Piektdien Ministru kabinets (MK) sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā plānots noteikt maksimālo izdevumu griestu apjomu 2019. gada valsts budžetam, žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
MK otrdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019. – 2021. gadā.
Kā informēja Reirs, 2019. gada fiskālā telpa no iepriekš prognozētajiem mīnus 34 miljoniem eiro ir sarukusi vēl vairāk un tagad ir mīnus 44,5 miljoni eiro. Papildu līdzekļi nepieciešami, lai ieviestu "Moneyval" rekomendācijas, stiprinot gan iekšlietu, gan finanšu, gan tieslietu sistēmu.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma noteikumiem valdībai ir jāpieņem lēmumi par atbilstošiem ieņēmumu vai izdevumu pasākumiem, lai šo iztrūkumu likvidētu. Kā pēc MK sēdes žurnālistiem pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV), šobrīd darbs turpinās starp nozaru ministrijām un FM. Premjers uzsvēra, ka šobrīd nesaredz iespēju palielināt nodokļus un budžeta deficītu. "Tas nozīmē, ka ir jāskatās, ko valsts varētu efektīvāk darīt, kādā veidā šos līdzekļus atrast," norādīja Kariņš.
Gala versija 2019. gada valsts budžetam pēc piektdienas ārkārtas sēdes tiks sagatavota aptuveni divu nedēļu laikā. Piektdien ārkārtas sēdē MK pieņems galīgo 2019. gada valsts budžeta "rāmi".
Kā iepriekš informēja FM, pārskatot šā gada budžeta izdevumus, rasti 51,3 miljoni eiro.
No rastajiem 51,3 miljoniem eiro 23,5 miljoni eiro ir iegūti, pārskatot iepriekšējo periodu prioritāros un citus pasākumus, savukārt 12,9 miljoni eiro ir nozaru priekšlikumi darbības pilnveidošanai. 12,4 miljoni eiro ir iegūti, veicot analīzi un sniedzot priekšlikumus procesu pilnveidei un budžeta izdevumu horizontālai pārskatīšanai, un 2,3 miljoni eiro veidojas, efektivizējot valsts nekustamos īpašumus un to apsaimniekošanas izdevumus. Jāpiemin, ka darbs šajā jomā varētu nest materiālos ieguvumus ilgtermiņā.
0,2 miljoni eiro iegūti valsts budžeta politikas jomā, veicot vairākas fundamentālas izmaiņas procesu pilnveidē, tehnisko darbu veikšanu aizstājot ar analītisko. Tāpat veiktās analīzes rezultātā rasts 0,1 miljons eiro IKT jomas optimizācijai, kas nesīs ieguvumus ilgtermiņā.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā noteiktais finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro pasākumiem, kas skar vairākas ministrijas un nozaru ministriju noteiktās prioritātes.
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto valsts budžeta izstrādes grafiku šā gada budžeta projektu valdība varētu apstiprināt 5. martā un Saeimā budžetu plānots iesniegt 8. martā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
