Baidena dēla firmai nauda skaitīta caur Latvijas 'PrivatBank'  (9)

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis "Burisma Holdings" īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums "The Hill" vēstīja, ka laikā no 2014. gada pavasara līdz 2015. gada rudenim "Rosemont Seneca" no "Burisma Holdings" saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas "Rosemont Seneca" konta atskaites no "Morgan Stanley" bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur "PrivatBank". Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija "Burisma Holdings" uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Hanters, kurš pēc izglītības ir jurists, par "Burisma Holdings" uzraudzības padomes locekli piekrita kļūt 2014. gada aprīlī, dažus mēnešus pēc tā dēvētās Maidana revolūcijas, un pameta šo amatu pēc pieciem gadiem 2019. gada sākumā.

Trampa privāts advokāts, bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni, apsūdzot Baidenus iespējamā korupcijā, nesen tviterī deva mājienu, ka "Burisma Holdings" atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas caur Latviju un Kipru uz ASV.

"Šodien tas ir atmazgāts trīs miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums (..). Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai (..)," tvītoja Džuliāni.

Ukrainas izmeklētāji uzskata, ka Baidena firmai un vēl vienam "Burisma Holdings" uzraudzības padomes loceklim – Polijas eksprezidentam Aleksandram Kvasņevskim – pārskaitītā nauda tikusi iegūta noziedzīgā ceļā un ar tās pārskaitīšanu notikusi naudas atmazgāšana, vēsta Krievijas laikraksts "Novaja Gazeta".

Kvasņevskim tikuši pārskaitīti viens miljons eiro, bet "Rosemont Seneca" – 3,4 miljoni dolāru.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra kopš 2014.gada veic plašu izmeklēšanu pret vienu no Ukrainas odiozākajiem biznesmeņiem Sergeju Kurčenko un viena no krimināllietas epizodēm ir saistīta ar Zločevski. Kurčenko savulaik no Zločevska nopircis Hersonas naftas pārkraušanas kompleksu un izmeklētāji šo Zločevska saņemto naudu, kuru viņš pēc tam maksājis "Burisma" uzraudzības padomes locekļiem, uzskata par noziedzīgā ceļā iegūtu.

Kurčenko savu bagātību strauji vairoja Janukoviča varas laikā un tika uzskatīts par vienu no galvenajiem režīma "naudas maka" turētājiem. Kopš 2015. gada aprīļa Ukrainas Ģenerālprokuratūra Kurčenko izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā un tiek baumots, ka šobrīd viņš dzīvo Rubļovkā pie Maskavas un ir atbildīgs par "Doņeckas tautas republikas" finansiālo nodrošināšanu.

Tramps telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski 25. jūlijā vairākkārt aicināja izmeklēt "Burisma Holdings" darbību. Viņš pauda aizdomas, ka Baidenam izdevies panākt izmeklēšanas apturēšanu. Šie aicinājumi ir iemesls ASV Kongresā sāktajai impīčmenta izmeklēšanai pret prezidentu.

Lai gan Baidenu iespējamais interešu konflikts radījis bažas korupcijas novēršanas aktīvistiem, nav pierādījumu, ka bijušais ASV viceprezidents vai viņa dēls būtu veicis jebkādas nelikumīgas darbības.

Ukrainas Specializētās pretkorupcijas prokuratūras vadītājs Nazars Holodņickis intervijā radiostacijai "NV Radio" norādīja, ka Baideni nav bijuši objekti kādā no prokuratūras izmeklēšanām. Tomēr Holodņickis apliecināja, ka 2017. gadā pierādījumu trūkuma dēļ slēgta izmeklēšana pret "Burisma Holdings", kurā tolaik strādāja Hanters Baidens. Šo lēmumu gadu vēlāk tiesa Kijevā atcēlusi, tomēr, neskatoties uz tiesas lēmumu, lieta joprojām ir apturēta un kopš tā laika nekādas izmeklēšanas darbības nav veiktas.

Džuliāni arī apgalvo, ka Džo Baidens nolūkā pasargāt savu dēlu 2016. gadā panācis toreizējā Ukrainas ģenerālprokurora Viktora Šokina atlaišanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone aģentūrai LETA sacīja, ka komisija nedrīkst atklāt konkrētu tirgus dalībnieku un atsevišķu darījumu uzraudzības pasākumus, kā arī nedrīkst komentēt tajos konstatēto. Tomēr viņa norādīja, ka FKTK regulāri nodrošina banku uzraudzību atbilstības kontroles jomā un, konstatējot trūkumus, bankām piemērotas sankcijas un noteikti tiesiskie pienākumi uzlabot iekšējās kontroles sistēmu un veikt citas darbības, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus.

Jansone atgādināja, ka FKTK pārbaužu rezultātā 2015., 2017. un 2019. gadā "PrivatBank" piemēroja sankcijas par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā, klientu izpētē un darījumu uzraudzībā. FKTK pārbaužu laikā vērtē, kā strādā iekšējās kontroles sistēmas, vai banka ir veikusi normatīvos noteiktās darbības saistībā ar klientu izpēti un darījumu uzraudzību un nodrošinājusi ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam.

Pēc FKTK datiem, 2015. gada beigās komisija piemēroja "PrivatBank" 2 016 830 eiro sodu un uzdeva nomainīt bankas valdi. Vienlaikus tika piemērotas arī individuālas soda naudas bankas valdes locekļiem. 2017. gadā FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) atklāja trūkumus un piemēroja soda naudu trim bankām, tostarp arī "PrivatBank" 35 575 eiro apmērā. Savukārt šā gada septembrī par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvu pārkāpumiem "PrivatBank" tika piemērota soda nauda 1 019 319 eiro apmērā.

Arī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sabiedrisko attiecību speciāliste Zaiga Barvida aģentūrai LETA teica, ka Finanšu izlūkošanas dienests ir veicis lielu darbu, lai Latvijas finanšu sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem, taču saskaņā ar likumu FID nav tiesīgs komentēt konkrētus gadījumus vai iegūtos secinājumus.

Aģentūrai LETA šonedēļ nav izdevies iegūt "PrivatBank" komentāru par darījumiem, kuros bija iesaistīta "Burisma Holdings".

"Burisma Holdings" ir viena no lielākajām dabasgāzes ieguves kompānijām Ukrainā un to 2002. gadā dibinājis uzņēmējs Zločevskis, kurš tiek uzskatīts par tuvu gāztā Ukrainas prezidenta Janukoviča draugu un līdzgaitnieku. "Burisma Holdings" īpašniece ir Kipras ārzonas kompānija "Brociti Investments Limited", kas pieder Zločevskim.

2010.gadā Zločevskis tika iecelts par ekoloģijas ministru Janukoviča administrācijā, bet četrus gadus vēlāk pēc Eiromaidana bija spiests pamest valsti, kad Ģenerālprokuratūra pret viņu un viņam piederošajām kompānijām uzsāka vairākas krimināllietas aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu.

2014. gadā pretkorupcijas izmeklēšanas ietvaros Lielbritānijas varasiestādes Zločevska kontos iesaldēja 23 miljonus dolāru, vēstīja avīze "Guardian". Britu žurnālists un rakstnieks Olivers Bullo grāmatā "Naudas zeme" ("Money Land") rakstīja, ka šī nauda nākusi no Latvijas un ieinteresējusi izmeklētājus, jo Zločevskis pirms tā dēvētās Maidana revolūcijas ilgstoši strādājis valsts pārvaldē.

Tomēr Zločevska advokātiem izdevies panākt naudas aresta atcelšanu. Kā raksta Ukrainas žurnāls "Novoje vremja", korupcijas pētnieki ir pārliecināti, ka to panākt viņam palīdzēja arī Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu izrādītā labvēlība. Savukārt pret pašu Zločevski ierosinātā krimināllieta noslēgusies ar nodokļu nomaksu, ko veikuši viņas firmas grāmatveži.

"Novoje vremja" raksta, ka bijušajam Janukoviča līdzgaitniekam Zločevskim izdevies ne tikai panākt pret viņu ierosināto krimināllietu izbeigšanu, bet arī turpināt attīstīt sava biznesa apmērus Ukrainā, neskatoties uz to, ka dažādas izmeklēšanas par viņa darbību turpinājušās visus šos gadus. Bagātāko ukraiņu sarakstā, kuru veido "Novoje vremja" kopā ar kompāniju "Dragon Capital", 2018. gadā Zločevskis ieņēmis 11. vietu. Viņa aktīvu vērtība novērtēta ar 636 miljoniem dolāru, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā bija 2013. gadā, kad viņš pirmo reizi iekļauts bagātāko cilvēku reitingā.

Hanters Baidens par "Burisma Holdings" uzraudzības padomes locekli tika iecelts 2014. gada aprīlī – divus mēnešus pēc Janukoviča gāšanas.

Pēc aizmukšanas no Ukrainas Zločevskis kopā ar partneriem dibinājis Enerģētikas drošības forumu, ko katru gadu rīko Monako un uz ko aicina dažādas Rietumvalstu amatpersonas un ekspertus. 2017. gadā šo forumu apmeklējuši arī divi toreizējam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko pietuvināti deputāti, taču tas izraisījis skandālu Ukrainā, un kopš tā laika Ukrainas amatpersonas vairs forumu neapmeklē. Tā vietā 2018.gadā forumā uzstājās toreizējais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atzīmē "Novoje vremja". LETA jau ziņoja, ka Vējonis 2018. gada jūnijā uzstājās šī foruma atklāšanā.

Aģentūrai LETA šonedēļ nav izdevies iegūt Vējoņa un viņa tā laika padomnieku komentāru par to, kurš uzaicināja prezidentu uz forumu un kāpēc tika nolemts tajā piedalīties.