Vidēja termiņa valsts budžeta projektu 2019. gadam negatavos

Likuma grozījumus rosināja Finanšu ministrija, ņemot vērā, ka šogad nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums un tika apstiprināts valsts pagaidu budžets 2019. gadam, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P) norādījis, ka 2019. gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt marta sākumā, savukārt spēkā tas varētu stāties aprīļa otrajā pusē.

"Līdz ar to, ņemot vērā, ka aprēķiniem tiktu izmantotas pagājušā gada makroekonomiskās prognozes, vairs nav lietderīgi izstrādāt likumā noteikto vidēja termiņa budžeta ietvaru šim gadam. Turklāt rudenī vidēja termiņa budžeta ietvars būs jāgatavo jau nākamajam triju gadu periodam," skaidrojis Bondars.

Būtiski arī, ka līdz aprīļa vidum iesniegšanai Eiropas Komisijā valdībai ir jāizstrādā Latvijas Stabilitātes programma, un tā jau tiktu balstīta uz jaunākajām valsts makroekonomikas attīstības prognozēm, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi paredz, ka 2019. gadā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts tiek sagatavots tikai 2020., 2021. un 2022. gadam. Ministru kabinetam tas Saeimā jāiesniedz vienlaikus ar likumprojektu par valsts budžetu 2020. gadam.

Saskaņā ar budžeta un finanšu vadības likumu vienlaikus ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu Saeimā jāiesniedz arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trijiem gadiem.

Portāls "Delfi" jau ziņota, ka piektdien Ministru kabinets (MK) sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā plānots noteikt maksimālo izdevumu griestu apjomu 2019. gada valsts budžetam.

MK otrdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019. – 2021. gadā.

Kā iepriekš informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), 2019. gada fiskālā telpa no iepriekš prognozētajiem mīnus 34 miljoniem eiro ir sarukusi vēl vairāk un tagad ir mīnus 44,5 miljoni eiro. Papildu līdzekļi nepieciešami, lai ieviestu "Moneyval" rekomendācijas, stiprinot gan iekšlietu, gan finanšu, gan tieslietu sistēmu.