Ekonomikas izaugsmes maksimums Latvijā ir sasniegts, tam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, vērtē Fiskālās disciplīnas padome (FDP). FDP saskaņo Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas prognozes 2019.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski saistībā ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem un aizvien saspringto situāciju darba tirgū, kas var ietekmēt inflācijas līmeņa kāpumu. Padome uzskata, ka ārējā pieprasījuma samazināšanas un investīciju nepietiekamas dinamikas dēļ IKP izaugsme varētu būt lēnāka.
Apstiprinot reālā IKP izaugsmes prognozi vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020./2022. padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2019. gada februārī, kas tika sagatavota Stabilitātes programmai 2019./2022., reālais IKP pieauguma temps 2019. gadam nemainījās. Neliels samazinājums izaugsmei prognozēts turpmākajos gados – par -0,2 procentpunktiem 2020. gadā, par -0,1 procentpunktu 2021. gadā un par -0,1 procentpunktu 2022. gadā.
Šo situāciju ietekmējuši gan iekšējie, gan ārējie faktori, kurus kā pieņēmumus izmantojusi FM. Nozīmīgi ārēji faktori ir samazinātās izaugsmes prognozes ES un eirozonā gan 2019., gan 2020. gadam, kā arī Latvijas eksporta pieauguma palēnināšanās. Pie iekšējiem faktoriem būtu jāatzīmē laika apstākļu ietekme, kas izraisīja mazāku centralizētās siltumapgādes patēriņu un enerģijas ražošanas samazinājumu hidroelektrostacijās 2019. gada pirmajā ceturksnī. Sagaidāms arī, ka būvniecības un investīciju pieaugums palēnināsies un neveicinās izaugsmi tādā mērā kā iepriekšējos divos gados.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
