Rīgas budžets: 11% deficīts, 130 miljoni 'Rīgas satiksmei' un telpas KNAB  (136)

Rīgas pilsētas pašvaldība šā gada budžetā rēķinās ar 972 756 909 eiro ieņēmumiem, bet izdevumus tā plāno 1 083 687 980 eiro apmērā. Plānots, ka šā gada budžetu Rīgas dome apstiprinās nākamnedēļ, 28. martā.

Rīgas dome skaidro, ka deficīts nepārsniedz attīstības programmām paredzētos līdzekļus, bet to finansē, piesaistot aizņēmumus un naudas uzkrājumu. Pašvaldība paredz, ka 2019. gada beigās galvaspilsētas kontā būs ne mazāk par 12,5 miljonu eiro atlikumu.

Vairāk nekā pusi jeb 583,7 miljonus eiro Rīgas dome plāno saņemt kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumus. Tas ir par 8,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi budžetā plānoti 110,1 miljona eiro apjomā – 2018. gada faktiskās izpildes līmenī. Vēl piecus miljonus eiro galvaspilsēta plāno saņemt caur Azartspēļu nodokļa ienākumiem, bet 0,9 miljonus eiro – no Dabas resursu nodokļa ieņēmumiem.

Nenodokļu un budžeta iestāžu ieņēmumu apjoms budžetā šogad ir plānots 50 miljonu eiro apjomā, kas ir par 9,8% mazāk nekā 2018. gadā. Bet kopējais dotāciju apjoms šogad plānots 202,1 miljona eiro apjomā. No tiem 57,4 miljonus eiro veido Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai atmaksātā naudas summa.

Par šā gada budžeta prioritātēm Rīgas dome izvirzījusi sociālo drošību un izglītības nozari.

Sociālajai aizsardzībai paredzēti 99,9 miljoni eiro, kas ir 9,2% no kopējiem galvaspilsētas pamatbudžeta izdevumiem. 12,3 miljonus eiro no šīs summas izlietos sociālajiem pabalstiem, bet 10,1 miljonu eiro izlietos, lai pabeigtu trīs namu pielāgošanu Rīgas Sociālā dienesta vajadzībām. Kopējais Rīgas domes Labklājības departamenta budžets, kas nav saistīts ar pabalstu izmaksu, būs 59,7 miljoni eiro.

Saskaņā ar Labklājības departamenta sniegto informāciju Rīgā samazinās trūcīgo personu skaits, un izdevumi sociālajai palīdzībai vairs nepieaug. Taču nozares finansējumu pašvaldība nesamazina.

Izglītības nozarei atvēlēti 33,9% jeb 367,8 miljoni eiro no kopējiem pašvaldības izdevumiem. Infrastruktūras attīstībai un remontdarbiem tērēs 24 miljonus eiro. Pašvaldība arīdzan sola brīvpusdienas visiem skolēniem līdz 12. klasei, bet no šā gada 1. septembra brīvpusdienas ir paredzētas arī pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņiem.

Izglītības nozarei ir ieplānots vislielākais valsts budžeta transfertu apjoms – 126,3 miljoni eiro, kur Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai transfertu finansējums ir 6,4 miljoni eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas transfertu apjoms 119,9 miljoni eiro.

Rīga Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksās 86,9 miljonus eiro. 2018. gadā Rīga šajā fondā iemaksāja 92 miljonus eiro. Izdevumiem neparedzētiem gadījumiem Rīgā būs atlicināti pieci miljoni eiro. 323,6 miljonu eiro finansējums ekonomikas darbības nozarei paredz 130 miljonu eiro dotāciju pašvaldības SIA "Rīgas satiksme". Vēl 8,2 miljonus eiro uzņēmums saņems no valsts kā mērķdotāciju par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem.

Šā gada budžetā "Rīgas satiksme" sākotnēji prasīja 139,8 miljonu eiro dotāciju, taču tā vietā Rīgas dome uzdeva uzņēmuma pagaidu valdei optimizēt izdevumus.

Vēl 53,9 miljonus eiro no ekonomikas darbības izdevumiem Rīgas dome maksās kā Dienvidu tilta celtniecības parādu. Līdz 2019. gada beigām Rīgas būs atmaksājusi ap 56% no kopējām Dienvidu tilta būvniecības un finansēšanas saistībām.

No Eiropas Savienības fondiem satiksmes un ekonomiskās darbības infrastruktūras objektu finansējumam Rīgas dome saņems 54,3 miljonus eiro. Nozīmīgākie satiksmes infrastruktūras projekti pašvaldības ieskatā ir "Salu tilta kompleksa atjaunošana, pārbūve un izbūve, otrā kārta", "Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai", "Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievedceļiem", par kuru īstenošanu jau ir noslēgti līgumi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Krasta ielas seguma atjaunošanai un Brasas tilta pārbūvei paredzēti 13,7 miljoni eiro. Šiem darbiem Rīgas dome aizņemsies naudu. Krasta ielas seguma atjaunošanas projektam no Valsts kases aizņemties plānots līdz 6 078 266 eiro, bet Brasas tilta atjaunošanai – līdz 8 153 255 eiro. Summu atmaksas termiņš būs 10 gadi.

Atalgojuma palielinājumiem atsevišķiem Rīgas bāriņtiesas darbiniekiem, izglītības iestāžu darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, aprūpētājiem, Finanšu departamenta grāmatvežiem un Informācijas tehnoloģiju centra darbiniekiem no 1. septembra ieplānoti 3,6 miljoni eiro.

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai šogad tērēs 25,5 miljonus eiro. Rīgas pašvaldības policija saņems 18,2 miljonus eiro.

Dzīvnieku populācijas kontroles programmai atvēlēti 404 746 eiro. Konkursiem, kuros sporta organizācijas un pasākumu rīkotāji var saņemt pašvaldības atbalstu, ieplānoti 320 951 eiro. Pilsētas pasākumu noformējumam ieturēts 531 295 eiro, bet festivālu mērķprogrammai atvēlēti 475 115 eiro.

Opozicionārs Vilnis Ķirsis (V) 2019. gada budžetam sagatavoja vairākus priekšlikumus. Visinteresantākais no tiem paredzēja 2000 eiro piešķiršanu, lai vienu no Rātsnama kabinetiem pielāgotu KNAB nodaļas izvietošanai, kur birojs varētu veikt izmeklēšanu. "Situācijā, kad Rīgas domē turpina valdīt sistēmiska korupcija un KNAB bieži ir bijis un arī turpmāk, visticamāk, būs jāveic operatīvās darbības Rīgas domē, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai veicinātu cīņu pret korupciju," argumentēja Ķirsis.

Viņa iecere neatrada dzirdīgas ausis Rīgas domes pozīcijas deputātos, kuri kolēģa priekšlikumu noraidīja.

Līdzīgs liktenis piemeklēja arī virkni citu opozīcijas sagatavoto priekšlikumu. Ķirsis arīdzan lūdza izslēgt no budžeta nodibinājumam "Riga.lv" plānoto 1 773 480 eiro dotāciju, kā arī domes Sabiedrisko attiecību nodaļai paredzētos 831 387 eiro. Viņš arī prasīja 600 000 eiro piešķiršanu , lai veiktu neatkarīgu ārkārtas un visaptverošu auditu visās Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošajās kapitālsabiedrībās, Rīgas pilsētas pašvaldības aģentūrās, biedrībās un nodibinājumos ar Rīgas pilsētas pašvaldības līdzdalību.

Sparīgi priekšlikumus iesniedza arī Jurģis Klotiņš (NA). Viņš prasīja 3 000 000 eiro finansējumus gadā, lai izveidotu jaunu budžeta programmu "Rīgas ielu bez cietā seguma asfaltēšanai un bruģēšanai", kuras mērķis būs finansēt Rīgas pilsētas grants seguma ielu pārbūvi par ielām ar cieto segumu – asfaltbetonu vai bruģi. Vēl 500 000 eiro Klotiņš vēlējās jaunai budžeta programmai "Gājēju ceļu un ietvju seguma atjaunošana Rīgas apkaimēs ārpus vēsturiskā centra". Vēl 400 000 eiro jaunai budžeta programmai "Rīgas parku, dārzu un skvēru celiņu seguma atjaunošana". Bet vēl 50 000 eiro Klotiņš prasīja jaunai programmai "Rīgas koku stāvokļa uzlabošana". Klotiņš, kurš nereti uz darbu Rātsnamā atminas ar velosipēdu, arīdzan prasīja 1,2 miljonu eiro piešķiršanu veloceļa "Centrs–Ziepniekkalns" būvniecībai.

Viesturs Zeps (LA) lūdza papildus 8 000 000 eiro piešķir Rīgas ielu seguma atjaunošanas programmai. 10 000 000 eiro – "Viedās pilsētas" risinājumu sagatavošanai un izstrādei. 50 000 eiro – projekta izpētei par 11. novembra krastmalas pārveidošanas par promenādi un auto plūsmas novirzīšanai pazemes tunelī.

Bet Ansis Ansbergs (LA) lūdza papildus piešķirt 1 000 000 eiro, lai varētu uzsākt izcilo studentu atbalsta programmu, nosakot, ka Latvijas pilsonis, kurš kvalificējas un studē kādā no pasaules 10 labākajām augstskolām, saņemtu Rīgas pašvaldības atbalstu izdevumu segšanai, ja jaunietis apņemtos dzīvot un strādāt Rīgā nākamos 10 gadus pēc studiju beigšanas.

Nevienu no šiem un citiem opozīcijas sniegtajiem priekšlikumiem komiteja neatbalstīja.

Opozīcijas deputāti jautājumu krustugunīs kārtējo reizi nonāca galvaspilsētas "galvenā grāmatvede" Ilga Tiknuse, kura ir Rīgas domes Finanšu departamenta direktore.

Ķirsis vaicāja, kas notiks, ja kreditori atprasīs "Rīgas satiksmei" sniegtos aizdevumus aptuveni 200 miljonu eiro apmērā. Tiknuse atbildēja, ka pašvaldība ir garantējusi tikai vienu "Rīgas satiksmes" aizņēmumu aptuveni četru miljonu eiro apmērā. Pārējo "Rīgas satiksmes" parādsaistību pārņemšana būtu nepieredzēta situācija, atzina Tiknuse. Pirms lēmuma par "Rīgas satiksmes" nākotni šādā gadījumā būtu nepieciešama diskusija ar kreditoriem un valdību.

Arī Ģirts Lapiņš (NA) interesējās par šo tēmu. Viņš prasīja, vai Rīgas dome ir vērtējusi "Rīgas satiksmes" riskus 2019. gadā. Tiknuse norādīja, ka Finanšu departaments nav piedalījies šāda uzdevuma veikšanā. "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes loceklis Juris Švanders pauda, ka aizdevumu laušanai jābūt tiesiski pamatotai. Līdz šim bankas nav izrādījušas indikācijas par kredītu atmaksu, kā arī piedāvājušas pārkreditēt atsevišķus kredītus finansiālu grūtību gadījumā.

Lapiņš atsaucās uz "Rīgas satiksmes" auditā norādītiem pārkāpumiem, kas varētu būt par pamatu finansējuma līguma laušanai starp banku un uzņēmumu. Švanders apstiprināja, ka vienā gadījumā ir konstatēts pamats šādai darbībai, taču bankai pašai jāizšķiras, cik būtisks ir šis pamats.

Viesturs Zeps (LA) vaicāja, kāpēc samazināts finansējums nodibinājumam "Riga.lv". Tiknuse atbildēja, ka šogad budžets veidots piesardzīgāk. Jānis Ozols (JKP) interesējās, kā spēļu zāļu slēgšana ietekmēs Rīgas budžetu. Tiknuse īsi atbildēja, ka šogad un nākamgad fiskālā ietekme Rīgas domes lēmumam nebūs.

Debašu daļā Ķirsis šo nosauca par "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" agonijas budžetu, kurā plānots līdz nepieredzētiem augstumiem uzdzīt budžeta deficītu. Zeps savukārt norādīja, ka budžetā nav nekādu attīstības ambīciju. Ozols to nodēvēja ar vārdu "paviršs". Linda Medne (JKP) prognozēja, ka Rīga kļūs arvien nedraudzīgāka iedzīvotājiem, jo pilsētā tērē lielu naudu parādu piedziņai, bet neiegulda sociālajās jomās.

Nils Ušakovs (S) budžetu aizstāvēja, sakot, ka šogad nodrošinās brīvpusdienas bērnudārzos, ielu remontdarbos, kā arī cels algas tiem pašvaldības darbiniekiem, kam tas vitāli nepieciešams. Mērs pauda, ka opozīcijas lielākais sapnis ir "Rīgas satiksmes" iznīcināšana. "Šobrīd Rīgas vienīgais un galvenais risks ir nespēja pieņemt budžetu. Riski pilsētas finansēm ir saistīti ar to māju, kas atrodas Jēkaba ielā. Citu risku nav," teica mērs, piebilstot, ka Rīga nodrošinās "Rīgas satiksmes" stabilitāti.

Citi pozīcijas deputāti jautājumus par budžetu neuzdeva, kā arī neiesaistījās debatēs par to. Pie vārda netika arī komitejā nestrādājošais opozicionārs Jurģis Klotiņš (NA), kuram Ušakovs ieteica gatavoties nākamās nedēļas kārtējai Rīgas domes sēdei.