Noskaidrota 'Latvijas gada monēta 2018'  (2)

"Medus monētā" (videostāsts; monētas lapa) pārdzimis inovatīvas kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vietu ieguvušais dizainera Artūra Analta darbs. Kopumā sabiedrības aptaujā tika saņemts vairāk nekā 9000 balsojumu, no tiem vairāk nekā 2700 nododot par "Medus monētu". Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2019. gada 25. marta līdz 7. aprīlim rīkoja sabiedrības aptauju "Latvijas gada monēta 2018". Šāda sabiedrības aptauja notiek regulāri un ir gada notikums Latvijas monētu mākslā.

Medum Latvijā ir īpaša loma. Par to un čaklajām medus vācējām – bitēm – runā mūsu tautasdziesmas, tas ir nozīmīgs pārtikas, tautas medicīnas un kosmētikas produkts. Savu valsti tās pilsoņi rosīgā ikdienā piepilda kā bites stropu. Tāpēc "Medus monēta" ir čakluma un darba salduma simbols. Turklāt bitēm ir nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, un to klātbūtne ir dabas veselības rādītājs.

Neparastā, formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta "Medus monēta" veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Monētas forma ir unikāla, un, savietojot monētas blakus, tās veido vienotu kopumu tāpat kā bišu šūnas medus kāri stropā. Monēta izgatavota kaltuvē "Lietuvos monetų kalykla" (Lietuva).

Svinīgajā monētu mākslinieku sveikšanas ceremonijā Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms uzsvēra, ka aizvadītais, 2018. gads aizritējis Latvijas valsts simtgades zīmē daudzās kultūras jomās, un šis sižets dominēja arī kolekcijas monētās. "Monētas ir mākslas darbs, vienlaicīgi arī ieguldījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Katra no tām top ilgstošā radošā procesā," sacīja Blūms. "Veikts liels darbs, kas glabā ne tikai stāstu par kultūrvēsturiskajām vērtībām, bet ir mākslas vērtība pati par sevi."

Pasākumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pārstāve Elīna Bērziņa pasniedza LNMM ekspertu komisijas speciālbalvu. Par 2018. gada mākslinieciskāko monētu atzīta "Medus monēta". "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts par iespēju izteikt savu vērtējumu par gada skaistāko monētu. Šoreiz mums bija grūta izšķiršanās, tāpēc vienlaikus ar mūsu galveno izvēli – formā un idejā novatorisko Artūra Analta "Medus monētu" – vēlamies izcelt arī Laimoņa Šēnberga "Ģerboņu monētu" un Arvīda Priedītes kuršu ķoniņiem veltīto monētu kā savā specifiskajā izpildījumā perfektus veidojumus," uzsver LNMM direktore Māra Lāce.

Īpašu balvu "Ģerboņu monētas" māksliniekiem Laimonim Šēnbergam un Jānim Strupulim pasniedza SIA "Tilde" pārstāve, portāla "letonika.lv" vadītāja Anita Vasiļjeva un Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietniece Sandra Ozoliņa.

Vietnē "bank.lv" tiks publiskots, kuri aptaujas dalībnieki laimējuši kādu no 2018. gadā izlaistajām kolekcijas monētām (aptaujas balvu fondā – 15 monētu).

2018. gadā izlaistas sešas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem: "Mana Latvija" (videostāsts), "Medus monēta" (videostāsts), "Likteņdārzs" (videostāsts), "Kuršu ķoniņi" (videostāsts), "Ģerboņu monēta" (videostāsts) un "Zelta saktas. Burbuļsakta" (videostāsts).

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 32 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.

Par "Latvijas gada monētu 2017" tika atzīta kolekcijas monēta "Kalējs kala debesīs" (monētas lapa; videostāsts), kuras grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča.

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" un "Pasaku monēta II. Eža kažociņš".