ES budžeta tapšana: runa nav tikai par naudu  (7)

Kamēr noris diskusijas par skaitļiem un ieguvumiem no dažādiem ES politikas virzieniem, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un budžeta komitejas loceklis Jans Olbrihts (EPP, Polija) atgādina, ka runa ''nav tikai par naudu, bet arī par to, ko vēlamies no ES un ko vēlamies darīt kopā''.

Kā seminārā "Šodienas un rītdienas Eiropas investīciju kaleidoskops" Briselē skaidroja Olbrihts – viens no ziņotājiem par parlamenta nostāju ES daudzgadu finanšu ietvara 2021. līdz 2027. gadam (daudzgadu budžetu) jautājumā – runa nav vien par naudu. Daudzgadu budžeta izstrādes process rāda arī, ''vai visi spējam vienoties par to, ko vēlamies, vai arī diskutējam – vieni grib vairāk Eiropas, citi mazāk''. Līdzīgu nostāju seminārā pauda arī EP deputāte un ziņotāja Izabella Tomasa (S&D, Francija), sakot: "Pirmais jautājums ir – vai mēs esam Eiropa, vai nē? Vai mēs ticam Eiropai, vai nē? Ja atbildam, ka vēlamies Eiropu, tad sekas ir ES budžets, jo nav iespējama ambicioza Eiropa bez budžeta."

Pašreiz spēkā ir ES daudzgadu budžets 2014. līdz 2020. gadam. Gan ikgadējais, gan daudzgadu budžets tiek pieņemts ar parlamenta atbalstu. Taču atšķirība no ikgadējā ES budžeta, daudzgadu budžetu ES Padomē jāpieņem vienbalsīgi – ar visu dalībvalstu atbalstu. Daudzgadu budžets sniedz pārskatu par ES prioritātēm, kā arī nosaka tēriņu griestus visām galvenajām ES izdevumu pozīcijām vismaz piecu gadu periodā.

Ar priekšlikumu nākamajam daudzgadu budžetam – no 2021. līdz 2027. gadam – Eiropas Komisija (EK) nāca klajā pagājušā gada maijā, piedāvājot to noteikti 1,13 triljonu eiro jeb 1,11% apmērā no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Savukārt EP budžeta komiteja savā ziņojumā par budžeta priekšlikumu rosināja to noteikt 1,32 triljonu jeb 1,3% apmērā no 27 dalībvalstu NKI.

Aptuveni 94% ES budžeta nonāk dalībvalstīs, bet 6% no budžeta tiek tērēti ES administrācijas izmaksu segšanai.

Kā stāsta Olbrihts, ņemot vērā gan "Brexit" radīto robu, gan jaunos izaicinājumus – robežu kontroli, patvērumu piešķiršanas sistēmu un aizsardzību –, kopumā gadā veidojas ap 25 miljardu eiro liels "caurums". "Jautājums – vai vēlaties politiku šajā pašā līmenī? Ja vēlaties to saglabāt, tad – kur ir nauda? Pirmais variants – nacionālais ieguldījums. Tad dalībvalstis nav laimīgas. Otrais – samazināt politiku, piemēram, kohēzijas apmēru. Trešais – radīt jaunus pašu resursus, kaut kādu Eiropas nodokli, kas ietu tieši uz Eiropu," finansējuma ieguves variantus raksturoja Olbrihts.

Viņš uzsvēra, ka ir būtiski skaidri pateikt, cik maksās politiku saglabāšana pašreizējā līmenī, savukārt, ja dalībvalstis saka, ka nav gatavas šādu summu iemaksāt kopējā katliņā, tad tām jāspēj pateikt – kam finansējumu nogriezt. "EP mēģina radīt šīs debates – ko mēs vēlamies sasniegt un kam piekrītam 27 vai 28 dalībvalstis un politiskās partijas,'' budžeta ietvara izstrādes procesu raksturo deputāts, ''ja vienojamies, tad, cik daudz tas maksās?"

Arī EP deputāts, budžeta komitejas loceklis Džordi Solē (Greens/EFA, Spānija), runājot par daudzgadu budžetu, priekšplānā izvirzīja jautājumu – cik ambiciozu vēlamies redzēt ES? Viņš ir pārliecināts, ka tam ir tieša saikne ar savienības politikas realizēšanai pieejamajiem resursiem. "Mazāk naudas budžetā ir mazāk ambīciju," skaidro deputāts, kura pārstāvētais politiskais spēks vēlētos, lai ES daudzgadu budžets būtu vēl lielāks. Solē gan uzreiz paskaidro, ka pašreizējā situācijā Greens/EFA jeb "zaļie" apzinās – vēl lielākas iemaksas vismaz pagaidām ir nerealizējama vēlme, tādēļ arī atbalsta EP piedāvājumu par iemaksām, kas būtu 1,3% apmērā no NKI.

"Eiropas Komisija teica, ka mums vajag 1,08% no NKI, taču mēs teicām: ''Atvainojiet, ar to nepietiek tam, ko vēlamies sasniegt, tam vajag vairāk.'' Tagad dalībvalstis spriež par 1% līdz 1,05%. Redzēsim," rezumēja Olbrihts.

Gan Solē, gan Olbrihts skaidro, ka iespējas manevrēt daudzgadu budžeta izstrādē būtiski sašaurina dalībvalstu nacionālās intereses, proti, ko pret ieguldījumu budžetā valstis saņems pretim. ''Ir skaidrs, ka daļa dalībvalstu būs gatavas piekrist tad, ja dabūs kaut ko no kāda politikas virziena,'' sarunu procesu raksturoja Olbrihts, "bieži vien mēs politikā sakām, ka dalībvalstīm vajag kaut kādas "dāvanas", kas tiks saņemtas pārrunu noslēgumā.''

Olbrihts šo politisko procesu dēvē par sava veida spēli un uzsver, ka EP deputāti nav naivi un ļoti labi zinot, ka iebildumi pret lielāku budžetu ir daļa no sarunām, turpretim dalībvalstis ļoti labi zinot, ka tām ''vajag naudu un vienbalsību''. Tas savukārt nozīmējot, ka nepieciešams ievērot ļoti caurspīdīgus šīs spēles noteikumus, lai varētu turēt ES pilsoņiem dotos solījumus.

''Ja ES pilsoņiem apsolām, ka ES darīs visu – samazinās bezdarbu, sargās robežas utt. – un tad tomēr to nedarīs, tad pilsoņi būs absolūti vīlušies un vaicās, kam tad vajadzīga tāda savienība, kas sola darīt, bet nedara. Tādēļ uzskatu, ka atbilde ir skaidra – beigās būs vienošanās. Jautājums ir, kurā līmenī tiks sasniegta vienbalsība, un tas būs ļoti sarežģīti – ne tikai par naudu, bet arī dažādām politikām," skaidroja Olbrihts.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka skaidrībai un caurspīdīgumam budžeta un politikas izstrādes procesos jāvalda, jo tādējādi iespējams izvairīties no ūdens liešanas uz populisma dzirnavām. Proti, ja kaut kas tiek solīts, bet netiek darīts, populisti to var izmantot savā labā, lai apgalvotu, ka "Eiropas projekts" nedarbojas.

Jau ziņots, ka EP deputāti pērnā gada novembrī apstiprināja parlamenta nostāju sarunās par nākamo ES ilgtermiņa budžetu, nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP savā piedāvājumā aicināja vairāk līdzekļu atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām, tostarp, piešķirt pētniecības programmai "Apvārsnis Eiropa" 120 miljardus eiro, palielināt finansējumu transporta infrastruktūrai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, saglabāt finansējumu lauksaimniecības un kohēzijas politikai, dubultot finansējumu jauniešu bezdarba mazināšanai un trīskāršot finansējumu ''Erasmus+'' programmai.

Novembrī EP atbalstītajā parlamenta nostājā deputāti arī mudināja noteikt jaunus ieņēmumu avotus: daļu no jaunas uzņēmumu ienākuma nodokļa shēmas, plastmasas nodokli un daļu no Emisijas kvotu tirdzniecības ienākumiem.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris – sarunās par ES daudzgadu budžetu svarīgi panākt Latvijas interesēm atbilstošu variantu, jo īpaši kohēzijas politikā un kopējās lauksaimniecības politikā (KLP). Ministrs vairākkārt uzsvēris, ka "Brexit" nevar būt iemesls kohēzijas un KLP tiešmaksājumu apjoma samazināšanai.

Saskaņā ar ĀM parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas pausto pērnā gada septembrī ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē Latvijas interesēs ir panākt pietiekamu finansējuma apjomu reģionu attīstībai, ekonomikas, lauksaimniecības, inovāciju atbalstam, transporta savienojumiem un drošībai.

EP sākotnējais mērķis bija sarunas par budžetu noslēgt līdz šī gada maijā gaidāmajām EP vēlēšanām, taču ne viens vien politiķis izteicis bažas, ka to paveikt tik ātri diezin vai izdosies. Savukārt, kā iepriekš uzsvērusi EK, daudzgadu budžeta pieņemšana līdz 2019. gada beigām nodrošinātu, ka jaunās programmas varēs stāties spēka līdz ar 2021. gada 1. janvāri.