Atšķirībā no tendencēm citviet Eiropas Savienībā (ES), kur aplokšņu algas mēdz saņemt gados jauni cilvēki, Latvijā tās pārsvarā nelikumīgi izmaksā pensionāriem, sarunā arī portālu "Delfi" stāsta Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja, Dr.oec. Natālija Fiļipoviča.
Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018. gadā, VID konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem. Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro.
"Pie mums ir tāda visai viegli saskatāma darba spēka diskriminācija. Ja Eiropā pēta nodokļu nemaksātājus, tie pārsvarā ir jauni vīrieši, kuriem ir pietiekami augsta riska tolerance. Mums tie ir cilvēki, kas ir apgrūtināti ar ģimenes saistībām, pieklājīgā vecumā, kuriem darba devējs var uzspiest šādus nosacījumus," stāstīja Fiļipoviča.
Viņa uzsver, ka, lai samazinātu aplokšņu algu apmērus, būtu jāmainās arī cilvēku attieksmei. Piemēram, viņa ieskicē scenāriju ar taksometriem un to, kas notiktu ar kādu nozares kompāniju, ja tā, vēloties legalizēties, paaugstinātu cenu. "Cik cilvēku būtu gatavi šādu soli atbalstīt, maksājot vairāk?" vaicāja Fiļipoviča.
"Mēs gribam tos duļķainos ūdeņus sataisīt dzidrākus. Mēs mēdzam uzskatīt, ka tā nodokļu maksāšana ir dikti personīga lieta, par kuru nevienam nav tiesības zināt. Tāpat mums vienlaikus ir arī tāda polarizācija nodokļu maksātāju vidū, īpaši nozarēs, kas cīnās par valsts iepirkumiem, - tur ir zemāka tolerance pret nodokļu nemaksāšanu, jo tie, kas maksā nodokļus, viņi negrib, lai tie, kas nemaksā, ar zemāku cenu viņus izsistu no tirgus," stāsta VID amatpersona.
Sarunā Fiļipoviča iezīmē, ka pagaidām vēl nevar runāt par kādu nodokļu reformas un aplokšņu algu samazinājuma tempa likumsakarību: "Tā nodokļu plaisa vairāk saistīta ar ekonomisko ciklu. Mums, protams, tie novērojumi nav tik ilgi 20 un 30 gadu garumā, bet esam novērojuši diezgan lielu korelāciju starp plaisas indikatoriem un ekonomikas izaugsmi, - jo ātrāk aug ekonomika, jo ātrāk samazinās nodokļu plaisa. Tā aplokšņu algas lieta vairāk atbilst ekonomikas ciklam, mēs tur (saistībā ar nodokļu reformu – aut. piez.) šobrīd revolūciju neredzam."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
