Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" ES budžetā varētu radīt vairāk nekā 10 miljardus eiro lielu robu, taču vienprātības par to, kā šo caurumu aizlāpīt, ES institūcijās un dalībvalstīs aizvien nav.
Kamēr noris diskusijas par skaitļiem un ieguvumiem no dažādiem ES politikas virzieniem, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un budžeta komitejas loceklis Jans Olbrihts (EPP, Polija) atgādina, ka runa ''nav tikai par naudu, bet arī par to, ko vēlamies no ES un ko vēlamies darīt kopā''.
Kā seminārā "Šodienas un rītdienas Eiropas investīciju kaleidoskops" Briselē skaidroja Olbrihts – viens no ziņotājiem par parlamenta nostāju ES daudzgadu finanšu ietvara 2021. līdz 2027. gadam (daudzgadu budžetu) jautājumā – runa nav vien par naudu. Daudzgadu budžeta izstrādes process rāda arī, ''vai visi spējam vienoties par to, ko vēlamies, vai arī diskutējam – vieni grib vairāk Eiropas, citi mazāk''. Līdzīgu nostāju seminārā pauda arī EP deputāte un ziņotāja Izabella Tomasa (S&D, Francija), sakot: "Pirmais jautājums ir – vai mēs esam Eiropa, vai nē? Vai mēs ticam Eiropai, vai nē? Ja atbildam, ka vēlamies Eiropu, tad sekas ir ES budžets, jo nav iespējama ambicioza Eiropa bez budžeta."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
