Jaunais tarifs: 'Rīgas siltums' plāno astoņkārtīgu savas peļņas un UIN pieaugumu  (121)

Šajā pozīcijā ir paredzēts visbūtiskākais pieaugums iesniegtajā tarifu projektā. Esošajā tarifā uzņēmuma neto peļņa un UIN norādīta 647 tūkstošu eiro apmērā, savukārt plānotais tarifs paredz pieaugumu līdz 5,39 miljoniem eiro gadā.

Uz "Delfi" jautājumu, kāpēc tieši šajā pozīcijā ir paredzēts tik būtisks pieaugums salīdzinājumā ar citām, "Rīgas siltumā" skaidro, ka iepriekšējā tarifa peļņas daļa tika novirzīta attīstībai. Un šobrīd plānotā peļņa tarifā veido vien 5%, kaut gan tarifu izstrādes metodika pieļauj to plānot līdz 10% no kopkapitāla. Uzņēmumā teic, ka plānotā peļņa tiks novirzīta attīstības projektiem, kuru izmaksas arīdzan pieaug saistībā ar vispārēju būvniecības izmaksu pieaugumu Latvijā.

"Uzņēmums ik gadu veic siltumtīklu nomaiņu, šobrīd ir nomainīti 54% siltumtīklu un šis darbs jāturpina," klāsta "Rīgas siltumā". No apjomīgiem siltuma ražošanas projektiem uzņēmums atzīmē divus atjaunojamo energoresursu projektus, kuriem tiks novirzīta tā peļņa – siltumcentrāle "Imanta", kur plānots izbūvēt augsti efektīvu līdz 50 megavatiem lielu šķeldas katlumāju. Otrs – siltumcentrāle "Daugavgrīva", kur tiks izbūvēta pilnībā jauna, automatizētā (bez personālā) 8 megavatus liela atjaunojamo energoresursu katlu māja.

"Rīgas siltumā" skaidro, ka siltumenerģijas tarifa pieauguma pamatā ir būtisks energoresursu izmaksu pieaugums. Siltumenerģijas tarifā vairāk nekā 77% veido energoresursu izmaksas. Tieši saistībā ar to pieaugumu – dabasgāzei par vairāk nekā 35%, iepirktajai siltumenerģijai par 13%, šķeldai par 8%, "Rīgas siltums" iesniedzis (SPRK) izskatīšanai jauno siltumenerģijas tarifa projektu.

"Šobrīd plānotais tarifa pieaugums varētu sasniegt līdz 12,6% jeb 5,60 eiro par vienu megavatstundu. Ja SPRK apstiprinās siltumenerģijas tarifu, tas varētu būt 49,99 eiro bez PVN par vienu megavatstundu. Tas praktiski būtu, piemēram, ja iedzīvotājs līdz šim par apkuri maksāja 100 eiro, tad pēc tarifa pieauguma tie būtu 112,60 eiro," norāda uzņēmumā.

Savukārt SPRK norāda, ka, ņemot vērā, ka "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ir nozīmīgs jautājums plašai sabiedrības daļai – Rīgas iedzīvotājiem, ir svarīgi uzklausīt visu klātesošo, tai skaitā iedzīvotāju priekšlikumus. Tarifu projekta izvērtēšanas process ir nupat sācies. Jāatgādina, ka, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli, SPRK organizēja uzklausīšanas sanāksmi, kas notika 2019. gada 25. janvārī. Uzklausīšanas sanāksme par iesniegto tarifu projektu ir viens no veidiem, kā iesaistīt iedzīvotājus un uzklausīt to izteiktos priekšlikumus. Pēc priekšlikumu izteikšanas var mainīties sākotnējās vērtības, ko komersants ir norādījis sākotnējā tarifu projektā. Tāpēc arī SPRK vērš uzmanību, ka viens ir tas, ko iesniedz komersants, bet otrs, ko apstiprina SPRK un vairums gadījumos iesniegtais tarifu projekts atšķiras no komersanta sniegtā.

SPRK bija radušies vairāki jautājumi. SPRK pēc tarifu projekta izvērtēšanas procesa noslēguma sniegs plašāku skaidrojumu – gan par tām izmaksām, kuras izslēgtas no tarifu projekta, gan tām, kas samazinātas, gan par citiem rādītājiem, kuri mainījušies tarifu projekta izvērtēšanas procesa laikā.

Jau vēstīts, ka AS "Rīgas siltums" pašlaik ir spēkā siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi, kas apstiprināti ar regulatora 2013. gada 29. maija lēmumu pie dabasgāzes tirdzniecības cenām no 128,06 EUR/tūkst.nm³ līdz 398,40 EUR/tūkst.nm³. No 2017. gada 3. aprīļa AS "Rīgas siltums" piemēro siltumenerģijas tarifu 44,39 EUR/MWh, kas atbilst dabasgāzes apgādes komersanta pēdējai publicētajai dabasgāzes tirdzniecības cenai.

Iepazīties ar AS "Rīgas siltums" iesniegto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekta kopsavilkumu var šeit.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģiju ražo 45 siltumavotos (siltumcentrālēs un katlumājās), kā arī iepērk siltumenerģiju no AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, un pieciem citiem komersantiem – siltumenerģijas ražotājiem. AS "Rīgas siltums" kā kurināmo izmanto dabasgāzi un šķeldu.