Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav gatavs palielināt deficītu, lai apmierinātu ministriju budžeta pieprasījumus.
Intervijā aģentūrai LETA premjers stāstīja, ka sarunās par 2020. gada budžetu katra ministrija sniegusi argumentus par labu savai nozarei, tomēr ir skaidrs, ka visus pieprasījums nevarēs apmierināt.
"Šobrīd 2020. gada budžetā tiek prasīti papildu 600 miljoni eiro, bet 2021. gadā jau pāri par miljardu eiro. Es nepalielināšu budžeta deficītu vai nodokļus tikai tāpēc, ka ministru apetīte ir pārāk liela," uzsvēra Kariņš.
Viņš gan norādīja, ka budžeta izstrādes process ir tikai sācies un tas turpināsies visu vasaru, tāpēc risinājums noteikti tiks atrasts. Vienlaikus tiks turpināts darbs pie nozaru sistēmiskas sakārtošanas, pārskatot to politiku kopumā, stiprinot nozaru sazobi, tā padarot valsts pārvaldes sistēmu daudz efektīvāku.
Vaicāts, vai ir zināmas prioritārās jomas, kurām noteikti tiks rasts finansējums 2020. gada budžetā, Kariņš apstiprināja, ka prioritātes ir skaidras, tomēr jebkurš budžeta izstrādes process ir politisks, tāpēc sagaidāmas sarežģītas sarunas.
"Katrs ministrs uzstāda savas prasības, proti, viņš vēlas palielināt finansējumu konkrētās jomās. Bet mana kā premjera prasība ir samazināt budžeta deficītu. Visas šīs vēlmes un prasības tiks ieliktas kopīgā katlā un redzēsim, kas no tā iznāks. Es nevienam ministram nepārmetu vēlmi ieguldīt konkrētās jomās, jo saprotams, ka jāiegulda ir visur, bet vajadzības ir jāsamēro ar iespējām," pauda Ministru prezidents.
Viņš arī atzina, ka ir izskanējusi vēlme paaugstināt budžeta deficītu, tomēr, premjera vērtējumā, "tas ir ekonomisks neprāts palielināt valsts parādu laikā, kad pasaules ekonomika aug". Kariņš uzskata, ka patlaban nav īstais laiks deficīta palielināšanai, jo tagad ir jāuzkrāj nedienām.
Kā ziņots, Ministru kabinets 15. aprīlī atbalstīja Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019.-2022. gadam, kurā 2020. gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. Programma tika iesniegta Eiropas Komisijai.
Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020. gada budžeta fiskālā telpa var būt pozitīva. Viņš norādīja, ka gada sākumā izstrādātajā stabilitātes ziņojumā fiskālā prognoze gandrīz vienmēr ir bijusi negatīva.
"Valdība vienmēr ir spējusi rast papildus līdzekļus vai nu mainot programmas, vai arī pārskatot izdevumus. Parasti liela daļa no līdzekļiem tiek iegūta izdevumu pārskatīšanas rezultātā," skaidroja finanšu ministrs.
Tomēr Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklis par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadiem bija skarbāks, jo viņuprāt 2020. gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro.
FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.
FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.
"2018. gada rezultāti un 2019. gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020. gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības," pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.
Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018. gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019. gadam, sašaurinot iespējas 2020. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
