Ekonomisti: Ziemassvētku galds šogad varētu izmaksāt līdzīgi kā pērn  (16)

2018. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 3%, bet gada vidējā inflācija bija 2,5%. "Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājoklim, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai," skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo mēnesi transports sadārdzinājās par 5,7%, ko visbūtiskāk noteica cenu pieaugums degvielai par 15,7%. Finanšu ministrijā teic, ka tas ir saistīts ar jēlnaftas cenām pasaules tirgos, kas šā gada novembrī vidēji joprojām bija augstākas nekā pērnā gada novembrī, taču kopumā naftas cenām kopš šā gada oktobra ir lejupslīdoša tendence. Savukārt pagājušajā nedēļā, 7. decembrī, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC un citas organizācijā neietilpstošās naftas piegādātājvalstis vienojās par naftas piegāžu apjomu samazinājumu, sākot ar nākamā gada janvāri.

Kā mainījušās cenas precēm un pakalpojumiem, ko ierasts iegādāties uz svētkiem? "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava vērtē, ka Ziemassvētku galds šogad varētu izmaksāt līdzīgi kā pērn. Starp tradicionālajām izvēlēm – cūkgaļas cenas novembrī bijušas augstākas nekā pērn, savukārt mājputnu gaļas cenas pat nedaudz samazinājušās. No smalkmaizīšu un pīrāgu sastāvdaļām dārgāki bijuši milti un olas, savukārt lētāki – sviests un cukurs. Cukurs šī gada novembrī bijis pat par ceturtdaļu lētāks nekā pērn. Dārgāki savukārt bijuši dzērieni – gan alkoholiskie, gan saldinātie dzērieni un sulas. Atpūsties un svinēt ārpus mājas varētu izmaksāt nedaudz vairāk nekā pērn, jo cenas aug gan atpūtas un kultūras pakalpojumiem, gan kafejnīcu un restorānu apmeklējumam.

"Patēriņa cenu izmaiņas nav ekonomikas ziņu daļa, no kuras varētu gaidīt kādas labas ziņas, par tām šeit var saukt sliktu ziņu trūkumu. Šobrīd ir tāds periods – nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā ES jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā. Līdz ar to pakalpojumu cenu inflācija turas normas robežās, novembrī tā bija tieši tāda kā preču un kopējā inflācija," norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomikas ministrijā vērtē, ka kopumā šogad vidējā gada inflācija var sasniegt 2,6%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Novembrī gada inflācija nostājās uz 3% atzīmes. Līdzvērtīgi – par 3% pieauga gan preču, gan pakalpojumu cenas. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājoklim, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.

Dominējot sezonālajām atlaidēm un degvielas cenas kritumam, inflācija decembrī paslīdēs zem 3%, bet gada vidējā inflācija būs 2,5-2,6% apmērā. Galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai šogad ir cenu lēciens preču grupā, kam būs noteicoša ietekme arī nākamgad. Taču nākamā gada perspektīvas šobrīd iezīmējas neviennozīmīgi, ko diktē ārējā nenoteiktība. No vienas puses, veidojas inflāciju bremzējoši faktori, respektīvi, nesenais naftas cenas kritums, kā arī vājākas globālās ekonomikas perspektīvas. No otras puses, darba tirgi pasaulē ir spēcīgi, atalgojuma pieaugums atdzīvojas, bet uzņēmumu jaudu noslodze ir ļoti augsta. Tāpat inflācija pieaug daudzās strauji augošajās valstīs.

Korekcijas viesīs naftas cenas turpmākā dinamika, un šobrīd pastāv diametrāli skatījumi par turpmāko naftas cenu attīstību. "SEB bankas" skatījumā tā atgūsies, bet jautājums ir par līmeni, pie kura tā nostāsies. Tāpat jautājums ir, cik lielā mērā Latvija šo globālo inflāciju importēs, jo pēdējos mēnešos preču inflācija ir izlīdzinājusies ar pakalpojumu inflāciju (pakārtota iekšzemes procesiem). Un sagaidāms, ka, sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, pakalpojumu cenu kāpums turpināsies. Tāpat būs vērojams akcīzes nodokļa, kā arī elektroenerģijas cenu pieaugums. Savas korekcijas pārtikas cenās viesīs arī svārstīgie laikapstākļi. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, nākamā gadā inflācijas prognoze ir 2,9%.

Gada inflācija novembrī bijusi 3% apmērā, kas ir nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos divos mēnešos. Gada inflācijas tempa nelielo palēninājumu galvenokārt noteikušas dārzeņu un degvielas cenas, kas augušas lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos. Šī gada 11 mēnešos vidējā gada inflācija bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu arī "Swedbank" prognozētajam cenu kāpumam šogad (2,6%).

Aizvadītas Latvijas simtgades svinības, un esam jau nākamo svētku – Ziemassvētku – gaidās. Daudziem svētku laiks nozīmē lielākus tēriņus. Kā mainījušās cenas precēm un pakalpojumiem, ko ierasts iegādāties uz svētkiem? Ziemassvētku galds šogad varētu izmaksāt līdzīgi kā pērn. Starp tradicionālajām izvēlēm – cūkgaļas cenas novembrī bijušas augstākas nekā pērn, savukārt mājputnu gaļas cenas pat nedaudz samazinājušās. No smalkmaizīšu un pīrāgu sastāvdaļām dārgāki bijuši milti un olas, savukārt lētāki – sviests un cukurs. Cukurs šī gada novembrī bijis pat par ceturtdaļu lētāks nekā pērn. Dārgāki savukārt bijuši dzērieni – gan alkoholiskie, gan saldinātie dzērieni un sulas. Atpūsties un svinēt ārpus mājas varētu izmaksāt nedaudz vairāk nekā pērn, jo cenas aug gan atpūtas un kultūras pakalpojumiem, gan kafejnīcu un restorānu apmeklējumam. Nedaudz dārgākas novembrī, salīdzinot ar pērno novembri, bija spēles, rotaļlietas un hobijpreces, līdz ar to daļa dāvanu varētu izmaksāt vairāk. Protams, katras mājsaimniecības svētku izmaksas ir atkarīgas no tā, kas tiek celts galdā, dāvināts un kādas aktivitātes plānotas. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kāpumu, svētkiem arī varam atļauties tērēt nedaudz vairāk.

Arī nākamais gads izskatās labvēlīgs iedzīvotāju maciņiem. Ņemot vērā vidējās neto algas un gada inflācijas prognozes, iedzīvotāju pirktspēja turpinās pieaugt. Latvijas ekonomika turpinās augt, un tas karsēs darba tirgu. Tā rezultātā vidējās bruto un neto algas izaugsme saglabāsies strauja – aptuveni 7% apmērā. Inflācija savukārt būs mērena un līdzīga kā šogad – 2,7% apmērā.

Nu jau ir gandrīz droši zināms, kāda būs patēriņa cenu inflācija šogad – vai nu 2,5% vai 2,6%. Novembrī cenas pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,1%, decembrī varētu notikt kaut kas ļoti līdzīgs. Gada pēdējie divi mēneši patēriņa cenām parasti ir miera periods, nav ne pavasara un rudens inflācijas, ne vasaras deflācijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri cenas bija par 3,0% augstākas, oktobrī gada inflācija bija 3,2%.

Patēriņa cenu izmaiņas nav ekonomikas ziņu daļa, no kuras varētu gaidīt kādas labas ziņas, par tām šeit var saukt sliktu ziņu trūkumu. Šobrīd ir tāds periods – nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā ES jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā. Līdz ar to pakalpojumu cenu inflācija turas normas robežās, novembrī tā bija tieši tāda kā preču un kopējā inflācija.

Šādos apstākļos lielākā ietekme uz inflācijas izmaiņām ir globālajam izejvielu ciklam. No šīs puses nāk visumā iepriecinošas vēstis.

Visi būs dzirdējuši par straujo naftas cenu kritumu. Brūk ne tikai naftas cena, bet arī OPEC. Šī karteļa reputācija vienmēr ir bijusi iespaidīgāka par tā patieso ietekmi, bet tagad organizācijas neefektivitāte kļūst tik acīmredzama, ka Katara jau ir izstājusies un tai varētu sekot arī citas valstis. Naftas cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 3,3% eiro izteiksmē, bet kopš augstākā punkta šogad par 27%. "Bloomberg" lauksaimniecības preču indekss kopš gada sākuma ir sarucis par 5,5%. Kviešu cenas šogad ievērojami pieaugušas, taču ir produkti, kuru biržas cenas veikalus ietekmē daudz tiešāk, piemēram, cukura mazumtirdzniecības cena gada laikā ir samazinājusies gandrīz par ceturto daļu.

"Bloomberg" industriālo metālu indekss eiro izteiksmē kopš gada sākuma ir samazinājies par 12,8%. Šo izejvielu cenu svārstības nav tik labi pamanāmas kā naftas cenas, taču uzņēmumu un līdz ar to patērētāju izmaksu līmeni tās ietekmē, lēni un pamatīgi. Paiet laiks, kamēr šī ietekme iziet cauri metālu izstrādājumu, mašīnu, ar tām izgatavoto produktu, kā arī ēku konstrukciju izmaksu "aplim".

Pasaules ekonomikas izaugsme šobrīd jau ļoti nepārprotami bremzējas. Ietekme uz Latvijas ekonomiku būs atkarīga no bremzēšanas skarbuma. Ir divi scenāriji – labvēlīgais un tas otrais. Tā kā šobrīd Latvijas ekonomiku drīzāk bremzē piedāvājuma puses ierobežojumi, jo īpaši darbaspēka pieejamība, mērena pasaules ekonomikas atdzišana var spēlēt par labu mūsu iekšējam "ne par aukstu, ne par karstu" stāstam. Mēreni nelabvēlīga ietekme uz eksportu nākamgad nebūtu mirstama kaite, bet zemas izejvielu cenas bremzēs inflāciju. Ja finanšu tirgos "uzsprāgst" kādi līdz šim ne līdz galam apjausti riski un tie ierauj pasaules ekonomiku straujā kritienā, tad gan cietīsim. Nebūs inflācijas, taču arī izaugsmes visdrīzāk ne. Latvijas IKP pieaugums nākamgad jebkurā scenārijā visdrīzāk būs zemāks, taču zaudēt kādu procentpunktu no 2018. gada tempa (visdrīzāk 4,7%) – to noteikti varam atļauties.

Ļoti svarīga ir mijiedarbība starp Latvijas un pasaules ekonomikas ciklu. Ja 2008.-2009. gada globālā krīze būtu notikusi 3-4 gadus ātrāk, Latvijai tā būtu bijusi īsta svētība, neļaujot izdarīt lielas aplamības.

Vēl nesen šķita, ka patēriņa cenu kāpums nākamgad varētu būt straujāks nekā šogad vidēji. Taču jaunākās pasaules ekonomikas vēsmas liek šo prognozi pārvērtēt, vidējā inflācija nākamgad varētu palikt līdzšinējā līmenī jeb ap 2,5%. Iekšējie faktori darbosies augšupvērsti, taču globālie notikumi visdrīzāk būs cenas samazinoši.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1%. Precēm cenas saglabājās nemainīgas, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Novembrim ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti zema inflācija, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem.

Lielākā ietekme uz cenu samazināšanos bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas samazinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Noslēdzoties sezonai, cenu kritums turpinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem. Savukārt cenas pieauga ēdināšanas pakalpojumiem.

Akciju ietekmē novembrī cenas samazinājās apģērbam un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbam un apaviem samazinājās par 1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Degvielai cenas Latvijā oktobrī mēneša laikā samazinājās par 0,3%, kas kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pasaules naftas cenas pēc oktobra sākumā sasniegtā pēdējo četru gadu augstākā līmeņa, novembrī strauji samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2017. gada oktobra un mēneša beigās bija 58 ASV dolāri par barelu, kopumā mēneša laikā vidēji samazinoties par 20%. To noteica augsti jēlnaftas ieguves apjomi un pazeminātas globālās ekonomikas izaugsmes prognozes.

Pretēji iepriekšējos gados vērotajam pieaugumam, šogad novembrī pārtikai cenas saglabājās nemainīgas. Novembrī tradicionāli liela ietekme ir cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem, bet šogad lielāka ietekme bija cenu kāpumam maizei un graudaugiem. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam gaļai. Pasaules pārtikas cenas novembrī samazinājās par 1,3%, ko ietekmēja cenu kritums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot cukuru. Pasaules cenas visstraujāk samazinājās augu eļļām jau desmito mēnesi pēc kārtas un sasniedza divpadsmit gadu zemāko līmeni. Cenas ievērojami samazinājās palmu eļļai, ko noteica gan lielie krājumi galvenajās eksportētājvalstīs, gan globālā minerāleļļas cenu samazināšanās. Savukārt cukurniedru ražas izmantošana etanola ražošanai Brazīlijā turpināja ietekmēt cenu kāpumu cukuram.

Lielākā palielinošā ietekme novembrī bija cenu kāpumam personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kas noteica patēriņa cenu līmeņa palielinājumu par 0,1 procentpunktu.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 3%, bet gada vidējā inflācija bija 2,5%.

Kopumā šogad vidējā gada inflācija var sasniegt 2,6%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Šā gada novembrī gada inflācija Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mēnešiem ir kļuvusi nedaudz vājāka, taču tā joprojām saglabājās relatīvi augstā līmenī, salīdzinājumā ar pērnā gada novembri patēriņa cenām pieaugot par 3,0%. Tādējādi vienpadsmit mēnešos kopā inflācija Latvijā veidoja 2,5%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozei par patēriņa cenu pieaugumu valstī šajā gadā kopumā.

Lai arī mēneša griezumā ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas novembrī nedaudz samazinājās, gada izteiksmē transporta cenu izmaiņas joprojām nodrošināja lielāko devumu patēriņa cenu kopējā pieaugumā. 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo mēnesi transports sadārdzinājās par 5,7%, ko visbūtiskāk noteica cenu pieaugums degvielai par 15,7%. Tas ir saistīts ar jēlnaftas cenām pasaules tirgos, kas šā gada novembrī vidēji joprojām bija augstākas nekā pērnā gada novembrī, taču kopumā naftas cenām kopš šā gada oktobra ir lejupslīdoša tendence. Savukārt pagājušajā nedēļā, 7. decembrī, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC un citas organizācijā neietilpstošās naftas piegādātājvalstis vienojās par naftas piegāžu apjomu samazinājumu, sākot ar nākamā gada janvāri. Šis lēmums ietekmēs globālās naftas cenas, kaut gan tirgus analītiķi norāda, ka šī ietekme var būt pavisam ierobežota, ņemot vērā pasaules ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos.

Nākamo būtiskāko devumu patēriņa cenu pieaugumā šā gada novembrī nodrošināja ar mājokļa uzturēšanu saistīto izmaksu kāpums. Tā, piemēram, cietais kurināmais gada laikā kļuva par 18,2% dārgāks, gāze – par 10,1%, ūdensapgāde – par 6,9%, siltumenerģija – par 2,8% dārgāka. Vienīgi elektroenerģija ir kļuvusi lētāka par 2,3%, turklāt elektroenerģijas cenu mērens samazinājums tiek fiksēts kopš jūlija, kad samazinājās obligātās iepirkuma komponentes fiksētā daļa.

Turklāt mērenu pieaugumu uzrādīja mājokļa iekārtu un mājsaimniecības ierīču cenas, kā arī mājokļa ikdienas uzturēšanas izdevumi – kopumā par 1,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri.

Nozīmīgu ietekmi uz inflāciju radīja cenu pieaugums alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kas novembrī gada griezumā sadārdzinājās par 5,8%. No dzērieniem cenas straujāk pieauga stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tikmēr pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums novembrī bija vājš, tām palielinoties par 0,4%. Starp pārtikas produktiem novembrī cenu kāpums tika reģistrēts maizei un graudaugiem, dārzeņiem, olām un citiem produktiem, savukārt augļu, cukura, eļļu, taukvielu un citu pārtikas produktu cenas saruka.

Pieaugumu par 1,5% novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri uzrādīja arī apģērbu cenas, kamēr apavi bija par 2,1% lētāki. Par 2,1% pieauga ar atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu cenas, veselības aprūpes pakalpojumi sadārdzinājās par 2,4%, restorānu un viesnīcu pakalpojumi – par 3,8%.

Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi vidējais patēriņa cenu līmenis novembrī bija par 0,1% zemāks, ko noteica pakalpojumu cenu samazinājums par 0,3%, kamēr preču cenas mēneša griezumā saglabājās nemainīgas.