25 valstu darba grupā analizēs 'ABLV Bank' dalību iespējamās naudas atmazgāšanas shēmās  (13)

Viņa sacīja, ka darbs pie "ABLV Bank" kreditoru sarakstu pārbaudes norit ļoti veiksmīgi.

"Mēs esam saņēmuši visus vēsturiskos datus un strādājam, lai, kamēr vēl nav sākušās reālās naudas izmaksas, izvērtētu esošo klientu sasaisti ar vēsturiskajiem klientiem, vēsturiskajiem darījumiem, kā arī proaktīvi strādājam, lai jau tagad aizturētu naudas summas, ja redzam, ka to izcelsme nav legāla. Papildus ļoti uzmanīgi vērtējam bankas darbinieku vai citu saistīto personu iesaisti dažādu prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, veikšanā," teica Znotiņa.

Viņa arī atzina, ka Finanšu izlūkošanas dienests ir konstatējis "ABLV Bank" nelegālas naudas apriti. "Mēs par šiem iesaldētajiem naudas resursiem sūtām ziņojumu policijai. Policija lemj, vai ir ierosināms kriminālprocess un nauda arestējama. Ja policija pamatu kriminālprocesam neredz, tad nauda tiek atbrīvota. Lielākoties mūsu lēmumi tiek atzīti par pamatotiem un nauda arestēta. Tālāk notiek izmeklēšana un noteiktā procesa stadijā tiek lemts, vai šī nauda ir konfiscējama. Mūsu likumi pieļauj gan to, ka nauda tiek konfiscēta, ja tiesa personu atzīst par vainīgu, gan to, ka naudu var konfiscēt tikai ar pamatojumu, ka tie ir nelegāli iegūti līdzekļi. Ja izdodas piedziņa, tad šie līdzekļi nonāk valsts budžetā," skaidroja Znotiņa.

Savukārt, jautāta, vai ir gūti pierādījumi pārmetumiem ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumā par "ABLV Bank" dalību naudas atmazgāšanas shēmās, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, Znotiņa atturējās pagaidām runāt detalizēti, taču informēja, ka ir izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas 25 valstis.

"Vienīgais, ko pašlaik varu pateikt, ka Finanšu izlūkošanas dienests šos pārmetumus vienmēr ir uzskatījis par ļoti nopietniem. Pārbaudes rezultātā esam konstatējuši, ka mums ir nepieciešams nopietnāks mehānisms, kā analizēt šos procesus. Tādēļ sasaucām kopā pārstāvjus no 25 valstīm, lai izveidotu starptautisku darba grupu, kurā visas šīs valstis iesaistīsies ar saviem analītiķiem un sniegs atbalstu ar analīzi, dokumentiem utt. Mūsdienās finanšu pakalpojumu sniegšana ir globāla parādība, un mēs redzam, ka "ABLV Bank" ir saņēmusi vai nosūtījusi līdzekļus uz ļoti daudzām jurisdikcijām. Lai mēs varētu izvērtēt, cik liels ir apmērs, kurā mēs varam runāt par iespējamām nelegālām darbībām, mums vajag arī starptautiskus instrumentus. Nekas tāds līdz šim nav darīts. Ja mums šī sadarbība izdosies, tad mēs nākotnē jau varēsim demonstrēt ļoti labu gatavību, lai šādi "laundromāti" neatkārtotos," pauda Znotiņa.

Pēc viņas teiktā, pirmajā sanāksmē konstatēts, ka daudzi darba grupā iekļauto valstu pārstāvji nebija īsti informēti par Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošajiem datiem. "Daudzi no viņiem par šiem faktiem nebija īsti informēti. Tagad mēs strādājam attālināti, apmainoties ar informāciju, kura ir šo valstu rīcībā, kā arī sniedzot papildu datus no mūsu puses. Dažas valstis nevarēja atļauties iesaistīties, jo ne mēs vienīgie esam ar trūcīgiem resursiem. Taču šobrīd mums ir skaidrs kodols ar tām valstīm, kuras grib iesaistīties. Taču uzreiz pateikšu, ka nekomentēšu, kuras tās ir. Protams, ka šis ir smags, grūts process, bet tas ir tā vērts," sacīja Znotiņa.

Viņa arī prognozēja, ka lielāka secinājumu kopa varētu būt pēc pāris gadiem. "Darbs ir ļoti apjomīgs, un domāju, ka tā rezultātus varēs izmantot arī kā mācību materiālu," piebilda dienesta priekšniece.

Tāpat viņa atzina, ka sadarbība ar "ABLV Bank" vērtējama, kā pietiekami adekvāta. "Mēs apzināmies, ka banka pati nav vērsta uz to, lai veiktu apjomīgu iekšējo izmeklēšanu, kā tas ir, piemēram, "Danske Bank" gadījumā. Mēs šādas ilūzijas nelolojam. Attiecīgi mēs sadarbojamies profesionālas piesardzības ietvaros," teica Znotiņa.