Ekonomisti: iedzīvotājiem šogad jārēķinās ar izmaksu kāpumu par mājokli  (86)

"Atšķirībā no patīkami dinamiskajiem IKP datiem, patēriņu cenu statistika joprojām ir patīkami garlaicīga. Kā ierasts, sīkākā patēriņa groza atšifrējumā var atrast arī spilgtākus skaitļus, piemēram, cukurs kļuvis par 10,2% lētāks, bet kartupeļi — par 14,6% dārgāki. Taču pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija kopumā ir 1,4%, pelēka un neizteiksmīga kā Latvijas ziema," secina "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Janvārī inflācijas līmenis Latvijā ir nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar decembri, lai gan Lietuvā, Igaunijā un eirozonā šobrīd vērojamas pretējas tendences un inflācijas temps tur mazinās. Šīs atšķirības gan lielā mērā saistītas ar jau iepriekš prognozēto elektroenerģijas cenu pieaugumu un līdz martā gaidāmo akcīzes kāpums alkoholam, kā arī aprīlī paredzēto siltumenerģijas tarifu pieaugumu Rīgā, inflācija Latvijā varētu saglabāties tuvu 3% līdz gada vidum," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vērtējot šī gada inflācijas perspektīvas, "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka, izņemot atsevišķas strauji augošās ekonomikas, globālā inflācija turpina nīkuļot. Tas nozīmē, ka ārējie faktori salīdzinoši maz ietekmēs inflāciju Latvijā un noteicošie galvenokārt būs iekšējie. Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos, piemēram, par mājokli, atpūtu, izklaidi utt.

"Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," norāda Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"Swedbank" ekonomiste Linda Vildava arī atgādina, ka gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde atjaunojusi informāciju par iedzīvotāju patēriņa grozu jeb kā mainījies tas, kam naudu tērējam. Par pārmaiņām gada laikā jāsaka tā – lai gan mazāku daļu budžeta iztērējām pārtikai, lielāku esam samaksājuši mājoklī un transporta izmaksās. Citās kategorijās izmaiņu bijis maz.

2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%. Precēm cenas pieauga par 3% un pakalpojumiem par 3,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam par mājokli, alkoholam un tabakai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, veselības aprūpei.

Neskatoties uz labvēlīgajiem procesiem ekonomikā, 2018. gads tika pavadīts zemas inflācijas apstākļos. Vērtējot šī gada inflācijas perspektīvas, izņemot atsevišķas strauji augošās ekonomikas, globālā inflācija turpina nīkuļot. Tas nozīmē, ka ārējie faktori salīdzinoši maz ietekmēs inflāciju Latvijā un noteicošie galvenokārt būs iekšējie. Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos, piemēram, par mājokli, atpūtu, izklaidi utt. Šogad mājsaimniecības sagaida akcīzes nodokļa pieaugums, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugums. Jautājumi saglabājas par naftas cenas turpmāko dinamiku. "SEB" skatījumā tās cena šogad turēsies vidēji 60-65 ASV dolāru diapazonā par barelu. Tirdzniecības karu, dažādu slimību, kā arī neparedzamo laikapstākļu dēļ nenoteiktas ir pārtikas cenu perspektīvas. Visdrīzāk iztiksim bez krasiem kāpumiem, bet neliels kāpums pārtikas produktiem Latvijas veikalos ir gaidāms. Uzņēmējiem šajos apstākļos ir uzmanīgi jāvērtē potenciālais cenu pieaugums, jo patērētāji turpina kritiski vērtēt jebkuras cenu izmaiņas. Lai arī vidējā darba samaksa turpinās krasi augt, daudzu sabiedrības grupu pirktspēja tik ātri neuzlabojas. Šogad inflācija turpinās ierasti mērenu kāpumu 2,9% apmērā, kaut sabiedrisko pakalpojumu cenu pieaugums inflācijas uztveri būtiski saasinās.

Globālā inflācija saglabāsies zema

Lai gan naftas cenas ir stabilizējušās un, visticamāk, tās varētu nedaudz pat pieaugt, patēriņa cenu indekss pasaulē ir slīdējis lejup, jo iepriekšējā perioda cenu kāpums sāk izzust no 12 mēnešu aprēķiniem. Tādējādi inflācija būs zemāka par pamatinflāciju (neietver svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas). Pamatinflācija pēdējā laikā ir palikusi stabila. Neskatoties uz relatīvi augsto resursu izmantošanas līmeni, uzņēmumiem ir grūti izmaksu kāpumu novirzīt uz patērētājiem. Arī sausums, kas valdīja Eiropā, cenu līmeņa izmaiņas nav būtiski ietekmējis. Raugoties nākotnē, būtisks jautājums ir, kad inflācija atgūsies? Atbilde ir – tad, kad zemais bezdarba līmenis sāks atspoguļoties augstākā algu spiedienā. Kopējais darba samaksas pieauguma temps pasaules četrās lielākajās attīstītajās valstis ir paātrinājies no 1,7% 2017. gada pavasarī līdz aptuveni 2,5%. Tas joprojām ir lēns temps, ja ņem vērā to, ka bezdarba līmenis šobrīd ir zemāks nekā 2007. gadā. Inflācijas perspektīvā mums jāņem vērā arī tas, ka produktivitātes pieaugums pēc "Lehman Brothers" krīzes ir ievērojami palēninājies. Ja šī tendence saglabājas, tad nākotnē, lai sasniegtu 2% inflāciju, būs vajadzīgs zemāks atalgojuma pieaugums nekā agrāk. Bet, ņemot vērā relatīvi labu mājsaimniecību pirktspējas, gan uzņēmuma peļņas izaugsmi, ir pamats aizdomām, ka nacionālie konti nepietiekami novērtē produktivitātes pieaugumu. Tādējādi izmaksu puses inflācijas spiediens darbaspēka izmaksas vienības formā varētu būt pārspīlēts. Ņemot vērā šo aspektu un arī vājāku ekonomisko sniegumu, vājš inflācijas spiediens pārskatāmā laikā saglabāsies.

Latvijā turpinās mērens patēriņa cenu kāpums un šī gada janvārī patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Līdz ar to janvārī inflācijas līmenis Latvijā ir nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar decembri, lai gan Lietuvā, Igaunijā un eirozonā šobrīd vērojamas pretējas tendences un inflācijas temps tur mazinās. Šīs atšķirības gan lielā mērā saistītas ar jau iepriekš prognozēto elektroenerģijas cenu pieaugumu un līdz martā gaidāmo akcīzes kāpums alkoholam, kā arī aprīlī paredzēto siltumenerģijas tarifu pieaugumu Rīgā, inflācija Latvijā varētu saglabāties tuvu 3% līdz gada vidum.

Janvārī elektroenerģijas cenas Latvijā augušas vidēji par 10,7% salīdzinājumā ar decembri. Tas saistīts ar elektroenerģijas cenu pieaugumu "Nordpool" biržā pēdējā gada laikā, kas janvārī inflācijā atspoguļojās fiksēto elektroenerģijas piegādes līgumu pārskatīšanas dēļ. Papildus tam patēriņu cenas Latvijā ietekmēja arī dabasgāzes tarifu pārskatīšana, kā rezultātā dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām sadārdzinājās vidēji par 10,4%. Vienlaikus janvārī bija vērojamas jau ierastas sezonālās pārtikas un apģērbu cenas svārstības. Salīdzinājumā ar decembri apģērbu cenas janvārī kritās par 8,9%, savukārt pārtikas cenas pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Tāpat janvārī turpināja augt arī iekšējās cenas, pakalpojumu cenām palielinoties par 3,2% salīdzinājumā ar 2017. gada janvāri. Tas lielā mērā saistīts ar straujo darba algu pieaugumu, taču, neskatoties uz to, iekšējās inflācijas temps ir stabils un jau ilgāku laiku svārstās ap 3%. Iepriekšējos divos gados Latvijā pieauga apdrošināšanas un telekomunikāciju pakalpojumu cenas, savukārt šogad kāpusi televīzijas abonēšanas maksa. Pēc manām prognozēm, iekšējā pakalpojumu cenu inflācija arī šogad kopumā saglabāsies 3% līdz 3,5% robežās.

Vislielākā nenoteiktība par gaidāmo inflācijas līmeni Latvijā šogad ir saistīta ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenām. Pēc straujā naftas cenas krituma pērnā gada novembrī un decembrī, naftas cenas ir stabilizējušās ap 60 ASV dolāriem par barelu brenta un līdz ar šo stabilitāti arī pārtikas cenām pasaulē šobrīd nav izteiktas pieauguma vai krituma tendences. Tas nozīmē, ka līdz gada vidum pārtikas cenu inflācija Latvijā, visticamāk, būs zem 2%, savukārt cenu dinamiku gada otrajā pusē būs atkarīga no laika apstākļiem un šī gada pārtikas ražas. Taču kopumā skatoties, ja vien nenotiek kādi negaidīti pārsteigumu naftas tirgos, tad gada otrajā pusē kopējā inflācija Latvijā nedaudz mazināsies un, pēc manām prognozēm, šī gada vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 2,5%.

Janvārī patēriņa cenas pieauga par 0,5%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi un par 3,0% pret iepriekšējo janvāri. Inflāciju ietekmēja akcīzes celšana tabakas izstrādājumiem (+9,9%), bet pasaules tirgi drīzāk darbojās pretēji. Gada inflācija atgriezās pērnā gada novembra līmenī pēc atkāpšanās līdz 2,6% decembrī. Gandrīz vienāds ir cenu kāpums precēm un pakalpojumiem, attiecīgi 3,0% un 3,2%. Janvārī fiksētais cenu kāpums iekļaujas "Luminor" bāzes scenārijā, pēc kura cenas 2019. gadā vidēji augs par apmēram 2,5%, bet nākotne, kā jau vienmēr, ir neprognozējama.

Atšķirībā no patīkami dinamiskajiem IKP datiem, patēriņu cenu statistika joprojām ir patīkami garlaicīga. Kā ierasts, sīkākā patēriņa groza atšifrējumā var atrast arī spilgtākus skaitļus, piemēram, cukurs kļuvis par 10,2% lētāks, bet kartupeļi – par 14,6% dārgāki. Taču pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija kopumā ir 1,4%, pelēka un neizteiksmīga kā Latvijas ziema. No patērētāju skatupunkta visjūtamākais ir mājokļa uzturēšanas izmaksu kāpums par 7% gada griezumā. Dārgāka kļuvusi mājās patērētā enerģija – gāzes un līdz ar to arī siltuma cenās ar aizkavēšanos izpaužas naftas tirgus notikumi, savukārt granulu un citas biomasas cenas ietekmējis lielais koksnes izstrādājumu pieprasījums pasaules tirgū. Turpretim transporta izmaksas gada laikā augušas tikai par 0,5%.

Bremzējoša ietekme ir arī eirozonas kopējai cenu dinamikai. Prognozes par eirozonas ekonomikas pieaugumu gadu mijā ir virzījušās uz piesardzības pusi. Vēl janvārī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vērtēja, ka eirozona šogad augs par 1,6%, bet februāra Eiropas Komisijas (EK) prognozē jau tiek gaidīti 1,4%. Lēnāka izaugsme nozīmē arī drīzāk zemāku nekā augstāku inflāciju.

Par spīti Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēlmēm un prognozēm, pamatinflācija eirozonā joprojām svārstās ap 1%. Finanšu tirgu dalībnieki sagaida, ka šāda situācija var saglabāties ilgu laiku. Viņu prognozes atspoguļo ienesīguma starpība pret inflāciju apdrošinātajām un pārējām obligācijām. Ja vēl rudenī tirgi gaidīja, ka nākamajos desmit gados inflācija Vācijā un Francijā būs ap 1,5%, tad šobrīd tiek prognozēts ikgadējais cenu pieaugums tikai apmēram par procentu. Zema inflācija – ta =s izklausās labi un nosaukto zemju patērētājiem tas būs drīzāk patīkami. Taču šajā situācijā ir arī lieli riski, jo bez augstākas inflācijas eirozonas kodolā ir grūti no stagnācijas izkļūt Itālijas ekonomikai, mazināt riskus citu lielus aizņēmumus veikušo valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību maksātspējai.

Tātad ECB inflācijas mērķis visdrīzāk netiks sasniegts vēl ilgi, monetārā politika varētu tās pašreizējā, izaugsmi superstimulējošajā režīmā darboties vēl vairākus gadus. Līdz ar to saglabājas cerība vai risks, ka Latvijā attiecības starp finanšu un nefinanšu sektoru (uzņēmumi, mājsaimniecības) no pašreizējā piesardzības līdzsvara pārlec citā, optimisma līdzsvarā. Citiem vārdiem, no izteikta ietaupījumu pārsvara pār kreditēšanu varam nonākt pie ekonomikas dinamikas, ko daudz lielākā mērā virza kredītu kāpums. Tas radītu jaunu ēru mājokļu tirgū, sildītu darba tirgu, celtu inflāciju. Latvijas iedzīvotāju vairākumam tā būtu patīkama pārmaiņa, taču, kā rāda mūsu pašu vēsturiskā pieredze, labos laikos ir risks pieņemt neapdomīgus lēmumus, gan individuāli, gan kolektīvi.

Inflācija eirozonā ir atskaites punkts arī inflācijai Latvijā. Tā tieši iespaido importa izmaksas, kā arī ir atskaites punkts inflācijai kā konkurētspējas zaudēšanas riskam. Nav šaubu, ka inflācija Latvijā caurmērā būs augstāka. 2017. gadā, par ko ir jaunākie pieejamie šādi dati, pakalpojumu cenas Latvijā bija vien 56% no ES-28 vidējā līmeņa. Tas tā nevar būt mūžīgi. Taču starpība starp Latvijas un eirozonas inflāciju ir viens no indikatoriem, kuriem vērts regulāri sekot.

2019. gada janvārī gada inflācija bijusi 3% apmērā – straujāk nekā 2018. gada decembrī, kad gada inflācijas apmērs bija 2,5%. Mēneša inflācija janvārī bijusi pēdējiem gadiem neierasti strauja, proti, 0,5%. Nevar teikt, ka tas bijis pārsteigums – pērnā gada nogalē pieejamā informācija ļāva nojaust, ka janvārī piedzīvosim cenu lēcienu. Turpmākajos mēnešos sagaidām, ka gada inflācijas tempi varētu būt tuvi, tomēr zem 3% atzīmes, un gadā kopumā cenu kāpums varētu būt līdzīgs kā pērn (2,5%). Tādējādi iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums pārsniegs inflāciju.

Lielākais inflācijas virzītājspēks janvārī bijis mājokļa preču un pakalpojumu cenu kāpums 7% apmērā gada laikā, kas veidoja trešo daļu no cenu kāpuma. No pieejamās informācijas un presē izskanējušajiem paziņojumiem tas bija gaidāms. Cenu pieaugumu šajā kategorijā noteica elektroenerģijas rēķinu pieaugums, atspoguļojot straujo cenu kāpumu pērn, kas patēriņa cenās lielā mērā parādās tikai tagad. Gāzes rēķini sadārdzinājās jauno sadales tarifu dēļ, bet atkritumu apsaimniekošana, pieaugot dabas resursu nodoklim. Samērā straujš cenu kāpums bijis arī alkoholam un tabakai (7,8% apmērā, salīdzinot ar 2018. gada janvāri). Tabakas gadījumā to ietekmējis arī akcīzes nodokļa kāpums, bet alkoholam akcīzes nodoklis pieaug tikai ar 1. martu, līdz ar to jāsecina, ka augušas pašu produktu cenas. Noturīgs cenu kāpums turpinās arī restorānu un viesnīcu kategorijā (4,2% janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš). Savukārt naftas cenas kritiens pērnā gada beigās apturējis degvielas cenu kāpumu. Tās gada laikā bijušas gandrīz nemainīgas.

Gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde arī atjaunojusi informāciju par iedzīvotāju patēriņa grozu jeb kā mainījies tas, kam naudu tērējam. Par pārmaiņām gada laikā jāsaka tā – lai gan mazāku daļu budžeta iztērējām pārtikai, lielāku esam samaksājuši mājoklī un transporta izmaksās. Citās kategorijās izmaiņu bijis maz. Lai gan iedzīvotāju pirktspēja pēdējā gada laikā būtiski palielinājusies un līdz ar to visam esam varējuši tērēt vairāk, tomēr neesam lielāku daļu sava kopējā maka atstājuši, piemēram, atpūtai un kafejnīcu apmeklējumam. Pieaugošās mājokļa izmaksas varētu nozīmēt, ka līdzīga tendence turpināsies arī šogad, bet pie šī brīža naftas cenas varētu samazināties tēriņi transportam. Protams, šie ir vidējie rādītāji, un katras mājsaimniecības tēriņu sadalījumu noteiks gan attiecīgais ienākumu līmenis, gan paradumi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,5%. Precēm tas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,3%.

Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī bija novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās un atsevišķos gados arī tas, ka netika ieviesti jauni patēriņa nodokļi vai paaugstināti administratīvi regulētie tarifi, kas tradicionāli ir noteikuši cenu kāpumu gada sākumā. Šogad cenu pieaugums janvārī bija straujāks kā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja tieši tarifu un nodokļu likmju izmaiņas.

Lielākā cenu palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai. Stājoties spēkā jauniem sadales sistēmas tarifiem, cenas pieauga dabasgāzei. Cenas palielinājās arī atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana.

Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, mājokļa iekārtai, personīgās aprūpes precēm, atpūtai un kultūrai, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Pārtikai janvārī cenas pieauga par 0,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī maizei. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, palielinājās – par 1,8%. Cenu kāpums bija vērojams visās galvenajās produktu grupās, izņemot gaļu. Pēc krituma iepriekšējos septiņos mēnešos visstraujāk cenas pieauga piena produktiem.

Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 8,1%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Degvielai cenas janvārī samazinājās par 2,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. To ietekmēja pasaules naftas cenu kritums iepriekšējā gada pēdējos mēnešos. Savukārt pasaules naftas cenām janvārī bija vērojams kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 4%. Naftas cenu kāpumu janvārī veicināja OPEC dalībvalstu paziņojums par naftas ieguves apjomu samazināšanu.

2019. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 3%. Gada vidējā inflācija bija 2,6 procenti.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.