Pusei Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku tēriņi rada stresu un aizēno patieso svētku sajūtu, liecina aptauja  (15)

Lai izvairītos no pirmssvētku laikā valdošās spriedzes, lielākā daļa aptaujāto labprāt saviem tuvajiem pasniegtu simboliskas dāvanas, kas neprasītu nedz pārmērīgus finanšu resursus, nedz ilgstošus un nogurdinošus meklējumus.

Visspēcīgāk diskomfortu saistībā ar svētku dāvanu iegādi izjūt zemāku (līdz 300 eiro) un augstāku (virs 700 eiro) ienākumu saņēmēji, kā arī Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Savukārt pirmssvētku laikā vislabāk jūtas iedzīvotāji, kuri vecāki par 50 gadiem, un aptaujātie ar vidējiem ienākumiem (300–700 eiro pēc nodokļu nomaksas).

"Gada nogale bieži vien arī darbā ir gana intensīva, jo ir pienākumi, projekti un citi darbi, kas jāpabeidz pirms pelnītās došanās brīvdienās. Turklāt Ziemassvētku izdevumu rūpes nebūt neaprobežojas ar dāvanu iegādi vien – vēl jāsaplāno svētku maltīte, arī transporta izdevumi, dodoties izbraukumos, īpaša svētku apģērba sarūpēšana (jo īpaši aktuāli mazāku bērnu vecākiem, kad svētku uzvedumiem nepieciešama kāda maska vai īpašs svētku ietērps). Tādēļ nav pārsteigums, ka teju katrs otrais iedzīvotājs pirmssvētku laikā drīzāk izjūt stresu nekā mieru un gaišumu. Šāda pirmssvētku sajūta var nelāgi atsaukties arī uz pašiem svētkiem, galu galā tos gluži vienkārši neļaujot izbaudīt", atzīst "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem stresa mazināšanai Ziemassvētku tēriņu dēļ eksperte iesaka savlaicīgu gatavošanos svētkiem un rūpīgu tēriņu plānošanu. Ja dāvanu iegāde nav veikta jau iepriekš, noderīgs būs saraksts ar cilvēkiem un konkrētām dāvanām, ko katram plānots uzdāvināt. Tas ļaus aiztaupīt stundām ilgu, veltīgu klejošanu veikalos. Tāpat izvairīties no lieliem Ziemassvētku tēriņiem var palīdzēt arī ierasto dāvanu pasniegšanas tradīciju maiņa, proti, dārgu un vērienīgu dāvanu vietā izvēloties pasniegt simboliskas dāvanas. Saskaņā ar aptaujas datiem, vairums iedzīvotāju (78%) atzīst, ka būtu gatavi saņemt un arī pasniegt simboliskas vērtības dāvanas, lai izvairītos no svētku pārtapšanas dāvanu iegādes drudzī. Tiesa, šobrīd tā rīkojas vien retais (7%), kamēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju turpina tērēties, nereti izpaliekot pat gandarījumam par pasniegto velti.

"Ņemot vērā iedzīvotāju patiesās domas, es aicinātu ikvienu kritiski izvērtēt, vai gaidāmie svētki nav īstais laiks, kad radu un draugu lokā aizsākt tradīciju pasniegt simboliskas dāvanas, kur daudz lielāka nozīme ir sajūtām un kopīgai pieredzei, nevis vērtībai naudas izteiksmē. Ne velti ir teiciens, ka "skaistums ir vienkāršībā", tādēļ gan svētku mielasta, gan rotājumu un dāvanu kontekstā ir vērts koncentrēties uz kopīgu laika pavadīšanu un sajūtām, ko bieži vien var radīt ar krietni mazākiem līdzekļiem, nekā ierasts. Protams, sajūtas veido arī apkārtējā vide, tādēļ pavisam bez ieguldītās enerģijas noteikti neiztikt, un veselīgs līdzsvars būs labākā izdevušos svētku recepte", iesaka Kropa.

Saskaņā ar "Swedbank" Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultātiem, Latvijas iedzīvotāju apņēmība atteikties no pārmērīgiem izdevumiem ir tieši saistāma ar piedzīvoto stresa (diskomforta) pakāpi meklējot dāvanas – jo lielāks bijis stress, jo lielāka vēlme atteikties no vērtīgu Ziemassvētku dāvanu pasniegšanas un/ vai saņemšanas. Lielāko pretestību un nevēlēšanos atteikties no dārgām dāvanām izrāda jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – katrs piektais jaunietis atzinis, ka būtu vīlies, saņemot simboliskas vērtības dāvanu, un tādu arī neplāno pasniegt citiem. Savukārt gluži pretējās domās ir seniori, kas visaktīvāk atbalsta šādu pieeju un jau šobrīd to piekopj. Interesanti, ka salīdzinoši turīgākā sabiedrības daļa, kas dārgās dāvanas šķietami varētu pasniegt visbiežāk, turklāt neradot pārlieku slogu savam maciņam, vislabprātāk svētkos saņemtu un pasniegtu simboliskas dāvanas – šādu atbildi snieguši 88% aptaujāto.

Aptauja veikta 2018. gada novembrī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 729 respondentu izlasi vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.