Plāno ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu; nozares apgrozījums pērn sarucis par piektdaļu  (18)

Ieviešot licencēšanu, plānots celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti un mazināt ēnu ekonomiku. Paredzams, ka sagatavotie grozījumi likumā varētu būt spēkā jau no 2020. gada.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju jomu ietver nozare, kas nodarbojas ar uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšanu, kā arī konsultēšanu nodokļu jautājumos, tāpēc "Lursoft" izpētījis, cik priekšzīmīgi nodokļu maksātāji darbojas šajā nozarē, cik cilvēkus tie nodarbina un kuri ir nozares lielākie spēlētāji.

Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšanu vai konsultēšanu nodokļu jautājumos kā savu pamatdarbības nozari izvēlējušies 3940 uzņēmumi, no tiem 62,6% savu darbību uzsākuši pēdējo desmit gadu laikā, savukārt pēdējos gados nozarei ik gadu piepulcējušies aptuveni 160 jauni dalībnieki. Kā laikrakstam "Dienas bizness" vēstījis VID, no visiem iesniegtajiem pārskatiem par 2017. gadu, kas ir teju 136 tūkstoši pārskatu, 38,9% uzņēmuma grāmatvedību kārtojis ārpakalpojumu grāmatvedis, 45,2% – uzņēmuma grāmatvedis, bet atlikušajos teju 16% gadījumu uzņēmumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts.

Patiesos labuma guvējus atklājis vairums uzņēmumu

Ja pēdējā laikā saistībā ar "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu daudz dzirdam runājam par patieso labuma guvēju uzrādīšanu, jāteic, ka pētījumā analizētās nozares uzņēmumi teju visi iesnieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, tiesa, 15 no šīm kapitālsabiedrībām norādījušas, ka patieso labuma guvēju nav iespējams noteikt. Proti, informāciju par patiesajiem labuma guvējiem snieguši 98,4% no analizētās nozares uzņēmumiem. Tikmēr Latvijā kopumā ziņas par patiesajiem labuma guvējiem (arī informāciju, ka patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot), snieguši 95,88% kapitālsabiedrību.

Jānorāda, ka uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu; konsultēšanas nodokļu jautājumos nozarē strādājošie uzņēmumi ir ne tikai apzinīgi, sniedzot ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, bet arī veicot savlaicīgu nodokļu nomaksu. Balstoties uz VID sniegtajiem datiem, "Lursoft" aprēķinājis, ka 150 eiro vai lielāks nodokļu parāds šā gada jūlijā reģistrēts 4,8% šajā nozarē strādājošo uzņēmumu. Lielākais parādnieks gan ir 2011. gadā reģistrētā SIA "Business Plus International", par kuras saimnieciskās darbības apturēšanu jau pērn lēmis VID, savukārt š.g. 13. augustā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. "Lursoft" pieejamā informācija rāda, ka "Business Plus International" uzkrājis 47,41 tūkstoti eiro lielu nodokļu parādu.

Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu; konsultēšanas nodokļu jautājumos nozarē nav daudz uzņēmumu, kuriem būtu apturēta saimnieciskā darbība vai arī pieņemts lēmums par uzņēmuma likvidācijas procesu. "Lursoft" aprēķinājis, ka nodrošinājumi reģistrēti 6,04% no visiem nozares uzņēmumiem, saimnieciskā darbība apturēta 2,76%, bet uzsākts likvidācijas process – 3,09% uzņēmumu. Bieži vien nodrošinājumi, kā arī saimnieciskās darbības apturēšana reģistrēta tieši tiem uzņēmumiem, kuriem uzsākts likvidācijas process.

Sarucis gan apgrozījums, gan darbinieku skaits

Nozarē strādājošo uzņēmumu kopējais pamatkapitāls ir 55,49 miljoni eiro, un, balstoties uz "Lursoft" aprēķiniem, nozare pērn apgrozījusi 157,38 miljonus eiro. Tiesa, raugoties uz uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas; konsultēšanas nodokļu jautājumos jomas izaugsmi, redzams, ka gada laikā tās apgrozījums samazinājies par 21,21% jeb 42,36 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn sarucis ne tikai kopējais apgrozījums, bet arī darbinieku skaits nozares uzņēmumos. Ja 2017. gadā uzņēmumos bija nodarbināti 9811 strādājošie, tad 2018. gadā – 8808, par 10,22% mazāk.

Lai gan kopējais darbinieku skaits nozarē gada laikā sarucis, piemēram, Vidzemē un Latgalē tas audzis. Straujākais pieaugums bijis tieši Latgalē, kur nozares uzņēmumi ar darba vietām 2017. gadā nodarbināja 318 darbiniekus, bet pērn tie bija jau 349 nodarbinātie (+9,75%). Jāpiebilst gan, ka trešajā daļā no visiem nozares uzņēmumiem, kas reģistrēti Latgalē, strādā viens darbinieks, bet vēl 23,7% uzņēmumu – 2 darbinieki.

Pēc "Lursoft" aprēķiniem, katrs uzskaites, grāmatvedības, audita, revīzijas; konsultēšanas nodokļu jautājumos strādājošais Latvijas uzņēmums nodarbina 2 darbiniekus. Pēdējo gadu laikā šis rādītājs saglabājies nemainīgs.

Rīgā reģistrēti 54,2% no visiem nozares uzņēmumiem, taču to kopējais apgrozījums veido 74,9% no kopējā uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas; konsultēšanas nodokļu jautājumos reģistrēto uzņēmumu apgrozījuma 2018. gadā. Atšķirībā no nozares uzņēmumiem reģionos, Rīgā reģistrētie uzņēmumi pagājušajā gadā piedzīvojuši apgrozījuma kritumu. Pētījums rāda, ka galvaspilsētā reģistrētie nozares uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 163,52 miljonus eiro, bet pērn – 117,9 miljonus eiro. Tikmēr straujākais apgrozījuma pieaugums bijis Vidzemē reģistrētajiem uzņēmumiem, kas 2017. gadā apgrozīja 4,57 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā tie bija jau 5,45 miljoni eiro jeb par 18,6% vairāk.

Līderis pēc apgrozījuma 2018. gadā Vidzemē ir pirms četriem gadiem reģistrētais SIA "Adiutrix MK" no Alūksnes. Birojs uzņēmumam reģistrēts Ādažu novadā. Kopš darbības uzsākšanas tā apgrozījums ik gadu palielinājies, pēdējā gada laikā pieaugot pat vairāk nekā 6 reizes un pērn sasniedzot 263,47 tūkstošus eiro. Straujā izaugsme veicinājusi arī darbinieku skaita pieaugumu, kā arī samaksāto nodokļu apjoma kāpumu. Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2018. gadā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nodarbināja 22 darbiniekus iepretim 5 strādājošajiem gadu iepriekš, savukārt tā samaksāto VID administrēto nodokļu apjoms gada laikā palielinājies no 2,24 tūkstošiem eiro līdz 22,31 tūkstotim eiro. Tostarp uzņēmums pagājušajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksājis 11,44 tūkstošus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 5,6 tūkstošus eiro.

Iepazīstoties ar nozares lielākajiem spēlētājiem Latvijā 2018. gadā, redzams, ka priekšplānā izvirzījušās auditorkompānijas, kā arī uzņēmumi, kuri sniedz administratīvos pakalpojumus, tostarp arī grāmatvedības, savas grupas uzņēmumiem ārpus Latvijas. Piemēram, amerikāņu "Cabot Corporation" piederošā SIA "Cabot Latvia", kas sniedz grāmatvedības, debitoru un kreditoru uzskaites u.c. pakalpojumus Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona struktūrvienībām. Biznesa servisa centrs 2018. gadā apgrozīja 6,93 miljonus eiro, nopelnīja 494,14 tūkstošus eiro un ar darba vietām nodrošināja 147 darbiniekus. Uzņēmuma apgrozījums kopš 2015. gada, kas bijis "Cabot Latvia" pirmais pilnais finanšu gads, audzis par 21,18%, savukārt darbinieku skaits – par 23,53%.

Lielākie uzņēmumi uzskaites, grāmatvedības, audita, revīzijas, konsultēšanas nodokļu jautājumos

Pēc apgrozījuma 2018. gadā:

Pēc peļņas 2018. gadā:

Pēc darbinieku skaita 2018. gadā:

Nodokļos samaksājuši par 13,6% vairāk

Neskatoties uz kopējā apgrozījuma un darbinieku skaita samazinājumu, pagājušajā gadā VID administrētajos nodokļos nozares uzņēmumi samaksājuši par 13,63% vairāk nekā 2017.gadā. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, pagājušajā gadā nozare kopbudžetā nodokļos samaksājusi 59,37 miljonus eiro. Samaksāto nodokļu apmērs palielinājies visos reģionos, izņemot Kurzemi, kur pētījuma laikā analizētie uzņēmumi pagājušajā gadā VID administrētajos nodokļos samaksājuši par 21,5% mazāk nekā 2017. gadā. Tajā pašā laikā, neskatoties uz kopējā rādītāja kritumu, nedaudz vairāk nekā pusei no Kurzemē reģistrētajiem nozares uzņēmumiem samaksāto nodokļu apjoms gada laikā palielinājies. Piemēram, SIA "PB Finanses" no Ventspils. 2017. gadā grāmatvedības uzņēmums nodokļos samaksāja 33,24 tūkstošus eiro, bet pērn tie bija jau 52,80 tūkstoši eiro. Jānorāda, ka no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar uzskaites, grāmatvedības, audita, revīzijas; konsultēšanas nodokļu jautājumos pakalpojumu sniegšanu, samaksāto nodokļu apjoms gada laikā palielinājies 56,1% pakalpojumu sniedzēju.

Nozare pārmaiņu priekšā

"Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu, redzam, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Politikas veidotāji noteikuši, ka tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Paredzams, ka līdz ar to iecerētās izmaiņas var palielināt grāmatvedības studiju programmās studējošo skaitu," uzskata SIA "Lursoft IT" valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa skaidro, ka vienlaikus Finanšu ministrija norādījusi, ka šobrīd Latvijā nepastāv efektīvs grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju regulējums. To atzīst arī nozares pārstāvji, tomēr redzējums, par to, kā šo regulējumu un uzraudzību īstenot, vairākos jautājumos ir atšķirīgs.

"Nenoliedzami, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības regulēšana ir vitāli nepieciešama, lai samazinātu ēnu ekonomiku, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN) norādītos riskus un celtu kopējo grāmatvedības dokumentu kvalitāti," teic Kiopa.

Šobrīd likumprojektā kā licencējošā iestāde paredzēta Valsts ieņēmumu dienests, kura pienākumos būs vērtēt personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFN jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu.No likumprojekta anotācijas redzams, ka par licences saņemšanu ārpakalpojumu grāmatvežiem būs jāmaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā. Jāņem vērā arī tas, ka VID licences izsniegšanas ārpakalpojumu grāmatvežiem un to uzraudzības nodrošināšanai valsts budžetā būs jāatrod vēl papildu līdzekļi: 2020. gadā – 45 683 eiro, 2021. gadā – 110 957 eiro, 2022. gadam un turpmāk ik gadu 45 683 eiro.

Jāteic, ka jau šobrīd VID, uzraugot ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, daudz aktīvāk vērtē to NILLTFN risku izvērtēšanu un procedūru ievērošanu. Tā piemēram, VID publiski pieejamā informācija liecina, ka laika posmā no maija līdz jūlija beigām vairāk nekā 90 uzņēmumiem – likuma subjektiem – ir piemērots sods par NILLTFN likuma prasību neievērošanu. "Lursoft", veicot datu analīzi, secinājis, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem pārstāv tieši grāmatvedības ārpakalpojumu nozari.