Piektdien, 13. septembrī, lemjot par budžeta prioritātēm nākamajam gadam, valdība nav ņēmusi vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumus un neieklausījās klātienē paustajos argumentos, uzskata LPS. Arī Latvijas Lielo pilsētu apvienībai ir iebildumi pret budžeta veidoošanu, tādēļ tā ar vēstuli vērsusies pie Ministr prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).
LPS norāda, ka valdība vienbalsīgi pieņēma lēmumu par fiskālās telpas palielināšanas pasākumiem 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā".
Lai valsts iegūtu papildu līdzekļus jauno prioritāšu īstenošanai, valdība lēma samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus par 80,7 miljoniem eiro, Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus – par 38 miljoniem eiro, kā arī no pašvaldībām par labu valstij pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus, kas pašvaldībām nozīmē ieņēmumu samazinājumu par apmēram 3 miljoniem eiro. Tāpat pašvaldībām papildus vēl būs jārod 9,8 miljoni eiro pusdienu daļējai nodrošināšanai 1.–4. klašu audzēkņiem, vēsta LPS.