2015. gadā "Swedbank" pētīja, kāds izskatās laimīgs cilvēks Latvijā. Kritēriji un kvalitātes, par ko cilvēki runāja, bija sekojoši: cilvēkam ir 30-40 gadi, ir ieguvis augstāko izglītību, strādā intelektuālu darbu vai ir savs uzņēmums, dzīvo pilsētā, pelna vismaz 1000 eiro mēnesī, nodarbojas ar sportu un viņam ir divi bērni vai bērnu nav vispār.
"Latvijā cilvēki jūtas laimīgi, bet šo cilvēku proporcija pēdējos gados sarūk diezgan strauji. Ja 2015. gadā sevi par laimīgiem cilvēkiem sauca 70% iedzīvotāju, tad 2018. gadā tie bija jau 60%," tendenci izceļ eksperte.
Trīs galvenie laimes avoti pētījumā atklājās ģimene, veselība un mīlestība. Kulberga norāda – nauda kā galvenais laimes avots nav pieminēts. "Bet, ja runājam par traucēkļiem, tad nauda absolūti parādās kā numur viens traucēklis ar daudz lielāku proporciju nekā visi iepriekš minētie laimes avoti. Naudas trūkums un veselības trūkums ir divi galvenie traucēkļi, kas mums traucē kļūt laimīgiem," raksturo Kulberga.
Skatoties, kā savā starpā korelē nauda un stress, tad aptuveni trešdaļa cilvēku (34%) par naudu domā katru dienu, bet pētījumā atklājās, ka ir 2%, kas par naudu domā katru minūti. "Satraucošā lieta ir tā, ka regulāru finanšu stresu izjūt trīs ļoti nozīmīgas demogrāfijas grupas – tie esam mēs, mūsu darbinieki un sabiedrība mums apkārt, kas liek domāt, ka nauda ir traucēklis un mēs par to regulāri domājam," norāda eksperte. Pētījums parādīja, ka finanšu risku visspēcīgāk izjūt vecāka gadagājuma cilvēki, mileniāļu paaudzes pārstāvji (75%) un pēckara paaudzes pārstāvji (76%).
"Lai mēs būtu pavisam laimīgi, tad, pasaules datus skatoties, cilvēkam būtu nepieciešami seši tūkstoši eiro mēnesī, lai viņš varētu sevi saukt par laimīgu," norāda Kulberga. Austrumeiropā tie būtu trīs tūkstoši mēnesī, bet Latvijā – tūkstoš eiro mēnesī.
Latvijā personīgo finanšu plānošanas horizonts Latvijā vidēji ir viens mēnesis, bet profesionālo karjeru cilvēki plāno 2-3 gadu robežās. "Visilgāk mēs plānojam mūsu bērnu nākotnes un dzīves – 10 un vairāk gadu. Savukārt mazākas lietas cilvēki neplāno vispār, paļaujoties uz to, kā sanāks, tā būs," norāda eksperte.
Kulberga savā prezentācijā vadītāju konferencē EBIT izcēla arī vairākus ieguldījumus, kas ilgtermiņā palīdzēs uzlabot savu un darbinieku dzīves kvalitāti. "Regulāra izgulēšanās ilgākā laika posmā tiek saistīta ar 5% pieaugumu pie atalgojuma, savukārt regulāra vingrošana un sportiskās aktivitātes nodrošina 7-12% pieaugumu atalgojumam," minēja eksperte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
