Foto: F64
Iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu apjoms "ABLV Bank" pārsniedz vienu miljardu eiro, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz diviem savstarpēji nesaistītiem avotiem.

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa gan "Ir" zināmo neoficiālo informāciju par miljardu atteikusies komentēt.

Kopš pērn pavasarī tika aizvērta "ABLV Bank", Valsts policija informāciju, kas skar šo banku, tās klientus un darbiniekus, analizē ciešā sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu. "Tā mums ir prioritāte numur viens," žurnālam atzinis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska. Viņa vadītā struktūrvienība šobrīd izmeklē astoņus ar "ABLV Bank" saistītus kriminālprocesus. Izveidotas vairākas izmeklēšanas grupas.

Žurnāls vēsta, ka naudas izmaksa "ABLV Bank" klientiem joprojām nav sākusies, jo vispirms jāpārbauda tās izcelsme, bet atbildīgās iestādes ilgstoši cīkstējās par šīs pārbaudes metodoloģiju.

Tagad apkopojot informāciju par "ABLV Bank" esošās naudas īpašnieku patiesajiem labuma guvējiem, savstarpējām saiknēm un vēsturiskiem darījumiem, tiesībsargu uzmanību piesaistījuši vairāki desmiti uzņēmumu grupu, kuru darījumos saskatāmas naudas atmazgāšanas pazīmes.

Otrs izmeklēšanas virziens ir pašas bankas loma iespējamos naudas atmazgāšanas gadījumos, raksta "Ir".

Jau ziņots, ka izveidota 25 valstu darba grupa, lai analizētu "ABLV Bank" dalību iespējamās naudas atmazgāšanas shēmās.

Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties.

FKTK padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, tās advokāti ASV aicināja "FinCEN" publicēto paziņojumu atsaukt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!