Seši pretendenti – meklē 2018. gada izcilāko kolekcijas monētu (6)
Bizness
Foto: Publicitātes attēli
Latvijas Banka un portāls "Delfi" rīko tradicionālo sabiedrības aptauju "Latvijas gada monēta 2018", kas ir gada notikums Latvijas monētu mākslā. Ikviens aicināts līdz 7. aprīlim balsojumā paust savu viedokli, kura no 2018. gadā izlaistajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs".
"Mana Latvija"
Foto: Publicitātes attēli
Kolekcijas monēta "Mana Latvija" veltīta Latvijas valsts 100 gadu jubilejai, un tās reverss tapis pēc Grobiņas novadā dzīvojošās nu jau 12 gadus vecās Elizabetes Kanderes zīmējuma.
Saule kā dzīvības un labestības simbols, kā visu cilvēku esības avots un pamatvērtība rotājas daudzās latviešu tautas dziesmās. Ļoti trāpīgi saules tēlu grafiskā izteiksmē Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai veltītās monētas zīmējumā atainojusi tolaik 10 gadus veca skolniece – viena no 6 742 jaunajiem dalībniekiem, kas piedalījās Latvijas Bankas organizētajā bērnu zīmējumu konkursā, kurš ar devīzi "Mana Latvija" notika 2016. gada beigās–2017. gada sākumā.
Konkursam tika iesniegts vairāk nekā 10 000 priekšlikumu. Ar godalgām tika atzīmēts 19 jauno autoru darbu, bet par uzvarētāju nosaukta meitene no Grobiņas novada – Elizabete Kandere. Tieši viņas ideja pārtapa monētas kalumā, jo saules zīmējums pārliecināja ar pāri monētas malām plūstošu optimismu un dzīvesprieku.
Kolekcijas monētas "Mana Latvija" mākslinieki ir Sandra Krastiņa (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Foto: Publicitātes attēli "Medus monētā" pārdzimis inovatīvas kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vietu ieguvušaisArtūra Analtadarbs. Konkurss tika izsludināts 2017. gada janvārī, un tajā tika meklētas idejas sižeta, dizaina vai tehniskā izpildījuma ziņā inovatīvai monētai. Kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija, par uzvarētāju atzīstot dizainera Artūra Analta darbu "Medus". Medum Latvijā ir īpaša loma. Par to un čaklajām medus vācējām – bitēm – runā mūsu tautasdziesmas, tas ir nozīmīgs pārtikas, tautas medicīnas un kosmētikas produkts. Savu valsti tās pilsoņi rosīgā ikdienā piepilda kā bites stropu. Tāpēc "Medus monēta" ir čakluma un darba salduma simbols. Turklāt bitēm ir nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, un to klātbūtne ir dabas veselības rādītājs. Neparastā, formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta "Medus monēta" veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Monētas forma ir unikāla, un, savietojot monētas blakus, tās veido vienotu kopumu tāpat kā bišu šūnas medus kāri stropā. Monēta izgatavota kaltuvēUAB Lietuvosmonetųkalykla(Lietuva). Monētas mākslinieks irArtūrs Analts.
Foto: Publicitātes attēli Monēta ir veltīta Likteņdārza iecerei, kas radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2.5 miljoni eiro. Likteņdārzs top uz salas Daugavā pie Kokneses. Šajā kultūrvēsturisko kopsakarību un ainaviskā daiļuma vietā sastopas Zemgales, Sēlijas un Vidzemes novadi un krustojas daudzi Latvijas vēstures pavedieni un mīti. Likteņdārza projekta autors ir japāņu dārza arhitekts Šunmio Masuno(Shunmyo Masuno), kas uzvarēja starptautiskajā konkursā. Viņa iecerētā ainava apmeklētāju pakāpeniski noskaņo no piemiņas sāpēm un skumjām caur apceri uz dvēseles dziedināšanu. Šis pārdzīvojums cilvēku atver saskarsmei ar bezgalību, ko iemieso mūžīgie gaisma, vējš, ūdens un zeme. Šunmio Masuno ieceri ar daudzu cilvēku un uzņēmumu palīdzību konsekventi īsteno Kokneses fonds. Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Projekta atbalstītāju skaits pārsniedz 500 tūkstošus, un Likteņdārzu apmeklējuši viesi no vismaz 54 valstīm. Likteņdārzs top kā tautas dāvana Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. Kā pagājušā gadsimta paaudzes mums atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamajām paaudzēm atstāsim Likteņdārzu – ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam. Kolekcijas monētas "Likteņdārzs" mākslinieces irFrančeska Kirke(grafiskais dizains) unLigita Franckeviča(plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvēKoninklijke Nederlandse Munt(Nīderlande). Monētas lapa -https://monetas.bank.lv/monetas/liktendarzs
Foto: Publicitātes attēli Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem. Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju. Kuršu ķoniņiem ar zirgu un ieročiem bija jādodas aizstāvēt Livonijas ordeņa intereses kaujas laukā. Viņi kļuva arī par ziņnešiem, tulkiem, rakstvežiem, namdariem, kalējiem un citu amatu meistariem un bija atbrīvoti no klaušām un nodevām. Kuršu ķoniņi apstrādāja lēņa zemi saviem spēkiem vai ar kalpu palīdzību un nodeva to mantojumā dēliem. Kolekcijas monētas "Kuršu ķoniņi" mākslinieki irArvīds Priedīte(grafiskais dizains) unLigita Franckeviča(plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvēUAB Lietuvos monetų kalykla(Lietuva). Monētas lapa -https://monetas.bank.lv/monetas/kursu-konini
Foto: Publicitātes attēli Latvijas Bankas dāvana Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir eiro kolekcijas monēta ar Latvijas lielā valsts ģerboņa un tās kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. 1918. gada 18. novembrī tika izveidota jauna valsts – Latvijas Republika. Tās heraldiskajā simbolikā atspoguļojas sarežģītā Latvijas vēstures gaita. Latvijas valsts ģerboni Satversmes sapulce apstiprināja 1921. gada 15. jūnijā. Tā meta autors bija Vilhelms Krūmiņš (1891–1959), bet oficiālo variantu izstrādāja Rihards Zariņš (1869–1939). Veidojot valsts ģerboni, kā pamatelementi tika izmantoti saule un klasiskās heraldiskās figūras – lauva un grifs, kas saistītas ar Latvijas heraldikas vēsturi, bet trīs virs vairoga esošās zvaigznes iemieso ideju par šīs zemes kultūrvēsturisko apgabalu iekļaušanu vienotajā Latvijā. Ģerboni papildina stilizēts ozollapu vijums (latviešu tautas varenības un patstāvības zīme) un sarkansudrabsarkanā lente Latvijas karoga krāsu samēros. Ģerbonis līdz ar karogu un himnu simbolizēja valstisko neatkarību, tāpēc pēc Latvijas okupācijas par tā lietošanu draudēja sods. Kā valstiskās neatkarības zīme vēl pirms neatkarības atjaunošanas ģerbonis atkal kļuva leģitīms 1990. gadā, bet 1991. gadā tas vēlreiz atjaunots kā neatkarīgas Latvijas Republikas simbols.
Kolekcijas monētas "Ģerboņu monēta" mākslinieki ir Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Foto: Publicitātes attēli Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta arripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta arpakavsaktas atveidojumu, bet 2018. gada novembrī šo sēriju noslēdza īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņem īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļauj šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi. Šī saktām veltītā monētu sērija – trīs tagadējā Latvijas teritorijā dažādos gadsimtos raksturīgākās rotas, nu pārnestas naudas zīmju dizainā, – veido greznu rotu Latvijai tās dzimšanas dienā.
Kolekcijas monētas "Zelta saktas. Burbuļsakta" grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. I. Elere veidoja arī pārējās saktu sērijas monētas. Monēta "Zelta saktas. Burbuļsakta" izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija).
Foto: Publicitātes attēli Savu izvēli ikviens var izdarīt portālā "Delfi.lv" –šeit. Aptaujas rezultāti tiks paziņoti noslēguma pasākumā 2019. gada 26. aprīlī un publicēti Latvijas Bankas interneta vietnē bank.lv, kā arī portālos "Delfi.lv" un "rus.Delfi.lv". Aptaujas noslēgumā notiks izloze; reģistrējušies balsojuma dalībnieki varēs laimēt kādu no 2018. gadā izlaistajām kolekcijas monētām. Aptaujas balvu fondā ir 15 monētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
