, atmiņā Krasovickim palicis apjukums un neizpratne par to, kas nāca no valdības un Latvijas Bankas puses, kad banka vērsās pēc palīdzības. Daudz kas cits vienkārši zaudējis asumu un izdzisis no atmiņas.
2008. gada beigās "Parex" apkalpoja ap 60% vietējā biznesa. Tādējādi ietekme, protams, bija būtiska. Galu galā tas palielināja krīzi valstī. "Nedomāju, ka akcionāru plāna un mūsu palīdzības nepieņemšana bija ierēdņu ļaunprātīga darbība. Visdrīzāk, tās bija bailes kaut ko izdarīt nepareizi, kā arī lērums neprašu-ierēdņu ap banku," vērtē Krasovickis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
