Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais risinājums obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai valdībā nonāks marta vidū, pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Pēc ministra teiktā, sadarbības padomē jautājums par OIK atcelšanu varētu tikt skatīts 18.martā, bet 19. martā tas varētu nonākt Ministru kabinetā. Nemiro piebilda, ka patlaban gan nav zināms, vai jautājums vispirms tiks skatīts Ministru kabineta komitejā.
Uz jautājumu, vai jau patlaban ir redzami kādi finansiāli riski, ja OIK tiktu atcelts, ministrs norādīja, ka par šādiem riskiem publiski izteikušies atsevišķu uzņēmumu pārstāvji, tomēr Nemiro tas neuztrauc. "Katrs to traktē no sava skatu punkta. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams analītiskais darbs," piebilda ekonomikas ministrs.
Viņš gan neatklāja, kādi priekšlikumi un atzinumu jau saņemti, jo šis process joprojām turpinās. "EM ir saņēmusi ļoti daudz priekšlikumu, bet joprojām tiek gaidīta virkne izvērtējumu par OIK atcelšanas ietekmi uz dažādām jomām. Katrā ziņā EM sagatavos priekšlikums par to, kā izpildīt Saeimas doto uzdevumu, bet gala lēmumu pieņems Saeima," uzsvēra Nemiro.
Tāpat joprojām tiek gaidīts Eiropas Komisijas viedoklis par atbalstu, kas elektrostacijām sniegts pirms 2007.gada 1.jūlija.
Ministrs informēja, ka joprojām nav noslēgts arī līgums par OIK likvidēšanas juridisko izvērtējumu, tomēr Nemiro atzina, ka, iespējams, līgums tiks noslēgts trešdien, 6.martā. "Patlaban ar diviem iespējamajiem pretendentiem notiek pārrunas par līguma detaļām, tāpēc neko vairāk nevaru atklāt," sacīja Nemiro, piebilstot, ka kavēšanās ar juridisko izvērtējumu nebremzēs jautājuma par OIK atcelšanu virzību.
Jau ziņots, ka EM ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par OIK atcelšanu no šā gada 31.marta.
Viedokli ir lūgts sniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai par ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem pašvaldībās, AS "Augstspriegumu tīkls" par ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un cenu, kā arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijai par ietekmi uz atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā.
Viedoklis lūgts arī Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomei un Zemkopības ministrijai par ietekmi uz lauksaimniecības nozari, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par ietekmi uz vidi un klimata mērķu sasniegšanu, Finanšu nozares asociācijai par OIK maksājumu saņēmēju finansiālajām saistībām un Finanšu ministrijai attiecībā uz komercdarbības atbalsta regulējuma ievērošanu.
Tāpat viedokli lūgta sniegt AS "Latvenergo" par Saeimas lēmuma ietekmi uz "Latvenergo" koncernu, tostarp par AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" 2018.gadā radušos izmaksu segšanu, atceļot OIK, ar kuru kārtējā gadā tiek segtas iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros radušās izmaksas.
Vienlaikus EM ir lūgusi Eiropas Komisijas viedokli par to, vai par atbalstu, kas elektrostacijām sniegts pirms 2007.gada 1.jūlija, būtu nepieciešams atsevišķs Eiropas Komisijas saskaņojums, ņemot vērā, ka informācija par to bija iekļauta Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumā par valsts atbalstu, kā arī par to, vai būtu atgūstams tas atbalsts, kas izmaksāts elektrostacijām pirms minētā lēmuma spēkā stāšanās.