Zviedrijas TV: iespējams, arī 'Swedbank' izmantota naudas atmazgāšanai; FKTK atzīst – trūkumi bijuši  (106)

Starp tiem esot pārskaitījumi no firmām, kas figurē gan tā dēvētajā Magņitska lietā, gan "Azerbaidžānas laundromātā", kurā atmazgāja tās elites nelikumīgi iegūtās bagātības, izpētījusi Zviedrijas sabiedriskā TV.

Trešdien publiskota izmeklēšana, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā. Žurnālisti atlasījuši 50 "Swedbank" klientu, kuru darbība atbilst vairākiem "sarkanajiem karogiem" jeb aizdomas raisošām pazīmēm. Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Aizdomīgie pārskaitījumi notika starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas filiālēm 2007.–2015. gadā un aizdomīgo pārskaitījumu kopsumma bija 5,8 miljardi ASV dolāru, teikts publikācijā. No tiem 26 miljoni dolāru saistīti ar lielāko Krievijas nodokļu izkrāpšanas lietu, ko izmeklēja jurists Sergejs Magņitskis un kas noveda pie viņa nāves cietumā. 26 miljoni caur aptuveni 50 kontiem no "Danske Bank" uz "Swedbank" tika pārskaitīti caur firmām, kas izmantotas Magņitska atklātās naudas atmazgāšanas afēras laikā no 2008.–2009.gadam.

Kad sākās skaļā naudas atmazgāšanas lieta "Danske Bank" Igaunijas filiālē, "Swedbank" paziņoja, ka pie viņiem nekas tāds nenotiek, jo prioritāte esot vietējie uzņēmēji. "Mēs pārbaudījām visus klientus, kas atklājās "Danske Bank", un neviens no viņiem nav "Swedbank"," tā Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai pērn norādīja "Swedbank" vadītāja Birgita Bonnesena.

Tagad zviedru žurnālistu atklātais liecinot par pretējo.

"Mēs salīdzinājām mūsu materiālus ar jau atklātiem naudas atmazgāšanas skandāliem Krievijā un Azerbaidžānā. Atradām 182 kontu īpašniekus gan "Swedbank", gan "Danske Bank", kas bijuši iesaistīti arī iepriekšējās atmazgāšanas lietās," stāsta Zviedrijas TV žurnāliste Linda Lārsone – Kakuli.

Savukārt "Swedbank" vadītāja Bonnesena zviedru žurnālistiem interviju, kurā izskaidrotu atklātās pretrunas ar viņas iepriekš paziņoto, atteica, bet runāt deleģētais bankas preses pārstāvis Gabriēls Franke Rodauss vairākkārt atkārtoja: "Swedbank nav nekādas iecietības pret naudas atmazgāšanu, un mēs nekavējoties reaģējam, ja redzam ko aizdomīgu."

"Re:Baltica" pārliecinājusies, ka arī Latvijas "Swedbank" klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai. Pētījumu centrs trešdien publiskojis vairākus šādus aizdomīgos uzņēmumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atzīst, ka trūkumi iepriekšējā periodā bankas iekšējās kontroles sistēmās ir bijuši, tieši tādēļ 2016. gadā FKTK piemēroja bankai sodu (1,4 miljoni eiro) un noslēdza administratīvu vienošanos par šo kontroles sistēmu pilnveidi un efektivitātes stiprināšanu. Darbs minēto trūkumu novēršanā FKTK pārraudzībā ir noticis atbilstoši panāktās vienošanās pasākumu plānam. Banka savu apņemšanos ir pildījusi, un šobrīd FKTK var teikt, ka visi uzdevumi ir paveikti. Jāatgādina, ka noslēgtā vienošanās ietvēra arī to, ka banka plānoja pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu augsta riska ārvalstu klientiem, FKTK redzēja bankas izšķirīgu un ātru rīcību, atsakoties no šīs biznesa daļas.

FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš trešdien, 20. februārī, žurnālistiem sacīja, ka šīs esot "pagātnes lietas", banka pēdējos gados esot slēgusi arī nerezidentu kontus, tāpēc trešdien izskanējušās ziņas vērtējamas tikai kā atbalss no pagātnes un visi defekti esot novērsti.

"Delfi" jau ziņoja, ka Dānijas banka "Danske Bank" pārtrauks darbību Baltijas valstīs un Krievijā, otrdien paziņoja "Danske Bank" dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt "Danske Bank" filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ.