Ekonomisti: Latvijas kokmateriālu eksports nepārtraukti audzis jau devīto gadu pēc kārtas  (15)

"Kopumā 2018. gadā eksporta izaugsmē lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu eksports. Tāpat būtiski pieauga mehānismu un ierīču (+26%), dzelzs un tērauda izstrādājumu (+15%), kā arī transportlīdzekļu (+12%) eksporta vērtība. Savukārt negatīvi eksporta attīstību pērn ietekmēja graudaugu, eļļas augu sēklu, lidaparātu daļu un elektroierīču un iekārtu eksports," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs. Viņš arī atzīmē, ka šo preču grupu eksporta samazinājuma ietekme uz kopējo eksportu nebija būtiska.

"Eksportam šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Darbaspēka trūkums un augstā jaudu noslodze arvien vairāk ierobežos izaugsmes iespējas. Izaugsmes palēnināšanās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī politiskās un ekonomiskās nenoteiktības pieaugums pasaulē iegrožos izaugsmi. Lai gan lēnāk, bet ārējais pieprasījums tomēr turpinās augt," prognozē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Līdzīgi situāciju vērtē arī Finanšu ministrijā, sakot, ka ārējais pieprasījums kopumā samazinās, taču Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsme joprojām ir pozitīva. Sagaidāms, ka Latvijas preču eksporta pieaugums turpināsies arī 2019. gadā, taču izaugsme būs mērenāka salīdzinājumā ar pērnā gada pieaugumu.

Eksporta izaugsmes palēnināšanos pērn varēja novērot gan preču, gan pakalpojumu pusē. Gada pēdējais mēnesis uzrādīja vienu no vājākajiem sniegumiem visa gada garumā. Gan preču, gan pakalpojumu eksportā decembrī iezīmējās mīnusi salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš. Preču eksporta vērtība samazinājās par 1,3% (Centrālās statistikas pārvaldes dati), savukārt pakalpojumu eksports eiro izteiksmē saruka par 4,9% (Latvijas Bankas dati).

Pieaugums metālu un to izstrādājumu eksportā un arvien straujais kāpums koka un tā izstrādājumu eksportā nespēja kompensēt kritumu vairumā citu preču grupu. Vislielākais kritums eiro izteiksmē bija mašīnu un iekārtu, graudaugu, minerālproduktu un dzērienu eksportā. Visās minētajās grupās, izņemot graudaugus, ir raksturīgs diezgan augsts reeksporta īpatsvars. Tas nozīmē, ka kritumu eksportā vismaz daļēji kompensē kritums importā, līdz ar to ietekme uz kopējo ekonomikas izaugsmi nav tik liela kā gadījumā, kad sarūk vietējās izcelsmes eksporta plūsmas. Importa pieaugums decembrī bija vien 0,3%, un to līdzīgi kā eksportā uz leju visvairāk pavilka tieši mašīnas un iekārtas, kā arī minerālprodukti (te arī naftas cenas kritumam bija loma). Savukārt dzērienu importa pieaugums ir būtiski palēninājies gada otrajā pusē.

Kritums graudaugu eksportā ir saistīts ar mazākām ražām sausās vasaras dēļ, un tas, iespējams, turpināsies arī šī gada sākumā. Pakalpojumu pusē pēc veiksmīga snieguma otrajā un trešajā ceturksnī strauji samazinājās transporta pakalpojumu eksports. Tas saistīts ar vājāku autotransporta pakalpojumu eksportu un, iespējams, jau arī ar remontdarbu noslēgšanos Ustjlugas ostā. Proti, kravas, kas remontdarbu laikā tika sūtītas caur Latviju (ostas, dzelzceļš) un deva transporta sektoram īslaicīgu uzrāvienu, tagad varbūt jau atkal iet caur Krievijas ostu. Šī tendence varētu turpināties arī šogad.

Eksportam šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Darbaspēka trūkums un augstā jaudu noslodze arvien vairāk ierobežos izaugsmes iespējas. Izaugsmes palēnināšanās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī politiskās un ekonomiskās nenoteiktības pieaugums pasaulē iegrožos izaugsmi. Lai gan lēnāk, bet ārējais pieprasījums tomēr turpinās augt. Aptaujas rāda, ka eksporta pasūtījumu pieauguma tempi vairs nekāpj, bet ir nostabilizējušies diezgan augstā līmenī. Tie ir signāli tam, ka eksports turpinās augt, tomēr pieaugums būs mērens un atsevišķos mēnešos varam atkal ieraudzīt mīnusus.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās Latvijā nedaudz samazinājās – par 1,3%, savukārt imports mēreni pieauga – par 0,3%. 2018. gadā kopumā eksporta izaugsme bija 7,2%, savukārt imports pieauga par 10,1%.

Decembra eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, savukārt negatīvi – mehānismu un ierīču, graudaugu un minerālo produktu eksports.

Arī kopumā 2018. gadā eksporta izaugsmē lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu eksports. Tāpat būtiski pieauga mehānismu un ierīču (+26%), dzelzs un tērauda izstrādājumu (+15%), kā arī transportlīdzekļu (+12%) eksporta vērtība. Savukārt negatīvi eksporta attīstību pērn ietekmēja graudaugu, eļļas augu sēklu, lidaparātu daļu un elektroierīču un iekārtu eksports. Jāatzīmē, ka šo preču grupu eksporta samazinājuma ietekme uz kopējo eksportu nebija būtiska.

2018. gadā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga straujāk kā kopējais eksports – par 8,1%. Lielākoties to pozitīvi ietekmēja iepriekš minētās koksnes un tās izstrādājumu grupas eksports. Tāpat būtiski pieauga ķīmiskās rūpniecības preču, transportlīdzekļu, elektroierīču un iekārtu, kā arī dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta vērtība. ES ietvaros eksports būtiski pieauga uz Zviedriju, Apvienoto Karalisti, Igauniju, Dāniju, Lietuvu un Somiju.

2018. gadā pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 6,7% (tai skaitā uz Krieviju – par 7,7%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Eksporta pieaugumu uz NVS valstīm būtiski veicināja optisko ierīču un aparātu, elektroierīču un iekārtu, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksportu.

Mērenāk 2018. gadā eksports pieauga uz pārējām valstīm – par 3,8%. Pieaugumu pārsvarā ietekmēja mehānismu un ierīču eksporta pieaugums uz ASV.

Preču importa pieaugumu pērn galvenokārt ietekmēja mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.

Eksporta-importa saldo 2018. gadā sastādīja -11,2% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma (2017. gadā – -9,9%).

Sagaidāms, ka šogad saglabāsies mērena eksporta dinamika. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES valstīs 2019. gadā būs lēnāki nekā pirms gada. Eksporta dinamiku ierobežos arī vājais pieprasījums NVS valstu tirgos. Nozīmīgs eksporta attīstības virziens ir trešās valstis, bet pašlaik to īpatsvars eksporta struktūrā joprojām ir salīdzinoši neliels. Kopumā nenoteiktība ārējos tirgos neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos.

Pateicoties noturīgai ekonomikas izaugsmei Latvijas lielākajos eksporta tirgos gan ES, gan ārpus tās, it īpaši ASV un Krievijā, preču eksporta vērtība 2018.gadā sasniedza 12,3 miljardus eiro. Tas ir par 7,2% vairāk nekā 2017. gadā. Eksporta kāpums ir fiksēts visās lielākajās preču grupās (koksne, metāli, mehāniskās ierīces), izņemot pārtikas produktus.

Lielāko devumu preču eksporta kāpumā 2018. gadā starp visām preču grupām nodrošināja koksnes un koka izstrādājumi, to eksporta vērtībai palielinoties par 17,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tādējādi izskaidrojot 2,9 procentpunktus no kopējā eksporta pērnā gada pieauguma. Koksnes un koka materiālu eksports nepārtraukti palielinās jau devīto gadu pēc kārtas. 2018. gadā pirmo reizi šo preču eksporta vērtība pārsniedza divus miljardus eiro. Savukārt pēdējo desmit gadu laika periodā, salīdzinot ar 2009. gadu, koka un koka izstrādājumu eksports gandrīz trīskāršojies. Attiecībā uz 2018. gadu, tad koka un koka izstrādājumu eksporta vērtību veicināja gan izejvielu sadārdzinājums, gan arī fiziskā apjoma kāpums. Lielākais kāpums fiksēts uz Zviedriju. To veicināja neapstrādāto kokmateriālu eksporta pieaugums. Savukārt uz Apvienoto Karalisti koka un koka izstrādājumu eksportu veicināja garumā sazāģēto kokmateriālu, kā arī malkas un koksnes šķeldas eksporta pieaugums.

Otro lielāko devumu preču eksporta kāpumā 2018. gadā noteica mehānismu un mehānisko ierīču eksporta palielinājums par 26,3%, salīdzinot ar 2017. gadu. Tik iespaidīgu pieaugumu ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka šo preču eksporta pieaugumam kopumā ir neitrāla ietekme uz ārējo tirdzniecības bilanci vidējā termiņā, jo turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru eksports ir saistīts ar šo preču remontu ASV. Brīdī, kad remonts būs pabeigts, šīs preces tiks atsūtītas atpakaļ Latvijā, kas atspoguļosies importa datos.

Par 14,0% palielinājies metālu un metālu izstrādājumu eksports. To noteica alumīnija metālkonstrukciju eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti, dzelzs atkritumu un lūžņu eksports uz Igauniju un Lietuvu, kā arī dzelzs un tērauda velmējumu un cauruļu eksporta kāpums uz Zviedriju, Igauniju un Lietuvu.

Pārtikas preču eksporta vērtība 2018. gadā bija līdzvērtīga iepriekšējā gada vērtībai. Vēl 2018. gada pirmajā pusē pārtikas eksports pieauga par 10,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. To galvenokārt nodrošināja alkoholisko dzērienu eksporta kāpums uz Krieviju, kā arī augļu eksports uz ES valstīm un dārzeņu eksports uz trešajām valstīm. Taču jau gada otrajā pusē, tieši rudens mēnešos, būtisks graudaugu eksporta kritums samazināja pārējo pārtikas preču eksporta pieaugumu. Līdz ar to arī pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta vērtība kopumā palika nemainīga, salīdzinot ar 2017. gadu. Graudaugu eksports bija zemākais kopš 2015. gada, ko negatīvi ietekmēja pērnās vasaras sausie laika apstākļi. Ja izslēgtu graudaugu eksporta samazinājuma negatīvo ietekmi, tad kopējā Latvijas preču eksporta vērtībā būtu par 0,6 procentpunktiem augstāka un pieaugums būtu 7,8% gadā.

Latvijas preču eksporta vērtība 2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 19,2%. Ārējās tirdzniecības aktivitātes samazinājums ir raksturīgs gada nogalei, kas galvenokārt ir skaidrojams ar sezonāliem faktoriem. To arī apliecina importa vērtības kritums par 7,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Taču bažas rada eksporta samazinājums par 1,3% gada griezumā, salīdzinot ar 2017. gada decembri. Lai arī eksporta kritums nav būtisks un pamatā to ietekmēja vienreizējie faktori, tomēr kopumā pēdējo mēnešu eksporta dinamika norāda uz pakāpenisku ārējā pieprasījuma samazinājumu.

Eksporta kritumu pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar 2017. gada decembri negatīvi ietekmēja reeksporta kritums mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā, saistībā ar turboreaktīvo dzinēju eksporta samazinājumu. Savukārt minerālproduktu reeksporta kritumu noteica naftas eļļu un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājums. Papildus tam, kopējo eksportu samazināja graudaugu eksporta kritums vājas ražas dēl.

Lai arī preču eksporta izaugsme 2018. gadā turpināja palielināties, tomēr eksporta dati pērnā gada nogalē liecina par ārējā pieprasījuma samazināšanos. Eksporta pieaugums 2018. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās līdz 3,6% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, kamēr gada pirmajā pusē eksporta izaugsmē bija vērtējama ar divciparu skaitli, proti, 10,8%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu. 2018. gads bija zīmīgs ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā un pērnā gada nogalē negatīvā ietekme pastiprinājās, ko atspoguļo ES ekonomikas konfidences samazinājums un ES iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu bremzēšanās. ES reālā IKP pieaugums 2018. gada trešajā ceturksnī gada griezumā pirmo reizi kopš 2017. gada sākuma noslīdēja zem 2% un veidoja 1,8%. Savukārt operatīvie dati par ES ekonomisko izaugsmi ceturtajā ceturksni liecina, ka IKP pieauguma temps vēl ir palēninājies līdz 1,5%.

Ārējais pieprasījums kopumā samazinās, taču Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsme joprojām ir pozitīva. Sagaidāms, ka Latvijas preču eksporta pieaugums turpināsies arī 2019. gadā, taču izaugsme būs mērenāka salīdzinājumā ar pērnā gada pieaugumu.