Ņemot vērā, ka, piemērojot spēkā esošos pagaidu budžeta veidošanas nosacījumus, var rasties problēmas, Finanšu ministrija (FM) rosina izmaiņas likumā par budžetu un finanšu vadību attiecībā uz pagaidu budžeta veidošanu, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Trešdienas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē finanšu ministre un FM pārstāvji informēja deputātus par valsts budžeta veidošanas procesu.
Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka situācijā, ja nepagūst laikus pieņemt nākamā gada budžetu, stājas spēkā īpašs regulējums un valsts pārvaldē netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Tāpat netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā gadā, savukārt tēriņi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas.
Likums paredz, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.
Ja, sākoties gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas un tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana.
Pēdējo reizi šāds regulējums tika piemērots, sagatavojot budžetu 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts, kā arī nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.
Kā informēja finanšu ministre, piemērojot spēkā esošos pagaidu budžeta veidošanas nosacījumus, var rasties virkne problēmu. Proti, ir pozīcijas, kur izdevumiem nākamgad jau janvārī objektīvi jābūt lielākiem par divpadsmito daļu no šā gada izdevumiem. Piemēram, Saeimas apstiprināto normatīvo aktu izpilde pensiju un pabalstu jomā, pedagogu atalgojumā.
Tāpat ikgadējais budžeta likums nosaka par sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvaru sadalījumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, taču tas zaudēs spēku 31. decembrī,
Līdz ar to FM rosina izmaiņas likumā par budžetu un finanšu vadību attiecībā uz pagaidu budžeta veidošanu. Ministrija rosina noteikt, ka izdevumi nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku finansēšanu. Piemēram, pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā.
Tāpat piedāvātie grozījumi paredz, ka tiek nodrošināta to budžeta politikas un izpildes nosacījumu, kas noteikti iepriekšējā saimnieciskā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā, izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētus pasākumus.
Kā arī FM rosina noteikt, ka pašvaldībām funkciju veikšanai tiek nodrošināts stabils nepieciešamais finansējums, apstiprinot mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadali un aizņēmumu, galvojumu izsniegšanas nosacījumus.
Jau ceturtdien Saeima varētu lemt par grozījumiem pirmajā lasījumā. Šiem grozījumiem varētu piešķirt steidzamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
