Pārtika, veikals, uzturs
Foto: Shutterstock

Skatoties cenu tendences pārtikai kopumā, pēdējo 20 gadu laikā cenas visiem produktiem ir gandrīz divkāršojušās. Lielākais cenu kāpums bija vērojams 2008. un 2012. gadā. Pēc tam cenas pamazām sāka stabilizēties ar lejupejošu tendenci, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) aplēses.

LTA regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90. gadu vidus – jau vairāk nekā 22 gadu garumā. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecībā, tiek ņemts vērā nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas, kas ir spēkā konkrētajā brīdī.

Diemžēl LTA secina, ka, ņemot vērā valsts nodokļu politiku un darba roku trūkumu, nevar iepriecināt ar cenu samazināšanos. Straujais darba algu kāpums izraisījis gan cenu palielinājumu pie ražotājiem, gan tirdzniecības uzņēmumos. Jāatgādina, ka tirdzniecības uzņēmumos vairāk nekā 50% no piecenojuma veido darba alga un ar to saistītie maksājumi. Kā zināms, valdība minimāli palielināja neapliekamo minimumu, tāpēc straujais algu kāpums budžeta sektoros izdara spiedienu uz algu līmeni pārējiem. Jāņem vērā arī augsts darbaroku iztrūkuma līmenis, jo atšķirībā no Polijas mums nav pieejams lēts darbaspēks, piemēram, ukraiņi vai citu valstu viesstrādnieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!