Ekonomisti: liels nepatīkams pārsteigums šogad bijusi apstrādes rūpniecība  (12)

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7%.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27%. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem diviem ceturkšņiem kāpums gan ir palēninājies līdz +10%. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ atsevišķi projekti tiek iesaldēti. Turpmākajos divos gados ES fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas, lai uzturētu izaugsmi un to, kā nozare adaptēsies vēlāk. Pieprasījums no citiem segmentiem būs, taču jautājums būs par elastību vadīt izmaksas un audzēt efektivitāti.

"Liels nepatīkams pārsteigums šogad ir bijusi apstrādes rūpniecība, kurai šobrīd ir grūti pretendēt uz vairāk nekā 3% kāpumu. Turpretim lielākais patīkamais pārsteigums ir transports, kurā izaugsme visdrīzāk pārsniegs 4%, vairāk nekā gaidīja gandrīz jebkurš," teic "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš papildina, ka Latvijas eksportētājiem šobrīd ir vairāk jādomā nevis par globālajiem šausmu scenārijiem, bet par to, kā celt ražīgumu, tātad investēt. Tikai šādi viņi varēs izdzīvot nākotnes darba tirgū. Ir daudzi uzņēmumi, kuru ražīgums jau šobrīd ir ES vidējā līmenī un par krietni augstāks, viņi par darbaspēka trūkumu visdrīzāk nesūdzas. Taču tiem, kuriem šobrīd algu kāpums jau šķiet gandrīz nepanesams, ir tikai divas iespējas – saņemt pēdējos spēkus izrāvienam vai arī rēķināties ar lielu varbūtību, ka dažu tuvāko gadu laikā darbs būs jāpārtrauc.

Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti, vērtē "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna, sagaidot, ka no 4,5% šogad izaugsme palēnināsies līdz 3% nākamgad. To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā.

Ekonomikas ministrijā skaidro, ka izaugsmes tempus ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktība ārējā vidē – ģeopolitiskā situācija reģionā, neskaidrība par "Brexit" vienošanās iznākumu u.c. Tāpat arī Eiropas Komisija prognozē nākamgad lēnāku izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

Lai arī Latvijas ekonomika šobrīd uzrāda spēcīgu pieaugumu, Finanšu ministrijā secina, ka ārējie riski turpmākai izaugsmei kļūst aizvien aktuālāki, kas atspoguļojās trešā ceturkšņa eksporta vājajos rezultātos.

Laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju uzrādīt nedaudz piezemētāku, kaut joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir arī mērot visu trīs ceturkšņu veikumu. Lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums.

Tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem diviem ceturkšņiem kāpums gan ir palēninājies līdz +10%. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ atsevišķi projekti tiek iesaldēti. Turpmākajos divos gados ES fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas, lai uzturētu izaugsmi un to, kā nozare adaptēsies vēlāk. Pieprasījums no citiem segmentiem būs, taču jautājums būs par elastību vadīt izmaksas un audzēt efektivitāti. Īpaši patīkami redzēt noturīgo izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas 3. ceturksnī pieauguši par 14%. Visticamāk, kāpums turpināsies arī nākamgad. Zināms pārsteigums ir arī straujais kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē (+8%), kas pretēji gaidītajam šogad ir izaugsmi balstījusi. Tranzīta sektora ilgtermiņa perspektīvas nav pārāk iepriecinošas. Lai arī mājsaimniecību patēriņš ir audzis visai veselīgā tempā (+4,7%), mazumtirdzniecībā kāpums ir bijis gana pieticīgs (+2%). Tāpat globālās vēsmas ir atsaukušās vājajā apstrādes rūpniecības veikumā (+1%).

Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem. Situācija tam ir labvēlīga, darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma un skatījuma uz nākotni, kas balstīsies ļoti iracionālos apsvērumos. Tāpat nozīmīgs faktors būs kapitāla izdevumi, ko stimulēs eirofondi. Kaut uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz iet mazumā ārējo apstākļu un arī augošo būvniecības izmaksu dēļ. Globālā konjunktūra būs krietni mazāk labvēlīga eksporta izaugsmei, kaut ir cerības, ka uzņēmēji spēs noķert pareizo vilkmi un apjomus pieaudzēt. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 4,3%, nākamgad 3,5%.

Atšķirībā no ASV izskatās, ka izaugsme eirozonā 2017. gadā ir sasniegusi maksimumu. Vājāk kā šogad gaidīts ir veicies apstrādes rūpniecībā un eksportā, kur palēnināšanās ir skaidri saskatāma. Viens no faktoriem ir notikumi autobūvē – jaunu emisiju standartu ieviešana. Neraugoties uz palēnināšanos, uzņēmēju noskaņojums norāda uz pienācīgas izaugsmes saglabāšanos. Arī mājsaimniecības noskaņojums joprojām ir pietiekami augstā līmenī. Tādējādi eirozonai ir labs potenciāls turpināt eksporta, kapitāla izdevumu, kā arī mājsaimniecību patēriņa virzītu izaugsmi aptuveni 2% apmērā. Tirdzniecības karu risks ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi ir piesardzīgi investīciju plānos, lai gan to jaudu noslodze ir ļoti augsta. Tajā pašā laikā uzņēmumu plāni darbinieku piesaistei ir ekspansīvi, kas liecina, ka bezdarbs turpinās dilt. Bezdarba līmenis tuvojas līdzsvaram un kļūst par arvien lielākām galvassāpēm. Darbinieku trūkums turpinās dzīt algas uz augšu, bet uzņēmēju nevēlēšanās attīstīt jaudas nozīmēs to izaugsmes ierobežojumus. Lēnākas ASV un Ķīnas (abas valstis 2017. gadā veidoja nedaudz vairāk par pusi globālās izaugsmes) izaugsmes dēļ starptautiskās tirdzniecības pieaugums kļūs lēnāks. Turklāt, ja tirdzniecības spriedze eskalēsies, palēnināšanās var īstenoties vēl izteiktāk. Nesenais naftas cenu kritums nākamgad sniegs nelielu ieguldījumu pasaules ekonomiskajā aktivitātē. Mājsaimniecības gūs priekšrocības no pirktspējas uzlabošanās, kas stimulēs patēriņu.

Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 3. ceturksnī augusi par 4,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Tas ir vien mazliet lēnāk nekā rādīja ātrais novērtējums. Divas papildu brīvdienas nedaudz bremzēja izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5,3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī.

Līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%), visātrāk augošās nozares lauri pienākas IKT sektoram, turpat 14% kāpums. No tā tieši informācijas pakalpojumu nozare aug virs 14% jau trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko pienesumu IKP izaugsmei 3. ceturksnī deva transports, kurš auga par arī iespaidīgiem 8%. Šīs trīs nozares kopumā nodrošināja gandrīz pusi no kopējā ekonomikas pieauguma. Savukārt divās lielākajās nozarēs, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, izaugsme jau ir ievērojami palēninājusies.

Ņemot vērā strauju izaugsmi transportā un IKT sektorā, nedaudz pārsteidzoši redzēt vāju eksporta sniegumu, jo īpaši pakalpojumos. Iespējams, to mazina finanšu pakalpojumu eksporta kritums. Jāsaka, ka finanšu sektora pievienotā vērtība gan ir augusi, lai arī izskatās dažu īstermiņa faktoru dēļ. Vēl arvien sagaidāms, ka finanšu sektora sniegums šī gada beigās un nākamgad tomēr būs negatīvs nerezidentu apkalpojošā banku sektora turpmākas samazināšanas dēļ. Preču eksporta lēnāko izaugsmi nosaka vājāka izaugsme apstrādes rūpniecībā un sliktākas ražas sausas vasaras dēļ.

Strauji augošas algas un noturīgs patērētāju noskaņojums veicināja mājsaimniecību patēriņa kāpumu, kas pat nedaudz paātrinājās. Turklāt straujāk auguši tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem, kas norāda uz labāku mājsaimniecību finanšu situāciju. Mājsaimniecību patēriņa izaugsmi nākamgad veicinās arī augoša interese par mājokļu kredītiem un mājokļu kredītportfeļa neliels kāpums.

Vēl arvien diezgan strauji aug investīcijas, ne tikai pateicoties būvniecībai, bet arī ieguldījumiem mašīnās un iekārtas (kur savu artavu sniedz arī jaunās lidmašīnas).

Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti. Sagaidāms, ka no 4,5% šogad izaugsme palēnināsies līdz 3% nākamgad. To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā. Nozaru griezumā transporta straujā izaugsme bremzēsies, jo pašlaik to veicina daži īstermiņa faktori (kā, piemēram, remonts Krievijas Ustjlugas ostā).

Statistiķi ir precizējuši un papildinājuši iepriecinošo 3. ceturkšņa ekonomikas kopainu. IKP gada griezumā audzis par 4,7%, bet pret iepriekšējo ceturksni – par 1,7%. Domājams, ka arī šogad kopumā IKP pieaugums būs 4,7%, bet nākamgad – nedaudz zem 4%. Ļoti līdzīgi domā arī OECD, kura ir mūsu makro prognozes visnesenāk atjaunojusī starptautiskā organizācija.

Nozaru sacensībā ir pārsteigumi

Par straujāk augošo nozari 3. ceturksnī kļuva informācijas un sakaru nozare, kas vēl par procenta desmitdaļu palielināja jau lielisko iepriekšējā ceturkšņa tempu (13,6%). Celtniecības kāpuma straujākais posms ir aiz muguras, tās paveiktais apjoms kāpa par 10,3% pretstatā gandrīz trīsreiz straujākam tempam iepriekšējā periodā. Pievienotā vērtība 3. ceturksnī gada griezumā kāpa visās nozarēs, bet vislēnāk tirdzniecībā (+0,6%), krītoties svārstīgās vairumtirdzniecības devumam. Tāpat IKP kāpumu pamatīgi bremzēja apstrādes rūpniecība, kas pirms gada veiktajam apjomam spēja papildus pievienot vien 0,8%.

Šogad kopumā straujāk augošā nozare būs celtniecība, kuras radītā pievienotā vērtība pieaugs gandrīz par piektdaļu, taču otrajā vietā pārliecinoši izvirzījusies informācijas un sakaru nozare, kurā kāpums varētu būt apmēram ducis procentu. Citas nozares tālu atpaliek, bronzas medaļas iegūšanai nozaru sacīkstē varētu pietikt ar apmēram 6% kāpumu, ko varētu panākt viesnīcu un restorānu nozare. Liels nepatīkams pārsteigums šogad ir bijusi apstrādes rūpniecība, kurai šobrīd ir grūti pretendēt uz vairāk nekā 3% kāpumu. Turpretim lielākais patīkamais pārsteigums ir transports, kurā izaugsme visdrīzāk pārsniegs 4%, vairāk nekā gaidīja gandrīz jebkurš.

Izaugsme nākamgad tātad varētu piebremzēties apmēram par procentpunktu. Iespējami ir gan arī ļoti atšķirīgi scenāriji. Šī gada sākumā "visi zināja", ka izaugsme bremzēsies, taču tas nav noticis. Varbūt nenotiks arī 2019. gadā, var "uzzīmēt" diezgan ticamu nākotnes stāstu, kurā turpinām augt gandrīz par 5% vēl vairākus gadus. Ja kāds cilvēks domā, ka Latvijas ekonomikā kaut kas nav iespējams, viņš vienkārši vēl nav nodzīvojis pietiekami ilgi. Taču līdzšinējā izaugsmes tempa noturēšana nav bāzes scenārijs.

Divi ceļi

Lielākās bažas jau ilgāku laiku rada notikumi ārpus mūsu robežām. Var ieskicēt divus scenārijus pasaules ekonomikas pārmaiņu ietekmei uz mūsējo.

Ja pasaules izaugsme bremzējas mēreni, ietekme uz Latvijas eksportu ārpus meža nozares būs diezgan maiga. Koksnes produktu eksportētājiem šobrīd ir ļoti labi laiki, jo produktu cenas ir ļoti augstas. Bremzējoties celtniecībai, kas vienmēr notiek cikliskās lejupslīdes brīžos, šī nozare to sajutīs. Taču vadošie uzņēmumi ļoti labi apzinās, ka vienmēr nevar būt tik labvēlīgi tirgus apstākļi, kā šobrīd, jau ir uzkrāta pietiekami liela pieredze. Lielākajā daļā preču eksporta nozaru ietekme nebūs liela. Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, kas ir galvenais pārtikas eksporta tirgus, izaugsme joprojām būs diezgan spēcīga, nozare nav jūtīga pret ekonomikas cikliem. Savukārt metālapstrādē un mašīnbūvē ražošanas pieaugumu galvenokārt nosaka ārvalstu investoriem piederošo uzņēmumu jaudu palielināšanas plāni, kurus mērenas globālās ekonomikas temperatūras izmaiņas neatcels. Savukārt pakalpojumu eksportētāji nākamos divus gadus ar prieku apgūs jaunās biroju telpas, kas var nozīmēt arī īres izmaksu kritumu un jaunu investoru ienākšanu Latvijā.

Ja pasaules ekonomiku pēkšņi satricina spēcīga finanšu krīze, tad visas prognozes tiek atceltas. Piemēram, ja Itālijas valdības teatrālā cīņa ar Briseles "apspiedējiem" noved pie pilnīga uzticēšanās zuduma šīs valsts vērtspapīriem finanšu tirgos, kas var izraisīt tās izkrišanu no eirozonas, tas radītu ļoti spēcīgu, kaut īslaicīgu šoku visai pasaules ekonomikai. Itālijas valsts obligāciju ienesīgums vēsta, ka šāda notikuma varbūtība nav liela, taču tā nav nulle.

Latvijas eksportētājiem šobrīd ir vairāk jādomā nevis par globālajiem šausmu scenārijiem, bet par to, kā celt ražīgumu, tātad investēt. Tikai šādi viņi varēs izdzīvot nākotnes darba tirgū. Ir daudzi uzņēmumi, kuru ražīgums jau šobrīd ir ES vidējā līmenī un par krietni augstāks, viņi par darbaspēka trūkumu visdrīzāk nesūdzas. Taču tiem, kuriem šobrīd algu kāpums jau šķiet gandrīz nepanesams, ir tikai divas iespējas – saņemt pēdējos spēkus izrāvienam vai arī rēķināties ar lielu varbūtību, ka dažu tuvāko gadu laikā darbs būs jāpārtrauc.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem šogad 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā ir palielinājies par 4,7%. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7%, kas bija straujākais ekonomikas pieaugums ceturkšņa laikā kopš 2016. gada nogales. Kopumā šā gada janvārī – septembrī IKP bija par 4,7% lielāks nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, kas nozīmē, ka šogad trīs ceturkšņos sasniegta straujākā ekonomikas izaugsme pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirms mēneša publicētais IKP ātrais novērtējums liecināja, ka izaugsmes tempi paātrinās, galvenokārt pateicoties pakalpojumu nozarēm. IKT pakalpojumu apjomi pēdējā laikā strauji aug un 3. ceturksnī tie bija par 13,7% lielāki nekā pirms gada. Pēdējos mēnešos vērojamais kravu pārvadājumu pieaugums dzelzceļā un ostās liecināja par labiem darbības rādītājiem transportā – 3. ceturksnī transporta un uzglabāšanas nozarē kāpums gada griezumā bija par 8,2%. Jāatzīmē arī straujais pieaugums mežu nozarē (3. ceturksnī – par 27%), ko ietekmē gan augstais pieprasījums pēc izejmateriāliem, gan labvēlīgāki laika apstākļi salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni.

Ņemot vērā bāzes efektu, lēnāki pieauguma tempi 3. ceturksnī bija būvniecības nozarē, kur gada griezumā izaugsme sasniedza 10,3% pretstatus vairāk nekā 30% pieaugumam šā gada pirmajā pusē. Savukārt ikmēneša statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu un apstrādes rūpniecības izlaidi jau liecināja, ka šajās nozarēs 3. ceturksnī būs salīdzinoši vājāki rādītāji. Tā mazumtirdzniecības apjomi šogad 3. ceturksnī bija tikai par 2% lielāki nekā pirms gada, savukārt apstrādes rūpniecībā pieaugums sasniedza 0,8%. Rūpniecībā lēno attīstību lielā mērā ietekmēja ražošanas apjomu samazinājums pārtikas rūpniecībā. Arī elektronikas nozarē pēc 30% ikgadēja kāpuma iepriekšējos gados, šogad ražošanas apjomi praktiski saglabājas iepriekšējā gada līmenī.

Stabili turpina augt iekšzemes pieprasījums. Uzlabojumi darba tirgū un ienākumu kāpums uztur privātā patēriņa pieaugumu. Šogad 3. ceturksnī tas bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada. Savukārt no izlietojuma aspekta lielākais devums IKP pieaugumā 3. ceturksnī bija bruto pamatkapitāla veidošanai – investīcijas bija par 13,2% lielākas nekā pirms gada. Investīciju kāpumā jāatzīmē straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (par 15%), kā arī ieguldījumu apjomu palielinājums intelektuālā īpašuma produktos (par 27%), kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā.

Savukārt preču un pakalpojumu eksports 3. ceturksnī pieauga tikai par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni. Kopējo eksporta kāpumu pamatā noteica preču eksporta apjomu pieaugums, ko lielākoties nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinoši strauji pieauga arī dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, kā arī transportlīdzekļu eksporta apjomi. Tajā pašā laikā saruka pārtikas un lauksaimniecības, kā arī vieglās rūpniecības preču eksporta apjomi. Valstu griezumā būtiski pieauga eksports uz Zviedriju un Apvienoto Karalisti.

Sagaidāms, ka šogad kopumā ekonomikas izaugsme būs līdzīga kā 2017. gadā, pārsniedzot 4,5% robežu. Savukārt nākamajā gadā visticamāk ekonomikas pieauguma tempi kļūs lēnāki un varētu būt 3,2% līdz 3,5% robežās. Izaugsmes tempus ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktība ārējā vidē – ģeopolitiskā situācija reģionā, neskaidrība par "Brexit" vienošanās iznākumu u.c. Tāpat arī Eiropas Komisija prognozē nākamgad lēnāku izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī ir uzrādījis strauju izaugsmi, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem pieaugot par 4,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, kurš tika publicēts pirms mēneša, izaugsmes temps tikai nedaudz koriģēts uz leju – par 0,1 procentpunktu. Arī ceturkšņa griezumā Latvijas ekonomika ir strauji augusi – par 1,7% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

Latvijas ekonomisko izaugsmi 2018. gada trešajā ceturksnī noteica spēcīgs iekšējais pieprasījums, privātajam patēriņam gada griezumā pieaugot par 4,7% un sabiedriskam patēriņam augot par 3,5%. Pozitīvo iekšējā patēriņa attīstības dinamiku turpina veicināt straujais atalgojuma pieaugums valstī, vidējai bruto darba samaksai šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni palielinoties par 8,0%. Attiecīgi, spēcīgus pievienotās vērtības kāpumus uzrādījušas tādas nozares kā informācijas un komunikācijas pakalpojumi (+13,7% gada griezumā), komercpakalpojumi (+4,4%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (+4,1%), kā arī sabiedriskā sektora sniegtie pakalpojumi, kas tiek nodrošināti Latvijas iekšējā tirgū. Tomēr vāju pieaugumu 0,6% apmērā, uzrādīja tirdzniecības nozare, ko negatīvi ietekmējuši vairumtirdzniecības rezultāti, kamēr mazumtirdzniecībā tika reģistrēta mērena, toties stabila izaugsme.

Investīciju kāpums trešajā ceturksnī bija nozīmīgs, lai gan augstās pērnā gada bāzes dēļ pakāpeniski samazinās. Tādējādi ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 13,2% augstāki nekā pirms gada, ko pozitīvi ietekmē gan Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūde, gan augošās privātās investīcijas. Pieaugošā investīciju plūsma atspoguļojas būvniecības datos, šā gada trešajā ceturksnī sektora pievienotajai vērtībai palielinoties par 10,3%. Šis pieaugums ir ievērojami zemāks nekā iepriekšējos divos ceturkšņos uzrādītais, kad nozares izaugsme bija pārsniegusi 30%. Jāatzīmē, ka šī izaugsme ir sasniegta uz samērā augstas pērnā gada bāzes fona un šobrīd būvniecībā ir vērojams ļoti augsts izlaides līmenis. Sagaidāms, ka nākamajā ceturksnī izaugsme būvniecībā būs trešā ceturkšņa pieauguma līmenī, izaugsmes tempiem kļūstot vēl mērenākiem 2019. gadā.

Savukārt ārējās vides situācija bijusi mazāk labvēlīga eksporta attīstībai, preču un pakalpojumu eksportam šā gada trešajā ceturksnī palielinoties vien par 1,0% salīdzinājumā ar 2017. gada trešo ceturksni. Tādējādi nozīmīgākā Latvijas preču eksporta nozare, apstrādes rūpniecība, uzrādījusi vāju pievienotās vērtības kāpumu 0,8% apmērā. Apstrādes rūpniecības lēno izaugsmi ietekmēja pārtikas produktu ražošanas apjomu kritums, kā arī samazinājums iekārtu un ierīču remonta apakšnozarē, taču šo negatīvo devumu kompensēja pieaugumi kokrūpniecībā un mašīnbūvē.

Tajā pašā laikā transporta un uzglabāšanas pakalpojumi trešajā ceturksnī auguši par 8,2%, ko sekmēja kravu pieaugums dzelzceļā un ostās, kā arī pasažieru skaita kāpums lidostā Rīga un jūras ostās. Pēc negaidīta pieauguma šā gada otrajā ceturksnī, arī trešajā ceturksnī finanšu un apdrošināšanas darbības ir uzrādījušas izaugsmi, nozares pievienotajai vērtībai kāpjot par 2,2%, neskatoties uz sarūkošo nerezidentu biznesa apkalpošanu Latvijas bankās.

Pievienotās vērtības kāpums par 3,3% nekustamo īpašumu nozarē visticamāk saistīts ar pieaugošajiem dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības apjomiem un jaunizsniegto hipotekāro kredītu pieaugumu.

Kopumā pievienotās vērtības kāpumu 2018. gada trešajā ceturksnī uzrādījušas visas tautsaimniecības nozares, kas liecina par stabilu un visaptverošu ekonomikas izaugsmi. Arī nākamajos periodos sagaidāms izaugsmes tempu pieaugums, un šogad kopumā ekonomikas izaugsme visticamāk pārsniegs Finanšu ministrijas prognozēto 4,2% līmeni. Arī starptautisko institūciju skatījums uz Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām vidējā termiņā ir pozitīvs. Piemēram, Eiropas Komisija (EK) novembra sākumā publicēja atjaunotās ekonomiskās izaugsmes prognozes, Latvijai paredzot izaugsmi šogad 4,1% un 3,2% nākamgad. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām EK prognozēm, kas tika publicētas jūlijā, šim gadam prognoze tikusi paaugstināta par 0,8 procentpunktiem, savukārt 2019. gada IKP pieauguma prognoze nav būtiski mainījusies.

Lai arī Latvijas ekonomika šobrīd uzrāda spēcīgu pieaugumu, ārējie riski turpmākai izaugsmei kļūst aizvien aktuālāki, kas atspoguļojās trešā ceturkšņa eksporta vājajos rezultātos. Pieaugošais globālās tirdzniecības saspīlējums, kas izsauc pasaules tirdzniecības apjomu pieauguma tempu sabremzēšanos, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES, nenoslēdzot abpusēju vienošanos, ir starp biežāk pieminētajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.