Gada otrajā pusē vidējā alga Latvijā pārsniegs 1100 eiro 'uz papīra', prognozē ekonomisti  (80)

"Lai gan ekonomika aug lēnāk un darba tirgus uzrāda pirmās neliela atslābuma pazīmes, algas joprojām aug ļoti strauji. Gluži tāpat kā pirmajā arī otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 7,8%," teic "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Īpaši pozitīva tendence ir stabila mazo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanās, kas liecina par aplokšņu algu mazināšanos. Tomēr joprojām saglabājas būtiskas atalgojuma atšķirības gan ģeogrāfiski, gan sektoru un nozaru griezumā. Piemēram, Latgalē vidējā darba samaksa nesasniedz pat divas trešdaļas no vidējā atalgojuma Rīgā," norāda Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks.

"Izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz rēnāks. Ja vēl pirms laika, kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas. Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Algu pieaugums vidējo tempu pārsniedz arī šogad strauji augošajās intelektuālo pakalpojumu eksporta nozarēs, piemēram, datorprogrammēšanā algas augušas par 9,5%, bet profesionālajos pakalpojumos – par 9,2 %. Programmētāju vidējā alga pirmo reizi ir pārsniegusi 2000 eiro, un darbs šajā nozarē ir kļuvis labāk apmaksāts nekā finanšu pakalpojumos. Tiesa gan, ja neskaita apdrošināšanas jomu, finanšu nozarē (galvenokārt bankās) algas vēl ir nedaudz augstākas, taču paredzams, ka programmētāji drīz apsteigs arī baņķierus, jo bankās algas aug daudz lēnāk – 2. ceturksnī par 3,5%," skaidro "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, tuvākajos gados mums gan, visticamāk, jārēķinās ar nedaudz lēnāku algu pieaugumu, taču pēc bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa prognozēm tas joprojām būs pietiekoši straujš, un nākošajos divos gados vidējās darba algas Latvijā varētu palielināties par 5-6% ik gadu.

Lai arī Latvijas ekonomika šogad aug lēnāk nekā iepriekšējos divos gados, darba ņēmējus tas pagaidām nav ietekmējis un darba alga Latvijā turpina strauji palielināties. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidēja darba alga Latvijā augusi par 7,8% salīdzinājumā ar pērno gadu un sasniegusi 1083 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to varam diezgan droši prognozēt, ka gada otrajā pusē vidējā alga Latvijā jau pārsniegs 1100 eiro uz papīra, un pietiekami strauju iedzīvotāju ienākumu kāpumu apstiprina ne tikai algu statistika cipari, bet arī citi indikatori. Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums un pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaits šī gada pirmajā pusē palielinājies par 4-5%, savukārt mājsaimniecību depozītu apjoms Latvijas komercbankās audzis pat par vairāk nekā 8%.

Spēcīgs algu kāpums notikti ir laba ziņa darba ņēmējiem un svarīgs priekšnosacījums migrācijas bilances stabilizēšanai, taču pašreizējo atalgojuma pieauguma ātrumu, visticamāk, būs grūti noturēt. Šogad Latvijas ekonomika aug gandrīz uz pusi lēnāk nekā iepriekšējos divos gados, un otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,1%, savukārt situācija pasaules ekonomikā neliecina, ka izaugsme Latvijā tuvākajā laikā tā varētu strauji paātrināties. Ar šādu ļoti mērenu pieaugumu ekonomikā gandrīz 8% algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs. Kādu brīdi tas var turpināties uz uzņēmumu peļņas, kā arī nākotnes investīciju rēķina, taču ne ilgstoši un nākošajos gados algu kāpums, visticamāk, kļūs nedaudz lēnāks.

Jau šobrīd darba tirgū ir redzams neliels atslābums. Reģistrētais bezdarbs Latvijā šogad mazinās lēnāk nekā iepriekšējos gados, vakanču skaits tik strauji vairs nekāpj un ražotāju, kā arī būvnieku nodarbinātības gaidas ir sākušas mazināties. Taču pat ar to darba tirgus Latvijā pārskatāmā nākotnē būs ļoti silts, jo šobrīd bezdarbs jau mazinās ne tikai ekonomikas izaugsmes dēļ, bet arī demogrāfisko faktoru ietekmē. Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka darbaspēks mums straujo noveco un konkurence par darbiniekiem tikai pieaugs. Vienlaikus daudzu nozaru ietvaros ir redzamas ļoti lielas atalgojuma atšķirības starp dažādiem uzņēmumiem un, darbaspējīgo iedzīvotāju skaitam mazinoties, zemo algu biznesu veidiem būs ļoti grūti izdzīvot.

Šobrīd Latvijā ar atsevišķiem izņēmumiem straujš algu kāpums vērojams gandrīz visās nozarēs un ienākumu līmeņos. Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais algu kāpums bija vērojams IT pakalpojumos (+11,0% pret iepriekšējo gadu), veselības aprūpē (+13,4%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (+13,2%), kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās (+12,5%). Savukārt vislēnāk algas augušas finanšu pakalpojumos (+3,5%), izglītībā (+3,4%) un valsts pārvaldē (+3,9%). Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, tuvākajos gados mums gan, visticamāk, jārēķinās ar nedaudz lēnāku algu pieaugumu, taču pēc manā prognozēm tas joprojām būs pietiekoši straujš, un nākošajos divos gados vidējās darba algas Latvijā varētu palielināties par 5-6% ik gadu.

Lai gan ekonomika aug lēnāk un darba tirgus uzrāda pirmās neliela atslābuma pazīmes, algas joprojām aug ļoti strauji. Gluži tāpat kā pirmajā arī otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 7,8%. Šogad algu pieaugums ir kļuvis rāmāks publiskajā sektorā, kur vidējā bruto alga pieauga par 6%, kas nemaz nepārsteidz. Pērn bija minimālās algas kāpums, iespējams, simtgades prēmijas, liels valsts budžeta finansēts algas pielikums mediķiem – šogad šie efekti ir mazinājušies vai izzuduši pavisam. Tomēr uzmanību piesaista arvien enerģiskais kāpums privātajā sektorā, kur vidējā alga otrajā ceturksnī palielinājās par 9%. Šeit kāpums nemaz nav mitējies, salīdzinot ar situāciju pērn. Galvenie iemesli ir darbaspēka trūkums un aplokšņu algu legalizācija, kas nozīmē, ka patiesais pieaugums varētu būt par dažiem procentpunktiem lēnāks.

Lai gan vidējās algas aug pilnīgi visās nozarēs, arvien spilgtāk iezīmējas atšķirības. Ir nozares, kur algas aug par 10-13%, bet citās pieaugums ir vien 3-5%. Algas pieaugums otrajā ceturksnī pārsniedza 10% tādās nozarēs kā veselības aprūpe (šogad straujāk aug privātais sektors), viesmīlība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, nekustamie īpašumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi un būvniecība. Katrā nozarē atšķiras iemesli, kas ceļ algas. Piemēram, būvniecībā tā lielākoties ir aplokšņu algu legalizācija (lielāku algas daļu izmaksā oficiāli), ko motivē ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē, kas stāsies spēkā novembrī. Arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vismaz daļa algas pieauguma, visticamāk, ir saistīta ar aplokšņu algu popularitātes un lieluma mazināšanos. Te, iespējams, paldies jāsaka čeku loterijai. Aplokšņu algu legalizācija ir apsveicama, jo palielina nodokļu ieņēmumus budžetā, tomēr darba ņēmēju maciņos tā pieaugumu nerada. Savukārt, ja algu pieaugumu motivē, darbaspēka trūkums, kā piemēram informācijas un komunikāciju pakalpojumos, tad darbinieka finanšu situācija uzlabojas ne tikai tabulās, bet arī praksē. Vislēnāk algas otrajā ceturksnī auga finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī izglītībā un valsts pārvaldē.

Šogad kopumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7,5%. Līdzīgs, nedaudz lēnāks kāpums gaidāms arī algā pēc nodokļu nomaksas. Bremzējoties ekonomikas izaugsmei, vairākas nozares, piemēram, būvniecība un apstrādes rūpniecība, arvien vairāk saskarsies ar pieprasījuma vājināšanos, kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi varētu vēlēties mazināt darbinieku skaitu vai darba stundas, samazinot atalgojuma budžetu. Ņemot vērā sarūkošo iedzīvotāju skaitu, darbaspēka trūkums vairākās nozarēs joprojām būs liels izaicinājums, un pieprasītāko profesiju pārstāvjiem algu izaugsme joprojām saglabāsies strauja. Kopējais algu pieaugums mazliet atslābs. Redzēsim būtiskas atšķirības nozaru starpā.

Algas Latvijā turpina pieaugt un 2019. gada 2. ceturksnī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa sasniedza 1083 eiro. Atalgojuma pieauguma temps palēninās, atspoguļojot vispārējo tendenci tautsaimniecības attīstībā. Samazinoties mazo algu saņēmēju īpatsvaram, ievērojamās atalgojuma atšķirības starp nozarēm un reģioniem tomēr saglabājas.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, šogad 2. ceturksnī vidējais atalgojums pieaudzis par 7,8%, kas ir tikpat cik gada pieaugums 1. ceturksnī, bet mazāk nekā pērn. Šāda tendence, ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, bija paredzama un pārsteigumus nerada. Mazinoties nodokļu reformas efektam, šogad vērojama arī neto algas gada pieauguma tempa samazināšanās – 2. ceturksnī vidējās algas "uz rokas" pieaugums bija 7,5% (iepretim 10% 2018. gadā).

Īpaši pozitīva tendence ir stabila mazo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanās, kas liecina par aplokšņu algu mazināšanos. Tomēr joprojām saglabājas būtiskas atalgojuma atšķirības gan ģeogrāfiski, gan sektoru un nozaru griezumā. Piemēram, Latgalē vidējā darba samaksa nesasniedz pat divas trešdaļas no vidējā atalgojuma Rīgā.

Kamēr sabiedriskajā sektorā Rīga un Rīgas plānošanas reģions pārējos reģionus "saliek vienos vārtos", privātajā sektorā rezultāti ir nedaudz atšķirīgi un pierāda, ka reģionos situācija ne vienmēr ir tik slikta. Piemēram, Kurzemē un Zemgalē privātā sektora uzņēmumos ar vismaz 50 darbiniekiem vidējā alga pārsniedz 1000 eiro robežu kopš 2018. gada 2. ceturkšņa, kas ir tikpat sen kā valstī kopumā. Tātad nav nemaz tik nereāli saņemt vidējo algu valstī arī reģionos, ja tur ir vidējie un lielie uzņēmumi. Vidējie un lielie uzņēmumi spēj nodrošināt augstākas algas, jo spēj strādāt produktīvāk mēroga efekta dēļ. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā vismaz 50 darbinieki ir mazāk nekā 2% darba devēju.

Tiesa, darbs lielākā uzņēmumā vēl negarantē augstāku atalgojumu – nozīme ir arī uzņēmuma darbības nozarei. Privātajā sektorā vienlaikus ir nozares, kurās vidējais atalgojums valsts vidējo pārsniedz apmēram divas reizes (finanšu un apdrošināšanas darbības, datorprogrammēšana un gaisa transports), un nozares, kurās vidējais atalgojums nesasniedz pat 70% no vidējā, piemēram, apģērbu ražošanā un zivju pārstrādē.

Palielinoties algām, palielinās darbinieku atlīdzības izdevumi, kas uzņēmumus var motivēt turpmāk konkurētspējas saglabāšanai lemt par labu ieguldījumiem produktivitāti veicinošās ražošanas iekārtās, nevis papildu darbinieku pieņemšanā. Savukārt pastāvošā nenoteiktība ārējā vidē var mudināt uzņēmumus nogaidīt vai pat uz laiku atturēties no lielu kapitālieguldījumu veikšanas, jo, mazinoties pieprasījumam pēc darbaspēka, tā izmaksas tik strauji vairs nepieaugs. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās, paredzams, ka ražošanas uzņēmumi tomēr lems par labu ieguldījumiem produktivitātes celšanā un nākotnē, rodoties vairāk modernām ražotnēm ar zemu roku darba nepieciešamību, palielināsies uzņēmumu skaits, kuri arī reģionos spēs piedāvāt pievilcīgas algas.

2019. gada 2. ceturksnī darba samaksa pieauga par 7,8% un sasniedza 1083 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro. Visai krasais kāpums nozīmē, ka zīmīgais 1100 eiro līmenis varētu tikt sasniegts jau trešajā ceturksnī. Taču pakāpeniski, vairāk uz nākamo gadu, sekojot ekonomikai, kāpumam ir jāsāk bremzēties.

Izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz rēnāks. Ja vēl pirms laika, kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas. Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem. Savukārt tas, ka ārējā vide kļūst arvien nelabvēlīgāka, vēl tuvākos ceturkšņus uz iekšzemes patēriņu orientējošās nozares neietekmēs. Algas pakalpojumu sektorā, tirdzniecībā, būvniecībā tas vēl uzturēs spēcīgu inerci. Izteiktāk tas būs vērojams komunālo pakalpojumu uzņēmumos, kur izmaksu kāpumu var brīvāk pārvirzīt tarifos vai uzņēmumos, kas darbojas vājas konkurences apstākļos. No darbinieku puses, ambīcijas pēc augstāka atalgojuma tuvākajā laikā nemazināsies. Tās varētu koriģēties nākamgad uz otro pusi, ja ekonomikā lejupslīde pastiprināsies un darba tirgus sāk atdzist. Tomēr pie pašreizējās izaugsmes palēnināšanās situācija, kad kāpjošās izmaksas turpinās noēst uzņēmēju peļņu, saglabāsies.

Par spīti dzestrām vēsmām ekonomikā 2. ceturksnī algu pieaugums joprojām ir straujš, gada griezumā tas saglabājās tāds pats kā 1. ceturksnī jeb 7,8%. Pieaugums pret 1. ceturksni, ko daļēji nosaka sezonāli faktori, bija 4,5% jeb apmēram par procentpunktu vairāk nekā vidēji pēdējo piecu vai desmit gadu laikā. Algu pieaugums sabiedriskajā sektorā bija 6%, savukārt privātajā sektorā 8,9% – tas varētu ietvert arī legalizācijas efektu. Vidējās bruto algas sasniedza 1083 eiro, bet vidējās neto algas pieauga līdz 799 eiro.

Straujākais algu pieaugums likumsakarīgi ir nozarēs, kuras straujāk attīstās, kā arī dažās no tām, kurās atalgojuma līmenis līdz šim nav bijis konkurētspējīgs. Piemēram, jūt visnotaļ apsveicamo politisko lēmumu ietekmi medicīnā, kurā algas gada laikā pieaugušas par 14,7%. Diemžēl saasinās izglītības sistēmas algu konkurētspējas problēma, šajā nozarē pieaugums bija tikai 3,4%. Līdz ar to izglītības darbinieku algu līmenis arvien attālinās no vidējās algas.

Algu pieaugums vidējo tempu pārsniedz arī šogad strauji augošajās intelektuālo pakalpojumu eksporta nozarēs, piemēram, datorprogrammēšanā algas augušas par 9,5%, bet profesionālajos pakalpojumos – par 9,2 %. Programmētāju vidējā alga pirmo reizi ir pārsniegusi 2000 eiro, un darbs šajā nozarē ir kļuvis labāk apmaksāts nekā finanšu pakalpojumos. Tiesa gan, ja neskaita apdrošināšanas jomu, finanšu nozarē (galvenokārt bankās) algas vēl ir nedaudz augstākas, taču paredzams, ka programmētāji drīz apsteigs arī baņķierus, jo bankās algas aug daudz lēnāk – 2. ceturksnī par 3,5%.

Algu kāpums vidējo tempu pārsniedz arī celtniecībā (+10,9%), kas vēl nesen auga ļoti strauji, un vismaz ēku celtniecībā straujš kāpums drīzumā varētu atsākties, tā vismaz liek domāt būvatļauju dati, kas gan ne vienmēr ir bijuši labi celtniecības apjomu prognozētāji. No lielajām nozarēm algu pieaugums vidējo pārsniedz arī apstrādes rūpniecībā (+8,6%), tai skaitā kokapstrādē (+9,3%), kur gan nākotnē gaidāma bremzēšanās.

2. ceturksnī algas straujāk nekā vidēji pieauga arī ēdināšanā un izmitināšanā (+13,2%), kas varētu atspoguļot gan legalizāciju, gan to, ka sasilušais darba tirgus sāk piedāvāt izvēles iespējas cilvēkiem, kuriem agrāk tādas nebija. Strauja izaugsme var būt nevienlīdzību samazinoša, kaut ne visās izpausmēs.

Ja vien pasaules ekonomikā neattīstīsies kāds no sliktākajiem scenārijiem, dziļa atdzišana darba tirgū nav gaidāma, algu kāpums tikai piebremzēsies. Arī nozaru uzņēmumu aptaujas liecina drīzāk par vēlmi palielināt strādājošo skaitu. Saskaņā ar Latvijas Ekonomiskā noskaņojuma indeksu (Economic Sentiment Index), visas lielās nozares, izņemot celtniecību, paredz strādājošo skaita pieaugumu nākotnē. Nekādu satraukumu neizrāda patērētāji – mājsaimniecību gaidas par savas finansiālās situācijas izmaiņām nākamajos 12 mēnešos pēdējā gada laikā gandrīz nav mainījušās, tās ir pozitīvas.

Strauja algu kāpuma turpināšanās lēnāka IKP pieauguma laikā rada sarežģītu situāciju daudziem uzņēmumiem un piņķerīgas dilemmas politikas veidotājiem. Algu līmenis pamazām izslēdz daļu uzņēmumu no darba tirgus. Taču ir uzņēmumi, kuru konkurētspējai ir vajadzīgs tāds algu līmenis, ar kuru Latvija nav konkurētnespējīga kā dzīvesvieta, zaudējot cilvēkus. Tas nekādā ziņā nav pārmetums šiem uzņēmumiem, to resursi ir ierobežoti, taču apliecina, ka darbaspēka ievešana var būt tikai daļa no risinājuma, jo pārāk cītīga algu pieauguma bremzēšana ar imigrāciju var izrādīties bezmērķīga arī no biznesa interešu viedokļa, jo neatrisina pamatproblēmu. Imigrācija ir vajadzīga un nākotnē kļūs arvien vajadzīgāka, bet plūsmai būs jāaug pakāpeniski.

Spriedze darba tirgū veicinās ekonomikas struktūras maiņu un darba ražīguma kāpumu, taču jārūpējas, lai tas notiek ne tikai negatīvu faktoru dēļ – sarūk lēta darbaspēka resurss, bet arī pozitīvu faktoru – izglītības un infrastruktūras uzlabojumu rezultātā. Tad arī uzņēmumiem būs vieglāk saglabāt savu konkurētspēju gan darbaspēka, gan produktu tirgos.