Noskaidrotas nozares ar visaugstāko nodokļu parādnieku īpatsvaru  (28)

"Lursoft' pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021. gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. "Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad – daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, – tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas," skaidrojis premjers.

"Lursoft" iepriekš veiktajā pētījumā par ēdināšanas nozari atklāja, ka 47% ēdināšanas sektorā strādājošo uzņēmumu pēdējā pusgada laikā bijis nodokļu parāds. Raugoties nodokļu parādnieku īpatsvaru pret nozarē reģistrēto uzņēmumu skaitu, secināms, ka ēdināšanas nozarē ir viena no sliktākajām nodokļu nomaksas disciplīnām.

Vēl sliktāk ar nodokļu nomaksu sokas vien mēbeļu ražotājiem, starp kuriem nodokļu parāds pēdējā pusgada laikā reģistrēts 46,96% uzņēmumu. Balstoties uz VID sniegtajiem datiem, "Lursoft" aprēķinājis, ka ceturtā daļa no mēbeļu ražotājiem nodokļu parādnieku sarakstos atrodami jau sešus mēnešus pēc kārtas, savukārt nozares nodokļu parāda summa pēdējā pusgada laikā saglabājusies nemainīga – aptuveni 3,7 miljoni eiro.

Teju tikpat liels nodokļu parādnieku īpatsvars ir ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur pēdējo sešu mēnešu periodā nodokļu parāds, kas sasniedz vismaz 150 eiro, bijis 46,39% nozarē strādājošo. Raugoties uz parādnieku skaita dinamiku, novērojams, ka pavasara mēnešos to skaits nedaudz pieaudzis. Proti, maijā, salīdzinot ar aizvadītā gada decembri, ēdināšanas nozarē bijis par 6,88% nodokļu parādnieku vairāk, savukārt kopējā parāda summa šajā periodā augusi par 8,13%, maijā sasniedzot 28,85 miljonus eiro.

Vēl bez sarakstā minētajām piecām nozarēm, kurās pēdējā pusgada laikā bijis visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars, izkristalizējušās vēl trīs nozares, kurās nodokļu parādnieku īpatsvars pārsniedzis 40%. Tie ir neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražotāji, ēku būvnieki un nespecializēto būvdarbu veicēji.

Jānorāda, ka no nosauktajām nozarēm visstraujāk nodokļu parāda apjoms audzis neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražotājiem. "Lursoft" aprēķinājis, ka šīs nozares parāds pēdējo sešu mēnešu laikā palielinājies par 18,35%, sasniedzot 1,82 miljonus eiro. Kopumā nozarē reģistrēti 296 uzņēmumi.

Nozares, kurās pēdējā pusgada laikā bijis visaugstākais nodokļu parādnieku* īpatsvars**:

Pētījuma dati parāda, ka neklasificēto iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana nebūt neierindojas pirmajā vietā pēc nodokļu parāda summas pieauguma pēdējā pusgada laikā. Lursoft aprēķinājis, ka visstraujākais nodokļu parāda pieaugums bijis nozarei, kas apvieno darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu. Nozarē reģistrēts 561 uzņēmums, no tiem 176 uzņēmumiem pēdējā pusgada laikā bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Šajā periodā parāda apmērs audzis par 42,19%, aizvadītajā mēnesī nodokļu parāda kospummai sasniedzot jau 2,97 miljonus eiro.

Tikmēr radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides sfērā nodokļu parāda apmērs bijis daudzkārt mazāks nekā uzņēmumiem, kas nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu, taču tā kopējais pieaugums pēdējā pusgada periodā tik un tā uzrādījis ievērojamu pieaugumu. Pirms sešiem mēnešiem šajā nozarē strādājošie komersanti VID administrētajos nodokļos parādā bija 110,07 tūkstoši eiro, bet patlaban to parāds jau sasniedzis 154 tūkstošus eiro.

Teju tikpat augsts nodokļu parāda pieaugums vērojams uzņēmumiem, kas nodarbojas ar cita veida ražošanu. Nozare iekļauj gan juvelierizstrādājumu, bižutērijas, gan arī mūzikas instrumentu, sporta preču, rotaļlietu un spēļu ražošanu. Sešu mēnešu periodā minētā nozare, kas apvieno 685 uzņēmumus, nodokļu parādu audzējusi līdz 719,98 tūkstošiem eiro.

Nozares, kurās 6 mēnešu laikā visstraujāk pieaudzis nodokļu parāds:

Jānorāda gan, ka pastāv arī pozitīvie piemēri, un vairāku nozaru kopējais nodokļu apjoms pēdējā pusgada laikā sarucis. Piemērs ir datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji. Sešu mēnešu laikā nozares nodokļu parāds sarucis no 501,36 tūkstošiem eiro līdz 382,35 tūkstošiem eiro, kas ir samazinājums par 23,74%. Līdzīgs rezultāts ir arī dzērienu ražotājiem, kuri nodokļos parādā pirms sešiem mēnešiem bija 1,14 miljonus eiro, bet tagad to parāda apjoms sarucis līdz 886,05 tūkstošiem eiro.

Vislielākais nodokļu parāds patlaban reģistrēts vairumtirdzniecības nozarē. No teju 12,6 tūkstošiem nozarē reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāds pēdējā mēnesī reģistrēts 3333 komersantiem. To kopējais parāds sasniedzis 125,80 miljonus eiro. Pēdējā pusgada laikā nozares nodokļu parāda apjoms audzis par 12,78%.

Otro vietu pēc kopējā nodokļu parāda apjoma ieņem uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozare, kurā strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 47,58 miljonus eiro, savukārt no 19,27 tūkstošiem mazumtirdzniecībā reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, reģistrēts ceturtajai daļai un to kopējā parāda summa veido 40,86 miljonus eiro.

Tajā pat laikā lielākais nodokļu parāds uz vienu parādnieku fiksēts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar atkritumu savākšanu, apstrādi, izvietošanu un materiālu pārstrādi, proti, tie ir 183,89 tūkstoši eiro. Vairāk nekā 100 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds uz vienu parādnieku ir arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – 108,47 tūkstošie eiro uz vienu uzņēmumu. Šajā nozarē, pēc "Lursoft" datiem, reģistrēti 333 uzņēmumi, no kuriem 114 uzņēmumiem pēdējā pusgada laikā reģistrēts nodokļu parāds.

* pētījumā analizēti uzņēmumi, kuru nodokļu parāds, balstoties uz VID sniegto informāciju, pārsniedz 150 eiro;

**analizētas nozares, kurās strādā vismaz 100 uzņēmumi;

Pētījumā izmantoti dati par laika periodu no 2018. gada 7. decembra līdz 2019. gada 7. maijam.