Nav jāatsakās no ambīcijām: Kas notiek Latvijas banku sektorā  (52)

Pagājušā gada februāra vidū Latviju satricināja divi skandāli finanšu jomā, iegūstot arī plašu rezonansi visā pasaulē, – ASV paziņojums par sankcijām pret "ABLV Bank" un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Vēlāk sekoja "ABLV Bank" darbības apturēšana un lēmums par pašlikvidāciju.

Savukārt pagājušā gada augusta Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumā tika norādīts, ka Latvijai ir piemērots pastiprināts kontroles režīms. Ziņojuma par Latviju kopsavilkumā tika skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Šo notikumu rezultātā bija vērojams Latvijas banku kopējo aktīvu, tostarp noguldījumu, samazinājums. Piemēram, banku aktīvi 2018. gada 30. septembrī bija 21,9 miljardi eiro, 2017. gada beigās – 28,4 miljardi eiro, 2016. gada beigās – 29,5 miljardi eiro, 2015. gada beigās – 31,9 miljardi eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotā informācija.

Vērtējot noguldījumus, var redzēt, ka viskrasāk samazinājies ārvalstu noguldījumu apjoms, 2015. gadā tie bija 12,4 miljardi eiro, bet pagājušā gada trešajā ceturksnī – vien 3,2 miljardi eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Vienlaikus iekšzemes noguldījumu apjoms palicis līdzvērtīgā apmērā, pēdējos gados nedaudz svārstoties virs 12 miljardiem eiro. Ņemot vērā banku fokusu – ārvalstu vai iekšzemes klienti –, atbilstoši ir mainījies banku aktīvu apjoms. Būtiski aktīvu apjoms samazinājies "Rietumu bankai", likvidējamai "ABLV Bank", kā arī, rēķinot procentuāli, tādām bankām kā "Privatbank", "Reģionālā investīciju banka", "Baltic International Bank", "PNB banka", "Expobank" u. c.

Sarunā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pagājušā gada decembrī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa atklāja, ka Latvijā ir vismaz četras bankas, kas ir īpaši aizdomīgas, tomēr nenosauca, kuras tās ir. Viņa atgādināja, ka "Moneyval" ziņojumā Latvijai pārmests sodu nesamērīgums, proti, tie nav bijuši pietiekami, lai atturētu no nozieguma izdarīšanas. Kontroles dienesta vadītāja piekrita šiem pārmetumiem: "Svarīgs nav apmērs, svarīgi ir tas, vai šis apmērs noved pie rezultāta, ka atturēšanās no pretlikumīgas rīcības tomēr notiek, ka šis sods nozīmē, ka cena par noziegumu ir augstāka nekā ieguvums."

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Latvijā daudzām bankām jau ir nācies maksāt ievērojamas soda naudas, ko uzlikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Kopš 2014. gada tiek publiskoti finanšu iestādēm uzliktie sodi un izteiktie brīdinājumi. No šobrīd strādājošām bankām vienīgi "Citadele banka" un "Rigensis Bank" kopš 2014. gada nav saņēmušas ne brīdinājumus, ne tām ir uzliktas soda naudas. Savukārt "SEB bankai" FKTK izteikusi brīdinājumu par stingrās autentifikācijas nosacījumu savlaicīgu neieviešanu. Jāatgādina, ka tādi pazīstami banku zīmoli kā "Bigbank", "Danske Bank", "Luminor Bank" u. c. Latvijā ir reģistrēti kā ārvalstu banku filiāles. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam (108.¹ pants) to pamata uzraudzību veic mītnes valsts uzraugs, un tam attiecīgi ir tiesības piemērot sankcijas par pārkāpumiem. Ja filiāles darbībā tiktu konstatēti pārkāpumi, tad FKTK nekavējoties informētu mītnes valsts uzraudzības iestādi, lai tie tiktu novērsti. Ja mītnes valsts uzraugs neveic pasākumus, tad lēmumus, tostarp par sankciju piemērošanu, var pieņemt arī FKTK. Ir arī izņēmums, kad šo kārtību var neievērot, t.i., ārkārtas situācijā, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu kredītiestādes pakalpojumu saņēmēju intereses, ievērojot šo pasākumu samērīgumu ar aizsargājamām interesēm.

Cīņas ar naudas līdzekļu legalizāciju ("anti-money laundering" – AML) jomā atbildība būtu jāuzņemas tās valsts uzraugam, kas ir izdevis licenci, taču vienlaikus arī FKTK skatās, kā filiāle Latvijā izpilda AML prasības, un nepieciešamības gadījumā arī FKTK būtu tiesības sodīt filiāli par AML pārkāpumiem.

Lielākoties un lielākie sodi uzlikti par trūkumiem banku iekšējo kontroles sistēmu darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī trūkumiem klientu izpētē un darījumu uzraudzībā.

Jāteic, ka Latvijas bankas nebūt nav vienīgās, kas saskaras ar ievērojamiem sodiem par nepietiekamu savu klientu finanšu līdzekļu uzraudzību. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ilgstoši neizdevušies pasākumi apturēt naudas atmazgāšanu pagājušā gada septembrī atspēlējās vairākām Eiropas lielākajām bankām, pastiprinātu uzraudzību vai sodus saņēma tādas ievērojamas bankas kā "Danske Bank", "ING", "'Deutsche Bank", "Credit Suisse", "Julius Baer" u. c. Piemēram, "Deutsche Bank" birojos pat tika veiktas policijas kratīšanas.

Nav jāatsakās no ambīcijām

Vienlaikus nozares pārstāvji vērtē, ka Latvijas nonākšana Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā" sarakstā nebūtu taisnīgs solis. Tajā starp augsta riska valstīm ir Ziemeļkoreja, Irāna, Bahamu salas, Pakistāna u. c., un Latvija nebūt neiederas šajā "klubiņā".

"Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis uzskata, ka "Moneyval" rekomendāciju īstenošana ne vien uz papīra, bet arī dzīvē, kā arī izvairīšanās no Latvijas iekļaušanas FATF "pelēkajā" sarakstā ir pat ļoti augsts un ambiciozs mērķis, ņemot vērā, kāda ir Latvijas starptautiskā reputācija šajā jomā un cik vāji mums veicies ar noziegumu izmeklēšanu un vainīgo tiesāšanu naudas atmazgāšanas gadījumos. "Banku sektorā jau ir notikušas nozīmīgas strukturālās izmaiņas, taču ir daudz darāmā tiesībsargājošo iestāžu pusē, arī izpratnes audzēšanā valsts sektorā kopumā un biznesa vidē ārpus bankām, jo cīņa ar naudas atmazgāšanu ir arī nekustamā īpašuma nozares, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, advokātu, notāru un daudzu citu AML likuma subjektu atbildība," norāda Rubenis.

_{""Moneyval" rekomendāciju īstenošana un izvairīšanās no Latvijas iekļaušanas FATF "pelēkajā" sarakstā ir pat ļoti augsts un ambiciozs mērķis," uzskata Rubenis.}

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss apliecina, ka, protams, dažiem iepriekš eksistējošiem starptautisko finanšu pakalpojumu veidiem nav nākotnes. Dzīve iet uz priekšu, tajā notiek pārmaiņas, un tas ir normāli. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijai ir jāatsakās no ambīcijām starptautiskajos tirgos. "Mūsu valstij ir ļoti daudz konkurētspēju veicinošu priekšrocību, piemēram, moderna, labi attīstīta infrastruktūra, tostarp finanšu jomā, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis starptautisko transporta ceļu krustpunktā un pieeja jūrai, augsta cilvēkresursu kvalitāte, kā arī vēsturiski veidojušies lietišķi sakari un tradīcijas. Daudzus gadsimtus Latvija ir vērā ņemama starptautiskās tirdzniecības dalībniece, savukārt mūsdienās šie darījumi nav iedomājami bez banku kapitāla atbalsta. Šobrīd esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts – un tas arī ir milzīgs tirgus no Helsinkiem līdz Lisabonai," norāda Fulss.

"Būtiskākais nozares attīstībai ir darbības atbilstība, darbs katram ar sevis definēto stratēģiju, vienlaikus izskaužot jebkādu iespēju, ka Latvijas finanšu sektors tiek izmantots neētiskām darbībām," rezumē "SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere.

Apzina lielos mērķus

Banku konkurence par klientiem Latvijā allaž ir bijusi sīva, un šīs pārmaiņas to tikai pastiprina. Ja tirgū izdosies nostiprināties kādam jaunam spēlētājam, klienti būs tikai ieguvēji. Runājot par katras bankas konceptuālajiem mērķiem un redzējumu par sektora turpmāko attīstību, Rubenis vērtē, ka "Swedbank" mērķi ir saistīti ar ilgtspējīgas Latvijas ekonomikas attīstību, un redz, ka Latvijai ir labs potenciāls banku un finanšu tehnoloģiju ("fintech") centru veidošanai, kur radīt un veicināt inovatīvus finanšu risinājumus. Tas, piemēram, izpaužas bankas sadarbībā ar akseleratoru "Startup Wise Guys" un citiem projektiem.

Savukārt Fulss teic, ka "Rietumu banka" turpinās strādāt ar Latvijas un reģiona uzņēmējiem. "Šim nolūkam mums ir gan resursi, gan pieredze, gan ekspertīze, tai skaitā starptautiskā, – un tā ir mūsu atšķirība no daudziem citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Attīstīsim arī privātā kapitāla apkalpošanu, šī joma Latvijā vēl tikai veidojas. Mums ir, ko te piedāvāt, – šis virziens bankā tradicionāli ir viens no stiprākajiem," norāda Fulss. Viņš īpaši uzsver, ka ciena visus bankas klientus. "Sadarbojoties ar viņiem, esam objektīvi, protam iedziļināties viņu biznesā un kontrolēt riskus, tādēļ tādi formāli faktori kā, piemēram, Latvijas uzņēmuma dibinātāju rezidence mums nav noteicoši."

_{"Tādi formāli faktori kā, piemēram, Latvijas uzņēmuma dibinātāju rezidence mums nav noteicoši," teic Fulss. Publicitātes foto.}

"Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats portālam "Delfi" jau iepriekš sacījis, ka visu banku prioritārie tirgi pašlaik jau ir Latvija, citas Baltijas valstis, ES un EEZ valstis, kur biznesa principi un izpratne par darījumiem ir līdzīga. Lai gan šajos tirgos pastāv asa konkurence, tomēr joprojām ir iespējams atrast brīvas nišas. Piemēram, Latvijā tāda līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas lielajām bankām līdz šim ne vienmēr šķita interesanti.

Posms ēnu ekonomikas ierobežošanā

Ēnu ekonomika Latvijā ir apmēram 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pēdējais Ēnu ekonomikas indeksa pētījums, kas publiskots 2018. gada maijā. Lielāko daļu ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas – ap 45%, vēl 37% ir neuzrādītie ienākumi, bet ap 17% – neuzrādītie darbinieki. Pētījumā arī secināts, ka nav izteiktu atšķirību starp ēnu ekonomikas apjomu lielākos un mazākos Latvijas uzņēmumos.

Banku pienākums veikt klientu darījumu uzraudzību un vērtēt atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī ziņot uzraudzības iestādēm par uzraudzības rezultātā identificētajiem pārkāpumiem ir nozīmīgs banku uzdevums ēnu ekonomikas identificēšanā, bet tālāk jau konkrētu gadījumu risināšana ir uzraudzības iestāžu atbildība. Tetere vērtē, ka tieši šis aspekts ir ļoti būtisks arī dažādu starptautisko novērotāju, finanšu tirgus uzraugu norādīts aspekts – nepietiek tikai ar regulējuma pastiprināšanu finanšu sektoram, vēl svarīgāks ir tālākās izmeklēšanas aspekts. Tas ir būtisks Latvijas uzdevums turpmāk.

Rubenis uzskata, ka Latvijai ir potenciāls ēnu ekonomiku mazināt straujāk, nekā tas notiek šobrīd, it īpaši tāpēc, ka ekonomika ir augšupejošā attīstības fāzē. Pēdējos gados daudz darba ieguldīts gan tehniskos rīkos, gan informatīvajos pasākumos, lai skaidrotu sabiedrībai saistību starp nodokļu maksāšanu un spēju piesaistīt investīcijas un finansējumu. Necaurskatāmi ienākumi joprojām ir biežākais atteikuma iemesls kredītiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. "Iznākot no ēnu ekonomikas, gandarīti ir gan strādājošie, gan uzņēmumi – tiem paveras daudz labākas attīstības iespējas, kā arī ir drošāks skats nākotnē," spriež "Swedbank" vadītājs. To veicinājušas arī izmaiņas likumdošanā, kas rada daudz labvēlīgāku vidi uzņēmuma peļņas investēšanā paša uzņēmuma attīstībā, kā arī dažādi atbalsta rīki un garantiju programmas gan nekustamā īpašuma iegādei, gan līzinga un citām vajadzībām.