Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1. augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.
Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6. jūnijā.
Reira priekšlikums paredz, ka "Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata".
"Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta. Līdzšinējie padomes locekļi, kurus amatā iecēlis priekšsēdētājs, turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jaunu padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā," teikts Reira priekšlikumā.
Jau ziņots, ka, izskatot grozījumus FKTK likumā trešajam lasījumam, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja komisijas priekšlikumu, ka FKTK padomes priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima ieceļ amatā pēc FKTK priekšsēdētāja, Latvijas Bankas padomes un finanšu ministra ieteikuma.
Iepriekš Saeimas 30. maijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā noteica, ka visus padomes locekļus amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets sludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien vērtēja deputāta Aleksandra Kiršteina (VL-TB/LNNK) priekšlikumu noteikt, ka Saeima FKTK padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli pirms termiņa var atbrīvot tad, ja saņemts Latvijas Bankas padomes un finanšu ministra kopīgs iesniegums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu.
Sākotnēji Kiršteins rosināja ar šo normu aizstāt otrajā lasījumā atbalstīto, ka pirmstermiņa atbrīvošanu Saeima var rosināt tad, ja ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu.
Kiršteins sacīja, ka tādējādi tiktu izslēgta FKTK vadības kā neatkarīgas institūcijas politiskas ietekmēšanas iespēja. Šo priekšlikumu atbalstīja arī deputāts Gatis Eglītis (JKP), norādot, ka sarunās ar ārvalstu investoriem sapratis, ka likuma norma, kas ļauj atbrīvot FKTK vadību pēc Saeimas deputātu iesnieguma, neraisa sapratni investoros.
Tomēr Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti nobalsoja par to, ka tiek saglabāts punkts par pirmstermiņa atbrīvošanu, ja ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums, bet Kiršteina priekšlikumu varētu pievienot klāt kā papildus punktu. Diskusijas par to tiks turpinātas nākamajā komisijas sēdē.
Tāpat komisijas deputāti trešajam lasījumam trešdien atbalstīja finanšu ministra priekšlikumu noteikt, ka gadījumā, ja Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata pirms termiņa vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50% apmērā no viņa gada mēnešalgas.
Iepriekš Saeima likuma grozījumos otrajā lasījumā bija atbalstījusi kompensāciju 80% apmērā.
FKTK likuma grozījumus trešajam lasījumam un grozījumus Kredītiestāžu likumā trešajam lasījumam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpinās izskatīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6. jūnijā.
Jau ziņots, ka Saeima 30. maijā otrajā lasījumā, izskatot grozījumus FKTK likumā, atbalstīja priekšlikumu mainīt komisijas padomi, tomēr vēl nelēma par normu, kas paredz FKTK padomi mainīt jau šogad.
Par likumprojektu balsoja 68 deputāti, bet atturējās 19 parlamentārieši.
Ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.
Likuma grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām.
Sākotnēji bija plānots likumā ietvert normu, ka FKTK padome tiks izraudzīta līdz šā gada 1. oktobrim, tomēr atsevišķi deputāti rosināja šogad tomēr nemainīt visu FKTK padomi. Bažas par šo normu pauda arī Saeimas Juridiskais birojs.
Saeimas sēdē deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda sašutumu, ka ar likuma grozījumiem ir iecerēts nomainīt esošo FKTK vadību, nepaskaidrojot, kāpēc tas tiek darīts. Viņš uzsvēra, ka esošajai FKTK vadībai ir jāstrādā līdz tās pilnvaru termiņa beigām. Arī Kiršteins sacīja, ka līdzšinējai FKTK padomei būtu jānostrādā viss pilnvaru termiņš. Saeima šos priekšlikumus noraidīja.
Par likumprojekta virzību atbildīgā Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepriekš lēma, ka Saeimā vēl tiks spriests, kā likumā formulēt ieceri šogad mainīt FKTK padomi.
Diskusiju gaitā komisija lēma izņemt normas par jaunas FKTK padomes virzīšanu, lai izvērtētu Saeimas Juridiskā biroja apsvērumus par to, vai pašreizējo padomes locekļu atbrīvošana pirms pilnvaru termiņa beigām ir samērīga.
Atbildīgās komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) iepriekš skaidroja, ka saglabājas iecere mainīt FKTK padomi jau šogad, ko apliecina arī likumprojektā paredzētais, ka norma par FKTK padomes locekļu samazināšanu līdz trīs varētu stāties spēkā 2019. gada 1. oktobrī vai brīdī, kad Saeima apstiprina amatā FKTK priekšsēdētāju un padomes locekļus.
Kā ziņots, likuma izmaiņas ir daļa no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izsludinātā finanšu nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
