Latvijas ekonomikas pieaugums šogad straujāks nekā ES, liecina EK prognozes  (4)

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām. Tā rezultātā prognoze par eirozonas IKP izaugsmi 2019. gadā paliek nemainīga – 1,2%, savukārt prognoze 2020. gadam par atlikušajiem šā gada mēnešiem, ņemot vērā sagaidāmo mērenāko tempu, ir nedaudz samazināta līdz 1,4% (pavasara prognoze – 1,5%). Prognoze par ES IKP paliek nemainīga, proti, 1,4% – 2019. gadā un 1,6% – 2020. gadā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, attiecībā uz prognozi Latvijai teic: "Atbilstoši Eiropas Komisijas vasaras ekonomiskajai prognozei, Eiropas Savienības ekonomika 2019. gadā pieaugs par 1,4%. Latvijas ekonomikas pieaugums ir straujāks un šogad tiek prognozēts 3,0% apmērā. Līdzīgs ekonomikas pieauguma temps ir arī pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā 2,9%, bet Lietuvā 3,1%. Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad virza joprojām spēcīgais iekšzemes pieprasījums un eksporta pieaugums. Kā riska faktori tālākai ekonomikas izaugsmei jāmin darbaspēka pieejamība, ka arī starptautiskie tirdzniecības konflikti un ar tiem saistītā nenoteiktība eksporta sektorā."