Maksātnespēja vai tiesiskā aizsardzība: kā likumiski atrisināt finanšu grūtības  (22)

Risināt finansiālās grūtības ir iespējams gan neiesaistot tiesu (uzņēmuma parādu ārpustiesas restrukturizācija), gan tiesas apstiprinātā procesā (tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process).

Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā turpinājis sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija par situāciju maksātnespējas jomā 2018.gadā. Statistikas dati rāda, ka 2018. gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk procesu nekā 2017. gadā. Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu skaits sarucis no 11 procesiem 2017. gadā līdz 3 procesiem pērn.

Lai gan pērn samazinājies, arī 2018. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, saglabājies ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaita pārsvars pār juridisko personu procesiem. "Lursoft" statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā maksātnespēja pasludināta 1 279 fiziskām personām. Tas veido attiecīgi 68,36% no kopējā maksātnespējas procesu skaita, kas ierosināti 2018. gadā. Gada laikā to skaits sarucis par 16,46%. Juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem.

Jāatgādina, ka 2019. gads maksātnespējas jomā sākās ar izmaiņām. Līdz ar jauno gadu spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu", kas nosaka, ka maksātnespējas administratoru rinda vairs netiek publicēta un nav redzama arī pašiem administratoriem.

Portāls "Delfi" aicina aplūkot, kā juridiski korekti Latvijā iespējams risināt finanšu grūtības gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, izmantojot valstī pieejamos rīkus.

Pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam (parādniekam) un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb parādu ārpustiesas restrukturizāciju, kuras gaitā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību.

Pēc būtības parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja parādnieka un kreditoru starpā ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas ir brīvprātīgs process no abām pusēm.

Parādu ārpustiesas restrukturizācijas principi Latvijā ir definēti parādu ārpustiesas restrukturizācijas vadlīnijās (pieejamas šeit), pēdējā redakcija ir apstiprināta Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē 2018. gada 12. februārī.

Tiesiskās aizsardzības process (TAP) ir procedūra, kas dod godprātīgam parādniekam, kurš nonācis finansiālās grūtībās, iespēju atjaunot savu maksātspēju.

TAP uzsākšanu var lūgt juridiskās personas, personālsabiedrības, individuālie komersanti, ārvalstī reģistrētas personas, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotāji, iesniedzot tiesā pieteikumu. TAP ir parādnieka brīvprātīga izvēle, ja tam radušās vai tuvākajā laikā radīsies finansiālas grūtības, un tam ir objektīvi iespējams turpināt saimniecisko darbību.

Valsts nodeva par TAP pieteikuma iesniegšanu tiesā šobrīd ir 145 eiro. Šeit ir pieejami rekvizīti valsts nodevas samaksai.

Pēc TAP ierosināšanas parādniekam tiek noteikta aizsardzība – tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība, lai nepasliktinātu parādnieka finanšu stāvokli.

Parādnieks divu mēnešu laikā izstrādā procesa pasākumu plānu, kuru saskaņo ar visiem kreditoriem. TAP pasākumu plānā parādnieks norāda turpmākās darbības stratēģiju maksātspējas atjaunošanai. Parādnieks var izmantot dažādas tiesiskās metodes, kas ļauj atjaunot maksātspēju – nekustamo īpašumu pārdošana, jaunas investīcijas, pārvaldības modeļa maiņa u.c. Ja TAP plāns atbilst likuma prasībām un tam piekrīt kreditori, tiesa to apstiprina. TAP primāri tiek uzsākts parādnieka interesēs, tomēr ilgtermiņā ieguvējiem no TAP īstenošanas jābūt arī kreditoriem.

Parādnieka darbību atbilstoši TAP plānam TAP laikā uzrauga no parādnieka neatkarīga persona – TAP uzraugošā persona, ko izvēlas kreditoru vairākums. TAP uzraugošajai personai izvirzītās prasības un noteiktie ierobežojumi ir noteikti Maksātnespējas likumā. Pēc TAP ierosināšanas uzraugošā persona informē kreditorus par TAP plāna izpildi pēc to pieprasījuma, izskata iesniegtās sūdzības un veic citas likumā noteiktās darbības.

Gadījumā, ja parādnieks nepilda vai nespēj izpildīt TAP pasākumu plānu, kā arī tad, ja parādnieks neievēro Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt, ja parādnieks izpilda plānu, tā maksātspēja tiek atjaunota pilnā apmērā.

Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, tā uzraudzību veic ne tikai TAP uzraugošā persona, bet arī kreditori, Maksātnespējas kontroles dienests un tiesa.

Uzraudzības funkcijas īstenošanai Maksātnespējas kontroles dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no TAP iesaistītajām institūcijām un personām nepieciešamās ziņas un dokumentus par procesa norisi, saņemt TAP uzraugošās personas paskaidrojumus par tās rīcību procesā, veikt pārbaudes uzraugošās personas prakses vietā, kā arī iesniegt tiesai pieteikumu par uzraugošās personas atcelšanu no attiecīgā TAP.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) ir līdzīgs TAP, ar nozīmīgu atšķirību, ka uzņēmums jau pirms vēršanās tiesā izstrādā un saskaņo ar kreditoriem TAP pasākumu plānu. Ar kreditoriem saskaņoto plānu uzņēmums iesniedz tiesā vienlaikus ar pieteikumu par ĀTAP uzsākšanu. ĀTAP ir piemērots uzņēmumiem, kuru finansiālās problēmas neprasa nekavējošu risinājumu, un ir pietiekami daudz laika sagatavot procesa pasākumu plānu un saskaņot to ar kreditoriem pirms vēršanās tiesā. ĀTAP ir piemērots arī uzņēmumiem, kas savas finansiālās problēmas nevēlas publiskot, pirms ir droša pārliecība, ka TAP var tikt īstenots.

Ja panākta vienošanās ar kreditoru vairākumu, ĀTAP pasākumu plāna apstiprināšana tiesā ļauj to padarīt saistošu arī mazākuma kreditoriem un iegūt TAP noteikto aizsardzību.

Ja uzņēmums nespēj izpildīt ĀTAP pasākumu plānu, tam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Maksātnespēja ir parādnieka stāvoklis, kad tā manta nav pietiekama, lai segtu visus kreditoru prasījumus, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Tāpēc juridiskas personas maksātnespējas procesa laikā parādnieka manta proporcionāli tiek sadalīta starp visiem kreditoriem. Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai kreditors, tostarp darbinieks, kam nav izmaksāta darba alga.

Kreditors var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks – SIA vai AS – nav nokārtojusi parādsaistības ne mazāk kā 4268 eiro apmērā (ja juridiskā persona ir personālsabiedrība vai individuālais komersants, parādsaistību apmēram ir jābūt ne mazākam kā 2134 eiro).

Darbinieks var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja uzņēmums nav izmaksājis darba samaksu, kaitējuma atlīdzību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas kreditoram obligāti jābrīdina parādnieks!

Parādniekam pašam jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, ja tas divu mēnešu laikā nespēj nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš un parādnieks neveic aktīvas darbības, lai vienotos ar kreditoriem par parāda restrukturizāciju. Gadījumā, ja parādnieks nerisinās savas finansiālās grūtības un, nonākot maksātnespējā, neiesniegs maksātnespējas procesa pieteikumu, var tikt piemērota administratīvā atbildība.

Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam ir jāiemaksā valsts nodeva un depozīts. Parādniekam valsts nodevas apmērs ir 70 eiro, kreditoram – 355 eiro. Šeit ir pieejami rekvizīti valsts nodevas samaksai. Savukārt depozīta apmērs ir divas minimālās mēnešalgas – šobrīd 860 eiro. Šeit ir pieejami rekvizīti depozīta iemaksai.

Pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, uzņēmuma vadības pilnvaras tiek apturētas – tās pārņem tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators. Administratora galvenie pienākumi maksātnespējas procesā ir kreditoru prasījumu izvērtēšana un parādnieka mantas apzināšana un pārdošana.

Dokumentu un mantas pārņemšanai maksātnespējas procesā tiek iecelts viens vai vairāki parādnieka pārstāvji, parasti – bijušie valdes locekļi, un citas personas, kuru rīcībā varētu būt informācija par parādnieku. Parādnieka pārstāvim maksātnespējas procesā ir būtiska loma, jo viņam ir jānodrošina informācijas pār parādnieku pieejamība administratoram. Gadījumā, ja parādnieka pārstāvis nesadarbojas ar administratoru – nenodod dokumentus un/vai mantu, vai arī liek šķēršļus maksātnespējas procesa norisei, var tikt piemērota administratīvā vai pat kriminālatbildība.

Lai piedalītos maksātnespējas procesā, kreditoram ir jāiesniedz administratoram kreditora prasījums, pat tad, ja viņa pieteikums ir bijis par pamatu maksātnespējas procesu pasludināšanai un arī tad, ja starp kreditoru un parādnieku maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī norisinās tiesvedība. Kreditora prasījums ir jāiesniedz viena mēneša laikā pēc ieraksta par maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas reģistra ierastiem ir publiska ticamība un tas ir pieejams bez maksas.

Kreditoram pašam ir jāseko līdz, vai sadarbības partneriem nav pasludināts maksātnespējas process. Šeit ir iespējams iepazīties ar maksātnespējas reģistra ierakstiem.

Ievērojot parādnieka finansiālo stāvokli, administrators sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību. Maksātnespējas procesa ietvaros administrators pārdod visu parādniekam piederošo mantu un izvērtē parādnieka pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas slēgtos darījumus. Ja administrators konstatē, ka parādnieks pirms maksātnespējas veicis darbības, kas bija vērstas uz mantas samazināšanu, viņam ir pienākums apstrīdēt šādu darījumu.

Maksātnespējas procesā iegūtie līdzekļi Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā tiek sadalīti starp parādnieka kreditoriem. Izņēmums ir ieķīlātās mantas pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi, kas tiek novirzīti nodrošinātajam kreditoram.

Pēc maksātnespējas izbeigšanas juridiskā persona tiek izslēgta no attiecīgā publiskā reģistra, proti, tā vairs nepastāv.

Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, tā uzraudzību savas kompetences ietvaros veic Maksātnespējas kontroles dienests un tiesa.

Tiesā kreditoram ir jāvēršas, lai pārsūdzētu administratora lēmumu par sava vai cita kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu, kā arī, lai pārsūdzētu kreditoru sapulces lēmumu.

Maksātnespējas kontroles dienestā kreditoram un citai maksātnespējas procesā iesaistītajai personai ir jāvēršas, lai iesniegtu sūdzību par administratora rīcību konkrētā procesā.

Uzraudzības funkcijas īstenošanai Maksātnespējas kontroles dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām nepieciešamās ziņas un dokumentus par procesa norisi, saņemt maksātnespējas procesa administratora paskaidrojumus par rīcību procesā, veikt pārbaudes administratora prakses vietā, uzlikt administratoram tiesisku pienākumu, kā arī iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa.

Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests pieņem lēmumus par maksātnespējīgā parādnieka darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda un depozīta izmaksu.

Fiziskas personas maksātnespējas process (FPMNP) ir paredzēts labticīgām fiziskām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem, bet vēlas atjaunot savu maksātspēju. Process nav piemērojams personām, kuras vēlas izvairīties no savu saistību izpildes, izmantojot FPMNP.

FPMNP neatbrīvo fizisko personu no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa, prasījumi no neatļautas darbības, nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī kompensācijas par radīto kaitējumu. Personai pirms FPMNP uzsākšanas ir arī nopietni jāizvērtē, kādas ziņas ir sniegtas, ņemot aizdevumu, un vai rīcība ar piešķirtajiem kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem.

FPMNP pieteikumu tiesā var iesniegt tikai pats parādnieks, ja pastāv vismaz viena no šādām maksātnespējas pazīmēm:

1) nav iespēju nokārtot iestājušās parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 5000 eiro;

2) gada laikā nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 10 000 eiro.

Pieteikuma izmaksas ir valsts nodeva 70 eiro apmērā (šeit ir pieejami rekvizīti valsts nodevas samaksai), kā arī depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā – šobrīd 860 eiro (šeit ir pieejami rekvizīti depozīta iemaksai).

Tiesa FPMNP pasludina, ja persona pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 4. punkta izpratnē, nav individuālais komersants (pretējā gadījumā, īstenojot fiziskās personas maksātnespējas procesu, saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem vispirms jāīsteno juridiskās personas maksātnespējas process), veikta FPMNP depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām daļām - bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators pārdod visu parādniekam piederošo mantu, iegūto summu novirzot procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanai. Saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieks katru mēnesi veic kreditoriem maksājumus no regulārajiem ienākumiem saistību dzēšanas plānā paredzētajā apmērā.

Procesa ilgums ir atkarīgs no tā, vai parādniekam ir manta, ko realizēt bankrota procedūrā, un kāds ir pēc bankrota procedūras pabeigšanas atlikušo saistību apmērs.

Jāvērš uzmanība, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā administratoram ir pienākums apstrīdēt pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas noslēgtos parādnieka darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Minimālais saistību dzēšanas termiņš ir noteikts seši mēneši, bet maksimālais trīs gadi.

Ja saistību dzēšanas plāns ir izpildīts un nav citu šķēršļu (piemēram, parādnieks slēpis savus ienākumus u.c.), pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas fizisko personu atbrīvo no maksātnespējas procesa ietvaros nesegtajām saistībām.

Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, tā uzraudzību savas kompetences ietvaros veic Maksātnespējas kontroles dienests un tiesa.

Tiesā kreditoram ir jāvēršas, lai pārsūdzētu administratora lēmumu par sava vai cita kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu, kā arī, lai pārsūdzētu kreditoru sapulces lēmumu.

Maksātnespējas kontroles dienestā kreditoram un citai maksātnespējas procesā iesaistītajai personai ir jāvēršas, lai iesniegtu sūdzību par administratora rīcību konkrētā procesā.

Uzraudzības funkcijas īstenošanai Maksātnespējas kontroles dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām nepieciešamās ziņas un dokumentus par procesa norisi, saņemt maksātnespējas procesa administratora paskaidrojumus par rīcību procesā, veikt pārbaudes administratora prakses vietā, uzlikt administratoram tiesisku pienākumu, kā arī iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa.

Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests pieņem lēmumus par depozīta izmaksu.