Mārtiņš Āboliņš, Linda Vildava, Dainis Gašpuitis, Pēteris Strautiņš
Foto: LETA/Publicitātes foto/DELFI
2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka, lai gan mazāku budžeta daļu iztērējām pārtikai, lielāku esam samaksājuši mājokļa un transporta izmaksās.

"Atšķirībā no patīkami dinamiskajiem IKP datiem, patēriņu cenu statistika joprojām ir patīkami garlaicīga. Kā ierasts, sīkākā patēriņa groza atšifrējumā var atrast arī spilgtākus skaitļus, piemēram, cukurs kļuvis par 10,2% lētāks, bet kartupeļi — par 14,6% dārgāki. Taču pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija kopumā ir 1,4%, pelēka un neizteiksmīga kā Latvijas ziema," secina "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Janvārī inflācijas līmenis Latvijā ir nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar decembri, lai gan Lietuvā, Igaunijā un eirozonā šobrīd vērojamas pretējas tendences un inflācijas temps tur mazinās. Šīs atšķirības gan lielā mērā saistītas ar jau iepriekš prognozēto elektroenerģijas cenu pieaugumu un līdz martā gaidāmo akcīzes kāpums alkoholam, kā arī aprīlī paredzēto siltumenerģijas tarifu pieaugumu Rīgā, inflācija Latvijā varētu saglabāties tuvu 3% līdz gada vidum," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!