Par ēdināšanas nozari pēdējā laikā medijos tiek runāts daudz. Sākot ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma tīkla "Gan Bei" krimināllietu par valstij nodarītajiem zaudējumiem gandrīz viena miljona apmērā nesamaksātajos nodokļos, beidzot ar maijā slēgto restorānu "Kinfield". Pēc uzņēmējas, restorāna īpašnieces Kristīnes Rožkalnes teiktā, uzņēmums maksājis visus nodokļus, taču janvārī izveidojušos parādu dēļ VID vērsies pret restorānu ar sankcijām, kas uzņēmumam izrādījās liktenīgas. "Lursoft" izpētījis, cik nodokļos samaksā ēdināšanas uzņēmumi, kāda bijusi sabiedriskajā ēdināšanas sektorā strādājošo firmu izaugsme un cik disciplinēti uzņēmumi veic nodokļu nomaksu.
Vēl pirms gada masu medijos skaļi izskanēja arī informācija par policijas uzsākto kriminālprocesu saistībā ar restorānu tīkla "Vairāk saules" iespējamo iejaukšanos kases aparātos. Nozares pārstāvji norāda uz VID neieinteresēto attieksmi un sarežģījumiem nozarē, sākot ar problēmām atrast darbiniekus, beidzot ar augstajiem nodokļiem, kas kavē nozares attīstību.
Svarīgākie fakti par ēdināšanas nozari:
- 2018. gadā ēdināšanas sektorā strādājuši 2,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem;
- Pērn nozarē bija nodarbināti 5,3% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem darbiniekiem;
- No kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts kopbudžetā 1,8% devusi ēdināšanas nozare;
- Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts 47,3% nozares uzņēmumu;
- No kopējā nodokļu parāda šā gada maija sākumā 4,77% veidoja sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi.
Uzņēmumu skaits nozarē sarucis
Pētījuma dati parāda, ka pēdējos divos gados ēdināšanas sektorā strādājošo uzņēmumu skaits sarucis par 18,54%. Proti, 2017. gada sākumā ēdināšanu kā savu pamatdarbības nozari bija norādījuši 5636 uzņēmumi, bet šī gada sākumā – 4591. No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem ar sabiedriskās ēdināšanas sektoru saistīti 2,5% uzņēmumu, un tie nodarbina 5% no kopējā darbinieku skaita, kas 2018. gadā strādāja Latvijā reģistrētajos uzņēmumos.
Neskatoties uz to, ka nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ik gadu palielinās, to rezultāts pēc nodokļu nomaksas nav tik iepriecinošs. Apkopojot gada pārskatos norādītos datus, redzams, ka 2016. gadā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pie 501,29 miljonu eiro apgrozījuma strādājuši ar 5,65 miljonu eiro zaudējumiem, bet 2017. gadā, apgrozot 544 miljonus eiro, finanšu gads noslēgts ar 5,24 miljonu eiro zaudējumiem. Ņemot vērā, ka gada pārskatu iesniegšana vēl turpinās, var vien prognozēt nozares rādītājus pagājušajā gadā, taču jau patlaban redzams, ka 2018. gadā kopējais apgrozījums būs turpinājis palielināties, savukārt peļņas rezultāts beidzot tomēr būs ar plusa zīmi.
Nodokļu nomaksas disciplīnas problēmas – teju pusei nozares
Viens no karstajiem jautājumiem, par kuru regulāri izsakās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmēji, ir augstais nodokļu slogs, kā dēļ daudzi no tiem, lai izdzīvotu, dažkārt izvēlas strādāt pelēkajā zonā. To, ka ar nodokļu nomaksas disciplīnu sabiedriskās ēdināšanas sektorā patiesi pastāv problēmas, vislabāk parāda dati par to, cik uzņēmumiem reģistrēti VID administrēto nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro. Izrādās, pēdējo sešu mēnešu laikā nodokļu parāds bijis 47,3% nozares uzņēmumu, bet 40,5% parāds bijis reģistrēts vēl šā gada maija sākumā. Kopējais nozares nodokļu parāds uz šā gada 7. maiju veidojis 29,5 miljonus eiro jeb 4,77% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāda. Vidējā parāda summa vienam ēdināšanas nozares uzņēmumam maijā bijusi 3,12 tūkstoši eiro.
Starp visiem parādniekiem jāizceļ divi – abi saistīti ar "Tokyo City" un abu dalībnieki reģistrēti Krievijā. Viens no tiem ir SIA "Stollons", kura nodokļa parāds maija sākumā bijis jau četri miljoni eiro, savukārt SIA "Restograd" valstij nodokļos palicis parādā 3,3 miljonus eiro. Gan vienam, gan otram pagājušajā gadā VID apturējis saimniecisko darbību, bet šogad maijā arī pieņēmis lēmumu par abu uzņēmumu darbības izbeigšanu.
Runājot par saimnieciskās darbības apturēšanu, statistikas dati liecina, ka patlaban saimnieciskā darbība apturēta 8,5% no visiem nozares uzņēmumiem. Pusei no šiem uzņēmumiem ir nodokļu parādi.
Neskatoties uz parādiem, samaksāto nodokļu apjoms palielinājies
Tiesa, ne visi uzņēmumi ir vienādi un daļa no ēdināšanas nozarē strādājošajiem ir arī apzinīgi nodokļu maksātāji un ir iekļauti VID Padziļinātās sadarbības programmā. "Lursoft" dati rāda, ka šobrīd programmā iekļauti 12 ēdināšanas uzņēmumi (programmā kopumā reģistrēti 4013 uzņēmumi), to vidū ir, piemēram, SIA "Hartvik F", SIA "Lido Domina", AS "Lido", SIA "Later Ltd" u.c. Pētījuma sagatavošanas brīdī neviena no programmā iekļautajiem 12 ēdināšanas uzņēmumiem nav bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.
"Lursoft", balstoties uz VID sniegtajiem datiem, aprēķinājis, ka 2018. gadā nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 127,31 miljonus eiro, kas veido 1,8% no visas nodokļu kopsummas, kuru uzņēmumi pērn samaksājuši valsts kopbudžetā. Gada laikā ēdināšanas nozarē reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 19,87%. Samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms gada laikā pieaudzis par 24%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms – par 3,94%.
Pēc samaksāto nodokļu apjoma nozare ierindojusies trīspadsmitajā vietā, līdztekus telekomunikācijai un pārtikas produktu ražošanai, savukārt pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu – vien 55. vietā, bet pēc nodokļu maksājumiem uz vienu darbinieku – 63. vietā blakus tekstilizstrādājumu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozarēm.
Rēķinot sabiedriskās ēdināšanas sektorā strādājošo uzņēmumu samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku, redzams, ka pagājušajā gadā pieaudzis uzņēmumu samaksāto valsts sociālo apdrošināšanu obligāto iemaksu apmērs – 2016. gadā tie bijuši 1,51 tūkstotis eiro, 2017. gadā – 1,55 tūkstoši eiro, bet pērn – 1,78 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku. Tikmēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs minimāli, taču nedaudz sarucis, jo, kamēr nozares samaksātā IIN apmērs gada laikā palielinājies par 3,94%, nodarbināto skaits nozarē gada laikā audzis straujāk – par 7,91%. Iemesls samaksātā IIN samazinājumam uz vienu darbinieku meklējams arī nodokļu reformās, kas paredz diferencēta IIN piemērošanu.
"Lursoft" aprēķinājis, ka sabiedriskās ēdināšanas joma pēc IIN apjoma uz vienu darbinieku starp visām nozarēm pērn ierindojusies vien 79. vietā ar 0,79 tūkstošu eiro lieliem IIN maksājumiem uz vienu darbinieku, bet pēc samaksāto VSAOI apjoma tā līdztekus sociālās aprūpes nozarei ierindojas 75. vietā.
Uzņēmumu veikto nodokļu iemaksu apmērs par darbiniekiem būtiski atšķiras. Kamēr Latgalē ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu vidējās IIN iemaksas uz vienu darbinieku 2018. gadā bijušas 0,27 tūkstoši eiro, Rīgā tās sasniegušas 0,5 tūkstošus eiro. Atšķiras arī uzņēmumu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas viszemākās bijušas Latgalē (0,97 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku 2018. gadā), bet augstākās – Vidzemē (1,20 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku).
Viens no lielākajiem IIN maksātājiem, rēķinot nodokļu summu uz vienu darbinieku, ēdināšanas nozarē 2018 .gadā bijis SIA "Hestesko", kas ir restorāna "Key to Riga" īpašnieks. Pēc "Lursoft" rīcībā esošajiem datiem, uzņēmums VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā samaksājis 74,31 tūkstoti eiro, tostarp 25,56 tūkstošus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 24,45 tūkstošus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, kas, ņemot vērā, ka pērn vidējais strādājošo skaits uzņēmumā bijis septiņi darbinieki, veido 3,65 tūkstošus eiro lielas IIN un 3,49 tūkstošus eiro lielus VSAOI maksājumus uz vienu strādājošo.
"Lursoft" esošā informācija rāda, ka uzņēmums reģistrēts 2017. gada izskaņā un savā pirmajā darbības gadā apgrozījis 442,82 tūkstošus eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 2,13 tūkstošus eiro. SIA "Hestesko" dalībniecei Ivetai Ungurei šis ir pirmais piederošais uzņēmums. Līdzīgs nodokļu apmērs uz vienu darbinieku pagājušajā gadā bijis arī "Kaļķu vārti" apsaimniekotājam SIA "Ciambella" – 3,51 tūkstoti eiro liels samaksātais IIN uz vienu darbinieku 2018. gadā un 3,66 tūkstošus eiro lielas VSAOI. Pēdējos četrus gadus SIA "Ciambella" apgrozījums pārsniedzis vienumiljonu eiro (2018. gadā – 1,7 miljoni eiro), bet pēdējie divi saimnieciskie gadi nesuši zaudējumus, kas, kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, saistīti ar nodokļu parādiem, kurus uzņēmums apņēmies samaksāt līdz 2019. gada beigām.
"Ciambella" nodokļu parāds reģistrēts jau vairāk nekā divus gadus, tam šajā laika posmā gan samazinoties, gan atkal pieaugot. Vislielākais tas bijis 2017. gada decembra sākumā (76,8 tūkstoši eiro), bet šā gada jūnija sākumā sarucis līdz 19,99 tūkstošiem eiro.
Vienas no lielākajām VSAOI uz vienu darbinieku 2018. gadā maksājis aviokompānijām paredzēto ēdienu ražotājs SIA "Airo Catering Services Latvija", kas pagājušajā gadā nodarbināja 206 cilvēkus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksājot 1,04 miljonus eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir zviedru "Airo Catering Services Swedbank".
Lielākie ēdināšanas nozares uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2018. gadā:
- AS "Lido": 1014 darbinieki;
- SIA "Baltic Restaurants Latvia": 750 darbinieki;
- SIA "Premier Restaurant Latvia": 695 darbinieki;
- SIA "Ahti": 596 darbinieki;
- SIA "Tiamo grupa": 417 darbinieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
