'Tehniskais valsts budžets' – ko tas 2019. gadā nozīmētu Latvijai  (63)

FM vērš uzmanību, ka situācijā, ja nepagūst laikus pieņemt nākamā gada budžetu, stājas spēkā īpašs regulējums un valsts pārvaldē netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Tāpat netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā gadā, savukārt tēriņi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas.

"Protams, liels jautājums ir, cik ātri Valsts prezidents nominēs jauno Ministru prezidenta amata kandidātu un cik ātri ies ar valdības sastādīšanu. Visticamāk, gadu mēs sāksim ar tehnisko budžetu," iepriekš prognozēja Ašeradens.

Kā portālu "Delfi" informēja FM, Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā pagaidu budžetu, izbeidzas, kad stājas spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Pagaidu budžeta regulējums tika piemērots, sagatavojot budžetu 1999. un 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts un vēl nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.

Ministrija brīdina, ka, domājot par pagaidu budžeta sagatavošanu šobrīd, ir jāņem vērā, ka virkni būtisko normu nosaka ikgadējais budžeta likums, kas zaudē spēku 31. decembrī. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvaru sadalījums, Valsts prezidenta atalgojums un apropriāciju pārdales nosacījumi.

Ir arī pozīcijas, kur izdevumiem nākamgad jau janvārī objektīvi jābūt lielākiem par 1/12 daļu no šā gada izdevumiem. Piemēram, būtiskākās no tām ir mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, Satversmes tiesas spriedumu izpildei par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām, normatīvo aktu izpilde pensiju un pabalstu jomā, speciālās dotācijas pieaugums pašvaldībām, lai kompensētu IIN ieņēmumu samazināšanos.

Ievērojot ieviesto valsts budžeta tiesisko regulējumu, tai skaitā vidēja termiņa budžeta ietvara plānošanas jomā, ir iespējami vairāki risinājumi, par kuriem būtu jāvienojas, secina FM.

Rīcību gadījumā, ja, sākoties jaunam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, nosaka likums par budžetu un finanšu vadību. Tajā noteikts, ka finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus. Taču ar noteikumu, ka, tiek turpināta iepriekšējā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, tiek nodrošināta līdzekļu asignēšana Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu (pasākumu) īstenošanai, kā arī tiek nodrošināta ES pašu resursu pārskaitīšana ES budžetā.

Vienlaikus netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā, savukārt izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas, skaidro FM.

Vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien Rīgas pilī tikās un uzklausīja Jaunās konservatīvās partijas virzīto un Ministru prezidenta amatam nominēto Jāni Bordānu. Tikšanās laikā Bordāns informēja Valsts prezidentu par valdības veidošanas gaitu. Bordāns atzina, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.

Tāpēc ceturtdien, 15. novembrī, Valsts prezidents parakstīja rīkojumu, ar kuru atzina par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu.