Ekonomisti: ražošanā jūtamāks kļūst pretvējš no Latvijas eksporta tirgiem  (24)

Dati par apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpumu novembrī 3,3% apmērā apstiprina, ka 2018. gads bijis mērenas izaugsmes gads. "Spriežot pēc 11 mēnešu datiem, ražošanas apjomu izaugsme 2018. gadā bijusi apmēram 3-3,5% apmērā. Vēl gada sākumā uz eiforiskās 2017. gada nots varēja gaidīt par pāris procentpunktiem straujāku kāpumu. Tomēr pakāpeniski lēnāka izaugsme vairumā un kritums atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs lielās cerības noplacināja," norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Novembrī gandrīz visu apstrādes rūpniecības pieaugumu Latvijā veidoja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā palielinājusies par 15,5%, elektrisko iekārtu ražošana par 30,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana par 17,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana par 4,8%, tekstilizstrādājumu ražošana par 12,3%, savukārt koka izstrādājumu ražošana 3,2%. Kopējo nozares pieaugumu gan uz leju pavilka kritums pārtikas produktu un nemetālisko minerālu ražošanā par attiecīgi 2,9%, kā arī 10,4%, skaidro "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šonedēļ "Caixin" apstrādes rūpniecības PMI indekss ir noslīdējis zem 50 punktu atzīmes, kas signalizē par lejupslīdes fāzi Ķīnas rūpniecībā, kas ir slikts signāls pasaules ekonomikai. "Tas pastiprina nervozitāti un vairo piesardzību arī citos reģionos, tai skaitā eirozonā, kur noskaņojums nozarē pēdējos mēnešos ir ievērojami vājinājies. Neskatoties uz to, neliels kāpums 3-3,5% apmērā Latvijas apstrādes rūpniecībā varētu turpināties," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Visu nozaru attīstībai kā viens no svarīgākajiem punktiem šogad būs darbaspēka pieejamība. Runājot par rūpniecību, tuvākajā nākotnē šī problēma tiks galvenokārt risināta jeb risinās pati sevi, algu kāpumam Liepājā, Jelgavā, Valmierā un citās rūpniecības pilsētās paplašinot zonu, no kuras ir izdevīgi ikdienā uz turieni doties turp uz darbu. Savukārt tālākā nākotnē galvenais risinājums – mājokļu būvniecība," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

2018. gada novembrī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 0,6%. To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-12,2%). Savukārt pieaugumu turpināja apstrādes (+3,3%) un ieguves rūpniecība (+12,1%). Būtiski, ka apjomus turpināja kāpināt gan kokrūpniecība (+3,2%), gan gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare (+4,8%). Tikmēr pārtikas rūpniecībā bija kritums 2,9% apmērā.

Tas, ka kopējie apjomi samazinās, šobrīd ietekmēs kopējos IKP rādītājus. To galvenokārt nosaka elektroenerģijas tirgus un laikapstākļi, kas arī turpmāk svārstīs (gan uz augšu, gan leju) kopējo apjomu izmaiņas. Būtiskāk, ka mērenā tempā turpina augt apstrādes rūpniecības apjomi.

Šonedēļ "Caixin" apstrādes rūpniecības PMI indekss ir noslīdējis zem 50 punktu atzīmes, kas signalizē par lejupslīdes fāzi Ķīnas rūpniecībā, kas ir slikts signāls pasaules ekonomikai. Tas pastiprina nervozitāti un vairo piesardzību arī citos reģionos, tai skaitā eirozonā, kur noskaņojums nozarē pēdējos mēnešos ir ievērojami vājinājies. Neskatoties uz to, neliels kāpums 3-3,5% apmērā Latvijas apstrādes rūpniecībā varētu turpināties. Tas balstītos joprojām salīdzinoši labajā konkurētspējā, īpaši elastībā, pielāgojoties tirgus izmaiņām. Tāpat nozīmīgs balsts būs iekšējais patēriņš. Pie šādas nelielas izaugsmes, atšķirības veikumā starp dažādām nozares apakšnozarēm un uzņēmumiem pastiprināsies. Patlaban prognozēt negatīvus attīstības scenārijus ir pāragri, bet jāuzsver nepieciešamību stiprināt konkurētspēju, jo visasāk izmaiņas izjutīs vājākie.

Dati par apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpumu novembrī 3,3% apmērā apstiprina, ka 2018. gads bijis mērenas izaugsmes gads. Spriežot pēc 11 mēnešu datiem, ražošanas apjomu izaugsme 2018. gadā bijusi apmēram 3-3,5% apmērā. Vēl gada sākumā uz eiforiskās 2017. gada nots varēja gaidīt par pāris procentpunktiem straujāku kāpumu. Tomēr pakāpeniski lēnāka izaugsme vairumā un kritums atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs lielās cerības noplacināja. Pārtikas rūpniecība ir viena no nozarēm, kur iezīmējās kritums galvenokārt piena produktu ražošanas dēļ. Tas kopējiem rādītājiem bija gana liels sitiens, jo pārtikas ražošana ir otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare. Taču dažas nozares spēja ne tikai noturēt pērnā gada labo sniegumu, kā elektrisko iekārtu un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, bet arī ražošanas apjomus kāpināt, kā, piemēram, kokrūpniecībā.

Lai gan apjomu kāpums pērn pierima, uzņēmēji aizvadīto gadu nereti vērtē kā veiksmīgu. Patiesi, ja skatās uz apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējo apgrozījumu, tas audzis tikai nedaudz lēnāk nekā 2017. gadā, kas daļēji ir uz cenu pieauguma rēķina, pretstatā ievērojamajam sabremzējumam ražošanas apjomos. Eiropas valstu – mūsu galveno tirdzniecības partnervalstu – ekonomiku bremzēšanās pagaidām nav atstājusi jūtamu iespaidu uz uzņēmumu vērtējumu par ārējo pieprasījumu. Latvijas tirgus daļa Eiropas Savienības valstu importā pat nedaudz pieaugusi, kas liecina par eksportējošo ražotāju konkurētspēju. Spēja joprojām pieklājīgi pelnīt uztur samērīgu optimismu.

Tomēr zināms spiediens uz uzņēmumu pelnītspēju ir, un tas galvenokārt nāk no darba tirgus. Darbaspēka trūkums veicina algu kāpumu, kas apstrādes rūpniecībā strādājošajiem, salīdzinot ar citām nozarēm, bijis viens no straujākajiem pērn. Izmaksu kāpums liek uzņēmumiem palielināt saražotā cenas, ko arī redzam ražotāju cenās, kas pērn bijušas ar nelielu augšupejošu tendenci. Darbaspēka trūkuma problēmai saglabājoties, pastāv risks nenoturēt izmaksas grožos, kas var patiešām kaitēt konkurētspējai. Tomēr nevar teikt, ka nekas netiek darīts. Uzņēmēji iegulda ar mērķi šos riskus mazināt, piemēram, automatizācijā, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. Taču šādas investīcijas, lai gan neapšaubāmi ir nepieciešamas, nevar būtiski atvieglot citu galvu lauzošo izaicinājumu – augsto jaudu noslodzi. Pie esošās kapacitātes var apkalpot jau esošo pieprasījumu, mazāk ticams, ka būtiski audzēt jaunu.

Līdz ar to 2019. gads, visticamāk, iezīmēsies ar tiem pašiem izaicinājumiem kā aizvadītajā gadā, un mērenīgums turpinās raksturot apstrādes rūpniecības izaugsmes tempus arī šogad.

Pērnā gada novembrī Latvijas rūpniecībā trešo mēnesi pēc kārtas fiksēts ražošanas apjomu kritums, rūpniecības izlaidei samazinoties par 0,6% salīdzinājumā ar 2017. gada novembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir vājākais Latvijas rūpniecības sniegums pēdējo triju gadu laikā, un pērnā gada 11 mēnešos kopumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecība auguši vien par 1,7%, ievērojami atpaliekot no citām tautsaimniecības nozarēm.

Zemo kopējo pieaugumu gan nevajadzētu uztvert pārlieku negatīvi, jo tas izskatās sliktāk nekā ir faktiskā situācija. Ļoti sauso laikapstākļu dēļ pērnā gada rudens mēnešos ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās. Tā rezultātā novembrī ražošanas apjomi enerģētikā sarukuši par 12,2% salīdzinājumā ar 2017. gada novembri, savukārt apstrādes rūpniecībā turpinājies mērens pieaugums un ražošanas apjomi auguši par 3,3%. Laika apstākļi protams ir pārejošs faktors, tādēļ turpmākajos mēnešos enerģētikas un līdz ar to arī Latvijas rūpniecības kopējiem rādītājiem vajadzētu uzlaboties.

Novembrī gandrīz visu apstrādes rūpniecības pieaugumu Latvijā veidoja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā palielinājusies par 15,5%, elektrisko iekārtu ražošana par 30,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana par 17,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana par 4,8%, tekstilizstrādājumu ražošana par 12,3%, savukārt koka izstrādājumu ražošana 3,2%. Kopējo nozares pieaugumu gan uz leju pavilka kritums pārtikas produktu un nemetālisko minerālu ražošanā par attiecīgi 2,9%, kā arī 10,4%. Nemetālisko minerālu ražošanā šis ir jau ceturtais mēneša kritums pēdējo piecu mēnešu laikā, un tas nav iepriecinošs signāls par Latvijas būvniecības nozares attīstības perspektīvām 2019. gadā. Nozīmīgu daļu nemetālisko minerālu nozares izlaides veido būvmateriāli, un to ražošanas izmaiņas līdz šim ir bijis labs signāls par būvniecības tendencēm Latvijā turpmākajos 12 mēnešos.

Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados apstrādes rūpniecības attīstību Latvijā lielā mērā noteiks ārējie faktori, un te pēdējo mēnešu ziņas nav pārāk iepriecinošas. Izmešu skandāla rezultātā gada nogalē ievērojami sarukuši Vācijas autobūves ražošanas apjomi, un ražotāju noskaņojums Eiropā šobrīd ir zemākais kopš 2013. gada vidus. Tā rezultātā izaugsme eirozonā bremzējas un arvien vairāk atpaliek no ASV. Vienlaikus arī ārpus Eiropas ražotāju noskaņojuma rādītāji šobrīd ir drīzāk ar lejupejošu tendenci, un zemais jauno eksporta pasūtījumu līmenis norāda uz lēnāku pasaules tirdzniecības izaugsmi tuvākajos ceturkšņos. Tāpat pieaugušas svārstības finanšu tirgos, strauji kritušās energoresursu cenas un joprojām ļoti aktuāli ir politiskie riski saistībā ar tirdzniecības kariem, "Brexit", kā arī atsevišķu eirozonas valstu budžeta politiku. Šie visi faktori zināmā mērā noteikti ietekmēs arī Latvijas uzņēmējus.

Vienlaikus aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīciju apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ pēc manām prognozēm apstrādes rūpniecība Latvijā šogad varētu augt par aptuveni 3%, un ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš.

Nu jau gandrīz precīzi zināms pērnā gada kāpums apstrādes rūpniecībā – gada pirmajos 11 mēnešos tas bija 3,1%. Ražošanas izmaiņas novembrī gada griezumā bija ļoti līdzīgas jeb 3,3%, pret iepriekšējo mēnesi sezonāli izlīdzinātajos datos augot par 1,2%. Rūpniecībā kopumā apjomi gada griezumā samazinājušies par 0,6%, bet te redzam 2018. gada sausuma un iepriekšējā gada slapjuma kontrasta atbalsi elektrības ražošanā.

2019. gadā apstrādes ražošanas kāpums dažādu vietēju faktoru dēļ visdrīzāk būs nedaudz straujāks, pat par spīti nedaudz lēnākam galveno eksporta tirgu pieauguma tempam. Taču atšķirība nevarētu būt liela.

Novembrī apstrādes rūpniecībā nebija daudz spilgtu notikumu un arī šodienas statistikas ziņu relīze nenāk ar pārsteidzošiem skaitļiem, taču pērnā gada pašā nogalē publicētie IKP dati reģionu un nozaru dalījumā ļauj atsvaidzināt priekšstatus par rūpniecības lomu ekonomikā, par to komentāra turpinājumā.

Neprognozējamā pagātne

Uzmanību novembra datos visvairāk piesaista kopš 2017. gada aprīļa mazākais pieaugums auto daļu ražošanā, tikai 3,1%. Tas nevarētu būt saistīts ar vispārzināmajām nedienām Eiropas autobūvē, jo šī nozare Latvijā vieglajām automašīnām ražo ļoti maz. Iespējams, iepirkumus piebremzē tās galvenie klienti – specializētā transporta ražotāji, gaidot izaugsmes vājināšanos. Iespējams, tā ir tikai sakritība. Pēc kopumā ne visai sekmīga 2017. gada jau otro mēnesi strauji, par vairāk nekā 15% aug elektronika.

Divu nozaru pārstāvji šogad vēstī par kognitīvo disonansi, ko viņiem radot statistikas dati. Poligrāfiķi apgalvo, ka viņu nozarē šogad esot drīzāk augšupeja, nevis aprēķinātais nelielais kritums, bet piena pārstrādātāji drīzāk redz stabilitāti, nevis divciparu skaitļos mērāmu lejupslīdi. Tiesa gan, piena pārstrādē ir uzņēmumi, kuri strādā, un arī tādi, kuri šobrīd nestrādā, tāpēc uztvere var būt kļūdaina. Šādi nozares pārstāvju viedokļi nepierāda, ka statistiķiem nav taisnība, taču šo faktu var paturēt prātā, varbūt sekos kāds atrisinājums. Ekonomikā neprognozējama ir ne tikai nākotne, bet arī pagātne.

Rūpniecība izpilda plānu Vidzemē

Gada nogalē CSP publicēja reģionu IKP datus par 2016. gadu, tātad nu jau par aizpagājušo gadu. Taču tas ir noslēguma punkts garai datu rindai, kura sniedz interesantu informāciju par reģionālo attīstību un apstrādes rūpniecības vietu tajā. Turklāt reģionu ekonomikas struktūra nemainās ļoti strauji, tāpēc pat aizpagājušā gada dati rāda ainu, kas ir līdzīga pašreizējai.

Šobrīd spēkā esošajā Nacionālajā Attīstības plānā (NAP) bija paredzēts, ka apstrādes rūpniecības daļai ekonomikā līdz 2020. gadam jāsasniedz 20%. Šis ir izrādījies NAP autoru neveiksmīgs mēģinājums pamācīt ekonomikai dzīvot, jo tā ir augusi diezgan sekmīgi, taču nepavisam ne tā, kā bija iecerējuši plānotāji. Apstrādes rūpniecības daļa pat ir nedaudz samazinājusies, no 13,3% 2011. gadā līdz 12,2% pērn.

Tomēr lielākajā daļā Latvijas teritorijas plāns ir pildījies gluži labi. Apstrādes rūpniecības vēsturē šajā gadsimtā izdalāmi divi posmi – līdz dižķibelei un pēc tam. Laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam apstrādes rūpniecības daļa ekonomikā krasi samazinājās visā Latvijā, taču pēc tam redzamas pretējas tendences. Rīgā apstrādes rūpniecības daļa 2016. gadā bija vēl nedaudz zemāka nekā nekustamo īpašumu burbuļa kulminācijā – 7,5% pret 8,4%. Šīs nozares daļa nedaudz saruka arī Kurzemē: 16,0% pret 15,0%, taču tas ir viena liela uzņēmuma slēgšanas efekts, nozare reģionā ir attīstījusies sekmīgi. Savukārt Vidzemē rūpniecības daļa ir augusi no 15,0% līdz 20,4%, bet Zemgalē no 15,3% līdz 18,7%. Citur īpatsvara kāpums bija lēnāks, taču arī nozīmīgs – Pierīgā no 14,4% līdz 16,5%, bet Latgalē no 13,1% līdz 14,7%.

"Luminor" pētījums par reģionu ekonomiku, kas varētu tikt publiskots janvāra beigās, atklāj, ka 2017. gadā rūpniecība krietni straujāk auga Kurzemē nekā pārējā Latvijā, lieliski rezultāti visos galvenajos centros – Liepājā, Ventspilī, arī Saldus, Kuldīgas un Talsu novados. Arī apakšnozaru ģeogrāfiskais izvietojums un to attīstības tempi 2018. gadā liek domāt, ka Kurzemei klājies labi.

Sagaidāms, ka rūpniecības daļa ekonomikā dažu tuvāko gadu laikā paliks iepriekšējā līmenī, taču pastiprināsies reģionu kontrasts, īpatsvaram Rīgā turpinot sarukt, bet lielākajā daļā pārējās Latvijas – augt. Rūpniecības strauja attīstība vēl nenozīmē, ka reģions būs īpaši sekmīgs. Visvairāk uz rūpniecību balstītās Vidzemes ekonomikas devums Latvijas IKP 2007.-2016. gadā samazinājās no 6,8% līdz 6,5%. Nozīmīgi savu daļu palielināt (no 13,2% līdz 15,3%) izdevies tikai Pierīgai, kas ir balstīta gan uz ražošanu, gan iedzīvotāju Rīgā nopelnīto naudu.

Attīstīties var dažādi

Rīgā radītā kopējās pievienotās vērtības daļa kopš 2007. gada ir bijusi gandrīz nemainīga – 53,9% pret 54,0%. Ja Rīgā apstrādes rūpniecības daļa samazinās, tad informācijas un sakaru pakalpojumu daļa 2007.-2016. gadā ir palielinājusies no 6,0% līdz 7,6%, komercpakalpojumu daļa no 8,7% līdz 10,5%. Savukārt transporta nozares, cita vēsturiskā eksporta līdera, daļa galvaspilsētas ekonomikā samazinājusies no 11,9% līdz 8,7%.

Rīga joprojām ir bagātāka par pārējo Latviju, taču starpība nav daudz mainījusies. Labi strādā abas attīstības stratēģijas – gan uz preču ražošanu un pārvadāšanu, gan pakalpojumu eksportu balstītās. Katrai sava vieta. Ir vairāki iemesli, kāpēc reģionu centri ir pievilcīgi ražojošajiem investoriem, bet tiem ir grūtāk piesaistīt pakalpojumu eksportētājus – darba tirgū pieejamo prasmju daudzveidība, attālums līdz lidostai, modernu un plašu biroju telpu piedāvājums.

Sekmīgāko reģionu pilsētu attīstības stratēģija lielā mērā ir bijusi balstīta uz ražošanu, kas ir saprātīga izvēle, ievērojot to iespējas. Visu nozaru attīstībai kā viens no svarīgākajiem punktiem šogad būs darbaspēka pieejamība. Runājot par rūpniecību, tuvākajā nākotnē šī problēma tiks galvenokārt risināta jeb risinās pati sevi, algu kāpumam Liepājā, Jelgavā, Valmierā un citās rūpniecības pilsētās paplašinot zonu, no kuras ir izdevīgi ikdienā uz turieni doties turp uz darbu. Savukārt tālākā nākotnē galvenais risinājums – mājokļu būvniecība. Valmiera pērnā gada nogalē izsolīja pēdējos vēl pieejamos dzīvokļus ar pilsētas atbalstu uzceltajos īres namos, kas notika, mēru Jāni Baiku citējot, "gandrīz ar kautiņu". Šobrīd tiek rūpīgi domāts par vēl 450 dzīvokļu būvi, sagatavošanas darbi varētu sākties pēc valsts budžeta pieņemšanas un attiecīgas valsts atbalsta programmas apstiprināšanas.

Kopējais rūpniecības produkcijas apjoms pērnā gada novembrī bijis par 0,6% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos, samazinājumu rūpniecībā novembrī noteicis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 12,2%. Savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājusies stabila izaugsme un nozares produkcijas apjomi novembrī bijuši par 3,3% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums novembrī fiksēts arī ieguves rūpniecībā – par 12,1%, salīdzinot ar 2017. gada novembri.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos vienu no būtiskākajiem devumiem apstrādes rūpniecības izaugsmē nodrošināja tās lielākā apakšnozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kur produkcijas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, palielinājās par 3,2%, tomēr izaugsmes tempi šajā apakšnozarē pēdējos mēnešos pakāpeniski pazeminās. Tikpat nozīmīgi devumi apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai, kā arī elektrisko iekārtu ražošanai. Abas šīs nozares novembrī uzrādīja izcilus pieauguma tempus, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties attiecīgi par 15,5% un 30,4%.

Savukārt otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas produktu ražošanā – produkcijas apjomi samazinās jau kopš pērnā gada aprīļa un novembrī bija par 2,9% mazāki nekā 2017. gada novembrī. Pēdējos mēnešos samazinās gan piena produktu ražošana, gan zivju pārstrāde un konservēšana, gan augļu un dārzeņu pārstrāde, kamēr gaļas un gaļas produktu ražošana pieaug. Novembrī visai būtisku samazinājumu piedzīvojusi būvmateriālu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanai salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri samazinoties par 10,4%. Dati par būvmateriālu nozares apgrozījumu parāda, ka ražošanas apjomi bremzējas eksporta pieprasījuma samazināšanās dēļ, kamēr nozares apgrozījums vietējā tirgū turpina pieaugt.

Arī visā apstrādes rūpniecībā kopumā apgrozījuma pieauguma tempi eksportā novembrī bijuši zemāki par apgrozījuma pieaugumu vietējā tirgū un signalizē, ka ārējais pieprasījums pēdējos mēnešos ir vājinājies un par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku ir izvirzījies iekšzemes pieprasījums. Līdz ar to arī apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi vairs nav tik strauji, kā bija ierasts redzēt pēdējos gados. 2018. gada pirmajos 11 mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjoms palielinājies par 3,1%. Rūpniecības nozarē kopumā pieaugums 11 mēnešos bijis zemāks – 1,7% apmērā. To noteicis galvenokārt ražošanas apjomu kritums svārstīgajā un no laika apstākļiem atkarīgajā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 2,2%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu.

Ņemot vērā nedaudz lēnāko ekonomikas attīstību Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā gaidāmi salīdzinoši mēreni izaugsmes tempi. Vienlaikus pēdējie pieejamie apstrādes rūpniecības ekonomiskās konfidences rādītāji Latvijā norāda uz nozarē strādājošo uzņēmēju optimisma palielināšanos un ļauj sagaidīt, ka nozarē šogad saglabāsies pietiekami spēcīga izaugsme.