'Rietumu banka' pievērusi acis uz klientu pārbaudēm, ziņo raidījums  (63)

Līdz pērnajam gadam nerezidentu bankas galvenokārt pelnīja no dolāru pārskaitījumu apkalpošanas. Riskantie klienti uz ārzemniekiem orientētās bankas atrada caur aģentūrām, kas atrodas visā pasaulē un nodarbojas ar firmu dibināšanu ofšoros. Viena no šādām aģentūrām savulaik cieši sadarbojās arī ar "Rietumu banku".

Britu konsultāciju firma "Formations House" par dažiem tūkstošiem Lielbritānijas mārciņu piedāvāja saviem klientiem korespondences adresi Londonā, bankas kontu Kiprā vai Latvijā, droši noslēptus īpašnieku vārdus un viņu nauda droši paslēpta. Prestižā adrese kalpoja kā pastkastīte tūkstošiem firmu, tostarp tādām, kas ierautas starptautiskos naudas atmazgāšanas un izkrāpšanas skandālos. Tagad žurnālistu rokās nonācis vairāk nekā miljons šīs firmas dokumentu un e-pastu.

Ja klientiem vajadzēja kontu Eiropas Savienībā, "Formations House" ieteica Latvijas "Rietumu banku" un Kipras FBME. Kipras banka jau likvidēta. 2014. gadā ASV finanšu noziegumu apkarošanas tīkls "FINcen" paziņoja, ka banka izmantota terorisma finansēšanai un naudas atmazgāšanai, kas FBME biznesam pārvilka strīpu.

Noplūdušie dokumenti liecina, ka "Formations House" sadarbību ar "Rietumu banku" sāka 2012. gadā. Britu pirmais piedāvātais klients bija kādam Irānas pilsonim piederoša firma. Tā kā pret Irānu darbojas starptautiskas sankcijas, banka no klienta atteikusies, dodot padomu irānim uzticēt savas kompānijas daļas kādai citai personai, jo tad problēmu ar konta atvēršanu nebūs.

Šī sarakste sakrīt ar laiku, kad "Rietumu banka" un vēl četras Latvijas kredītiestādes apkalpoja ar Ziemeļkoreju saistītus cilvēkus. Kad ASV Federālās izmeklēšanas birojs to atklāja un Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemēroja sodus, bankas apgalvoja, ka nekādi nav varējušas zināt, ka aiz viņu klientiem varētu slēpties totalitārās valsts pārstāvji.

Savukārt 2013.gadā "Foundation House" pie "Rietumu bankas" nosūtījusi jaundibinātu Seišelu salu firmu, kas savukārt piederēja vēl citai Seišelu salu kompānijai. Darbinieki e-pastos īpaši uzsvēra, ka patiesie īpašnieki - meksikāņu politiķis Israels Raimundo Galjardo Sevilja un uzņēmējs Rigiberto Sjerra Cortess - nekur nedrīkst parādīties.

Politiķis bijis finanšu pārvaldnieks pašvaldībā, parlamenta deputāts un ieņēma augstu amatu valsts veselības dienestā. Viņa vārds izskanēja skandālā, kad pašvaldība ar Galjardo saistītam uzņēmumam pārskaitīja ap 250 000 eiro. Jaunās Seišelu salu firmas pamatkapitālā ieguldīts miljons mārciņu, kontos mēnesī plānots apgrozīt 200 000 eiro, taču bankas veidlapā Galjardo atzīmē, ka nav saistīts ar politiku.

Bankai klienti bija jāsatiek klātienē - personas jāidentificē un jāpārbauda, taču "Rietumu banka" to prasīja izdarīt "Formations House". E-pasta sarakste starp darbiniekiem liecina, ka arī britu konsultantiem šis nosacījums nelikās ievērošanas vērts - viņi prasību pārkāpuši un bankai melojuši.

FKTK Atbilstības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Kristaps Markovskis raidījumam skaidroja, ka par notikušo atbildība vienmēr paliks bankai, jo tas ir bankas klients un bankas sniegtais pakalpojums.

"Rietumu banka" noplūdušos dokumentus un sadarbību ar britu uzņēmumu atteikusies komentēt.

2015. gadā FKTK "Rietumu banku" sodīja par nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, un mēnesi vēlāk banka lauzusi līgumu ar britu aģentiem "Formations House", paziņojot, ka vairs nepieņems šīs firmas apstiprinātus dokumentus.

Markovskis norādīja, ka aģentu izmantošana klientu nodrošināšanā bankai ir vēsturiska prakse. "Mēs to identificējam kā vienu no problēmām un vienu no riskiem, kas pastāv finanšu sektorā un principā tika identificēts jau 2016.gadā," teica Markovskis.

2016.gadā FKTK pieņēma regulējumu par banku aģentiem citās valstīs - bankām tagad aģenti jāpārbauda, jāapmāca un jāuzrauga. Turklāt ar tādām firmām, kam ir apšaubāma reputācija, sadarboties vairs nevar.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, bijušais FKTK priekšnieka vietnieks Jānis Brazovskis radījumam norādīja, ka līdz 2016. gadam "riska apetīte" bijusi tik liela, ka, iespējams, nebija samērojama ar klientu pārbaudēm izmantotajām sistēmām. Tādēļ veikti visi nepieciešami uzlabojumi.

Valdībā naudas atmazgāšanas apkarošana par prioritāti kļuva pēc "ABLV bankas" slēgšanas un starptautiskās institūcijas "Moneyval" "draudiem" Latviju iekļaut pelēkajā sarakstā. Amerikāņi brīdināja, ka, ja Latvija nerīkosies, "ABLV" pēdās varētu sekot vēl citas kredītiestādes. Raidījumam zināms, ka aiz slēgtām durvīm izskanēja "Norvik" un "Rietumu bankas" vārdi. "Rietumu banka" pilnībā pārtrauca norēķinus dolāros un slēdza tūkstošiem klientu kontu.