Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 3,9% līdz 4,7%, bet nākamajam gadam – no 3% līdz 3,6%, pēc neizlīdzinātajiem datiem, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa pavēstīja, ka vienlaikus Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze, pēc izlīdzinātajiem datiem, 2018. gadam paaugstināta no 3,9% līdz 4,9%, bet 2019. gadam – no 3% līdz 3,5%.
Savukārt Latvijas IKP pieaugums 2020. gadā, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, gaidāms 3,5% apmērā, pēc neizlīdzinātiem datiem, un 3,1% apmērā, pēc izlīdzinātiem datiem.
Razmusa norādīja, ka Latvijas IKP pieauguma temps 2019.-2020. gadā pamazām palēnināsies, pavājinoties izaugsmi balstošajiem faktoriem.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,7%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu. 2018. gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 21,515 miljardi eiro.
Latvijas Banka nākamajā gadā gada vidējo inflāciju Latvijā prognozē 2,9% apmērā, savukārt 2020. gadā – 2,5% apmērā, pavēstīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece.
Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 2,9% līdz 2,6%.
Razmusa atzina, ka noturīga tautsaimniecības attīstība nosaka to, ka iekšzemes pieprasījuma ietekme uz pamatinflāciju pakāpeniski pieaug, taču šis pieaugums līdz šim bijis mazāks par gaidīto, tādēļ 2018.gada inflācijas prognoze noteikta 2,6% līmenī, savukārt 2019.gadā cenas augs par 2,9%.
Vienlaikus viņa minēja, ka ienākumu konverģences process noteiks to, ka arī nākamajos gados inflācija, visticamāk, pārsniegs eiro zonas vidējo rādītāju.
Jau vēstīts, ka novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā patēriņa cenas samazinājās par 0,1%, bet gada inflācija – šogad novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri – bija 3% līmenī. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieauga par 2,5%.