Latvija kļūst par vienu no inflācijas līderēm Eiropā, lēš ekonomisti  (63)

"Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reizi kopš 2007. gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas. Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Augustā pārtikas preču cenas ir virzījušas gada inflāciju. Pārtikas preču kategorijā visstraujāk cena gada laikā auga latviešu virtuvei ierastiem produktiem – dārzeņiem un kartupeļiem par 28,9%, cūkgaļai par 12,1%, maizei un graudaugiem par 8,5%. "Pārtikai ir būtiska nozīme iedzīvotāju ikdienas tēriņos. Vēl 2016. gadā mājsaimniecība vidēji ap 40% no saviem ienākumiem novirzīja pārtikas iegādei un mājokļa izdevumu segšanai. Tādēļ pārtikas preču un ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugumu mājsaimniecības ikdienā izjūt visvairāk. Ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas gada laikā auga par 3,9%. Visstraujāk auga elektrības cena – par 10,4%. Savukārt, siltumenerģijas cenas ir augušas par 3,4%, bet dabasgāzes cenas ir samazinājušās par 6,6%," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Tajā pašā laikā Finanšu ministrijā atzīmē, ka darba samaksas kāpums Latvijā ir ievērojami straujāks nekā vidēji ES. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī darba samaksa ES vidēji palielinājusies vien par 2,6% gadā griezumā, kamēr Latvijā pieaugums bija ievērojami straujāks – 7,8%. Līdzvērtīgs darba samaksas kāpums Latvijā saglabājies arī otrajā ceturksnī. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir samērā straujš, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot pirktspēju un kāpināt patēriņu. Sagaidāms, ka privātais patēriņš šogad būs viens no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem

"Šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018. gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Augustā patēriņa cenas Latvijā visvairāk ietekmēja siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā par 16,9%, kā rezultātā siltumenerģijas cenas Latvijā pieauga par 6,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā tas palielināja par 0,2%. Pagaidām šis gan ir tīri matemātisks cenu pieaugums un iedzīvotāji to savos maciņos sajutīs tikai sākoties apkures sezonai.

Bez siltumenerģijas augustā Latvijā turpināja augt arī pārtikas cenas un tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš pērnā gada nogales pārtikas cenas pasaulē augušas par 5,1% un augustā salīdzinājumā ar pērno gadu pārtikas cenas Latvijā augušas par 5,2%. Vislielākais pārtikas cenu kāpums augustā fiksēts dārzeņiem, kuru cenas, neskatoties uz jaunās ražas ienākšanu tirgū, ir augušas par 28,9%. Līdzīgi straujš dārzeņu cenu kāpums šogad vērojami gan Lietuvā un Igaunijā, gan citviet Austrumeiropā. Papildu tam augustā par 5,1% pieaugušas gaļas cenas un šis pieaugums vismaz daļēji varētu būt saistīts ar straujo Āfrikas cūku mēra izplatību Āzijā.

Tāpat lielu nozīme patēriņa cenu kāpumā šobrīd ir akcīzes likmju pieaugumam. Salīdzinājumā ar pērnā gada augustu alkohola un tabakas izstrādājumu cenas Latvijā ir kāpušas par 5,6%, taču zīmīgi, ka augustā nav samazinājušās cenas stiprajam alkoholam, neskatoties uz akcīzes likmes samazinājumu. Ticamākais skaidrojums šādai situācijai ir tas, ka tirgotāji šobrīd realizē iepriekšējās rezerves un stiprā alkohola cenām tuvākajos mēnešos tomēr vajadzētu samazināties. Līdz ar to šogad kopumā patēriņa cenu inflācija Latvijā būs ap 3%, savukārt nākamgad tā varētu būt ap 2,5%.

Augustam parasti ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. Tomēr šī gada augustā cenas pieauga, ko veicināja siltumenerģijas tarifa pieaugums un pārtikas produktu cenu lēnāks kritums nekā tas raksturīgs šim mēnesim. Iepriekš cenu kāpums augustā bija vērojams 90.gadu sākumā, 1997.gadā un 2007.gadā.

Lielākā palielinošā ietekme augustā bija siltumenerģijai saistībā ar tarifa paaugstināšanu no šī gada 1.augusta. Cenas siltumenerģijai pieauga par 6,4%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,2 procentpunktiem.

Liela ietekme bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem, kas pieauga vidēji par 0,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa īres maksai un ēdināšanas pakalpojumiem.

Parādoties tirdzniecībā jaunām rudens sezonas precēm, augustā cenas pieauga apģērbiem par 3,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi palielināja par 0,1 procentpunktu.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā praktiski saglabājās nemainīgas. Pasaules naftas cenām augustā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās samazinājās vidēji par 7,6%. Mēneša pirmajā pusē tās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim – 56 ASV dolāriem par barelu, pēc tam mēneša laikā svārstoties no 58 līdz 61 ASV dolāram par barelu. To ietekmēja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš un ASV naftas rezervju palielināšanās, kas ir pieprasījuma samazināšanās pazīme, kā arī Saūda Arābijas apņemšanās rīkoties, lai sekmētu naftas cenu kāpumu.

Lielākā pazeminošā ietekme augustā bija cenu kritumam pārtikai, tomēr tas bija lēnākais kritums šajā mēnesī pēdējo gadu laikā. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem, savukārt lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam kafijai, gaļai, zivīm, sieram un biezpienam. Pasaules pārtikas cenām augustā bija vērojams straujākais kritums šajā gadā. Augustā, salīdzinot ar jūliju, tās samazinājās par 1,1%. Straujākais kritums bija graudaugu cenām, ko ietekmēja ražas pieaugums un lielās eksporta iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs. Saruka arī cukura cenas, ko veicināja Brazīlijas valūtas vērtības samazināšanās, kas stimulēja cukura eksportu. Pasaules cenas pieauga augu eļļām, bet gaļai un piena produktiem praktiski saglabājās nemainīgas.

Šī gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 3%.

Šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018. gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Augustā pārtikas preču cenas ir virzījušas gada inflāciju. Pārtikas preču kategorijā visstraujāk cena gada laikā auga latviešu virtuvei ierastiem produktiem – dārzeņiem un kartupeļiem par 28,9%, cūkgaļai par 12,1%, maizei un graudaugiem par 8,5%. Pārtikai ir būtiska nozīme iedzīvotāju ikdienas tēriņos. Vēl 2016. gadā mājsaimniecība vidēji ap 40% no saviem ienākumiem novirzīja pārtikas iegādei un mājokļa izdevumu segšanai. Tādēļ pārtikas preču un ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugumu mājsaimniecības ikdienā izjūt visvairāk. Ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas gada laikā auga par 3,9%. Visstraujāk auga elektrības cena – par 10,4%. Savukārt, siltumenerģijas cenas ir augušas par 3,4%, bet dabasgāzes cenas ir samazinājušās par 6,6%.

Kaut gan dārzeņu un kartupeļu cenas gada laikā pieaug, augustā tās ir bijušas zemākas nekā šī gada jūlijā. Tas ir raksturīgi jaunās ražas laikam, kad katru gadu šo produktu cenas samazinās. Mēneša griezumā ir samazinājušās arī apavu cenas, ko var raksturot kā vasaras apavu kolekcijas izpārdošanas rezultātu. Turpretī apģērba cenas jau ir augušas, veikalos ienākot jaunām kolekcijām.

Turpmākajos mēnešos gada cenu pieauguma temps, visticamāk, piebremzēsies, gada inflācijai noturoties tuvu 3%.

Patēriņa cenas 2019. gada augustā palielinājās par 3,2% gada izteiksmē. Tādējādi inflācijas līmenis nedaudz ir palielinājies pret šā gada jūliju, kad gada inflācija veidoja 2,9%. Taču cenu kāpums augustā kopumā atbilst vidējai inflācijai kopš gada sākuma, jo šā gada astoņos mēnešos patēriņa cenas bija par 3,1% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Nelielu patēriņa cenu paātrinājumu salīdzinājumā ar jūliju galvenokārt noteica siltumenerģijas tarifu un pārtikas cenu kāpums. Savukārt pārējo preču un pakalpojumu cenu izmaiņas atbilst iepriekšējo mēnešu dinamikai.

Lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu augustā noteica pārtikas produktu cenu kāpums. Lai arī pārtikas cenu kāpums 5,2% apmērā gada griezumā nav lielākais starp precēm un pakalpojumiem, taču, ņemot vērā, ka pārtikas preces mājsaimniecību patēriņa grozā veido ievērojamu īpatsvaru jeb 20,9%, tas arī noteica būtisko ieguldījumu patēriņa cenu pieaugumā. Kopumā pārtikas cenu izmaiņas izskaidro 1,1 procentpunktus no gada inflācijas augustā.

Cenu kāpums fiksēts lielākai daļai pārtikas produktu. Noteicošo ietekmi nodrošināja cenu kāpums maizei un graudaugiem (+8,5% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu), svaigiem dārzeņiem (+37,7%) un kartupeļiem (+29,5%), kā arī cūkgaļai (+12,1%). Pašreiz šo pārtikas produktu cenu palielinājumu galvenokārt ietekmē ārējie faktori jeb ierobežotais piedāvājums pasaules tirgos. Nelabvēlīgie (sausie) laika apstākļi gan pērnā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs negatīvi ietekmēja graudaugu un dārzeņu ražas apjomu un piedāvājumu tirgū, tādējādi paaugstinot to cenas.

Savukārt cūkgaļas cenu pasaulē ietekmē cūkgaļas deficīts Ķīnā, kura ir gan lielākais pasaules tirgus cūkgaļas ražotājs, gan patērētājs. Cūkgaļas deficīts Ķīnā lielā mērā saistīts gan ar ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, kā rezultātā Ķīna noteica ievedmuitu cūkgaļas importam no ASV, gan ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Ķīnā. Tā kā Ķīnas iekšējā tirgū cūkgaļas cena turpina palielināties, sagaidāms, ka tā turpinās ietekmēt cenas arī pārējos pasaules reģionos, tostarp arī Latvijā. Kopumā jāsecina, ka pārtikas cenas aug praktiski visās Eiropas Savienības valstīs un ir viens no galvenajiem patēriņa cenas paaugstinošiem faktoriem.

Augustā būtisks cenu pieaugums Latvijā fiksēts arī ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 15,9% dārgāka nekā pērnā gada augustā. To, sākot ar šā gada 1. janvāri, ietekmē palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Savukārt elektroenerģijas pakalpojumu cena palielinājās par 10,4%. Samērā spēcīgu pieaugumu ietekmēja tas fakts, ka 2018. gadā elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā ievērojami palielinājās (+44% pret iepriekšējo gadu), un tas, ka pērnā gada nogalē lielākajai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam, kuros bija ņemts vērā elektroenerģijas cenu kāpums biržā. Līdz ar to elektroenerģijas cena šogad pieaug un kopš gada sākuma vidēji tā palielinājās par 8,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Par 3,4% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu sadārdzinājās siltumenerģijas cena. To ietekmēja augstāki AS "Rīgas Siltums" tarifi, kas stājas spēkā tieši šā gada augustā.

Citi patēriņa cenas paaugstinošie faktori galvenokārt ir saistīti ar pakalpojumu cenu pieaugumu. Piemēram, restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas palielinājās par 4,5%. Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas palielinājās par 3,5%, bet veselības un telekomunikāciju pakalpojumu cenas pieauga attiecīgi par 1,7% un 2,1%. Cenu kāpumu augstākminētajos pakalpojumos lielā mērā nosaka gan augošā darba samaksa šajās nozares, gan arī administratīvo pakalpojumu (elektroenerģija, atkritumu izvešana, gāze, ūdens) cenu pieaugums.

Kā jau atzīmēts, patēriņa cenas Latvijā šā gada astoņos mēnešos vidēji palielinājās par 3,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kas pašreiz ir trešais augstākais rādītājs ES. Vēl lielāka inflācija ir tikai Ungārijā un Rumānijā, kur pārtikas cenu kāpums ir vēl straujāks nekā Latvijā. Savukārt inflācijas līmenis ES vidēji š.g. septiņos mēnešos (dati par astoņiem mēnešiem vēl nav pieejami) bija 1,6%. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka darba samaksas kāpums Latvijā ir ievērojami straujāks nekā vidēji ES. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī darba samaksa ES vidēji palielinājusies vien par 2,6% gadā griezumā, kamēr Latvijā pieaugums bija ievērojami straujāks –7,8%. Līdzvērtīgs darba samaksas kāpums Latvijā saglabājies arī otrajā ceturksnī. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir samērā straujš, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot pirktspēju un kāpināt patēriņu. Sagaidāms, ka privātais patēriņš šogad būs viens no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem.

Patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājies par 0,2%. Tradicionāli, augustā vērojams sezonāls patēriņa cenu kritums mēneša griezumā, ko galvenokārt ietekmē dārzeņu cenu samazinājums un apavu vasaras kolekciju izpārdošana. Nebija izņēmuma arī šoreiz un šo preču cenas tiešām bija attiecīgi par 8,9% un 3,4% zemākas nekā jūlijā. Taču tas nebija pietiekoši, lai kompensētu būtisko siltumenerģijas tarifa pieaugumu par 6,4% un komplekso atpūtas pakalpojumu sadārdzinājumu par 11,0% salīdzinājumā ar jūliju. Kopumā augustā preču cenas bija par 0,1% augstākas, bet pakalpojumi vidēji sadārdzinājās par 0,4% salīdzinājumā ar jūliju.