Video: Nākamā gada valsts budžets iesniegts Saeimā (plkst. 12.00)  (91)

Simboliskā budžeta portfeļa gaitām varēja sekot arī "Delfi" video tiešraidē.

Reirs kopā ar ministrijas darbiniekiem iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) nākamā gada budžeta projektu simboliskajā portfelī un zibatmiņas formātā. "Portfelis ir "smags". 10 miljardi – pirmo reizi tik liela izdevumu sadaļa," budžetu raksturoja Reirs.

Viņš pauda cerību, ka budžeta izskatīšana un pieņemšana Saeimā ritēs raiti un līdz valsts svētkiem 18. novembrī tas būs pieņemts.

Kopā ar simbolisko budžeta portfeli finanšu ministrs iesniedza budžeta dokumentus zibatmiņas formātā, un tā šogad bija noformēta kā Ņūtona svārsta modelis ar piecām kustīgām bumbiņām. Tās simbolizē piecas valdošās koalīcijas partijas.

"Ņūtona svārstā piecas bumbiņas pauž impulsa un enerģijas nezūdamības likumu. Katras partijas impulss rada atspoguļojumu budžeta enerģijā," tā visai sarežģīto budžeta tapšanas procesu piecu partiju koalīcijā raksturoja Reirs.

Mūrniece, saņemot budžeta portfeli, atzina, ka tas tiešām "smags" un solīja Saeimā raitu virzību projektam. Arī Mūrniece atzina, ka "piecām partijām vienoties – tas nebija vienkārši". Viņa atzinīgi novērtēja to, ka partneri mācās sastrādāties un sabalansēt politiskās vēlmes ar realitāti.

Tālāk budžeta portfeli viņa nodeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP), kurš sacīja, projekts de facto ir saņemts, ceturtdien tiks nodots oficiāli komisijai, kura plānojusi budžeta likumprojektu paketi skatīt 22., 23., 24. oktobrī. 30. oktobrī Saeima to varētu pieņemt pirmajā lasījumā, pēc kura to atkārtoti skatīs valdība.

Galīgais lasījums Saeimā plānots 13. un 14. novembrī.

Preses brīfingā pēc budžeta projekta saņemšanas Mūrniece paskaidroja, ka jau šodien Saeimas prezidijs lems par projekta nodošanu komisijai ceturtdien un ka budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas process ritēs, kā plānots, lai pieņemtu budžetu līdz 18. novembrim.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka 2020. gada valsts budžeta projekts ir īpašs ar to, ka to sastādīja piecas koalīcijas partijas, un tāda pieredze šajā gadsimtā nav iepriekš vēl bijusi. Tas nozīmē, ka katrai no koalīcijas partijām bija jādomā par kompromisu, līdz ar to nevar teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena, ļoti spilgta prioritāte, kā tas, piemēram bija ar aizsardzību 2018. gadā un veselības jomu 2019. gadā. Nākamā gada budžetā lielākā prioritāte ir sociālā labklājība, teica Mūrniece.

Savukārt, pievēršoties savas partijas politiskajām prioritātēm, Mūrniece kā ļoti svarīgu novērtēja 7 miljonus eiro demogrāfijai, kas plānots kā atbalsts ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Tāpat viņa uzsvēra plānoto līdzekļu pieaugumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, jo korupcijas novēršana ir aktuāla Latvijā un KNAB ir jāstiprina.

Reirs brīfingā atgādināja, ka budžeta izdevumu sadaļa ir 10 miljardi eiro, kas ir ļoti liels budžets. Kā svarīgākās lietas ministrs izcēla plānotos papildus līdzekļus sociālās labklājības jomā - 180 miljonus eiro pensiju indeksācijai, 60 miljonus sociālo jautājumu risināšanai. Tāpat nozīmīgi līdzekļi piešķirti algu paaugstināšanai mediķiem, pedagogiem, kultūras, tieslietu un iekšlietu jomās strādājošajiem.

Ministrs arī atgādināja, ka valdība vienojusies un ka budžeta likumprojektā ierakstīts, ka visi virsplāna ieņēmumi budžetā tiks novirzīti valdībai svarīgām reformām, tajā skaitā pedagogu algu pielikumam no 1. septembra, mediķu algām un administratīvi teritoriālajai reformai.

Kopējais budžeta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir 610 miljoni, un lielākā daļa no tās tiek novirzīta sociālajai jomai un algu pieaugumam, uzsvēra Reirs. Valdība tagad gaida priekšlikumus otrajam lasījumam un darbu organizēs tā, lai nekavētu FM un Saeimas kopīgi izstrādāto budžeta pieņemšanas grafiku.

Bondars piebilda, ka "virs valdības bija balti dūmi piektdien", un jācer, ka arī virs Saeimas 14. novembrī "būs balti dūmi", ar to domājot līdzību ar Romas pāvesta vēlēšanu procesu un simbolisko zīmi, ka pāvests ievēlēts. Uz žurnālistu jautājumu, vai prognozē, ka Saeima valdības iesniegtajā projektā izdarīs būtiskas izmaiņas, Bondars atbildēja, ka jebkurš budžets ir valdības redzējums par faktiem un realitāti, un pauda cerību, ka tas arī atspoguļosies budžetā.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tiks nests jau divdesmit otro reizi.

Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Nākamā gada budžeta izdevumi ir 10 miljardi eiro. Savukārt pirmajā gadā, kad portfelis tika nogādāts Saeimā, izdevumu apmērs bija 1,3 miljardi latu jeb aptuveni 1,8 miljardi eiro.

Tagadējais ministrs Reirs portfeli nesīs ceturto reizi. Viņš pievienojas tiem ministriem, kuri portfeli nesuši visbiežāk – arī Oskars Spurdziņš un Andris Vilks šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes.

Jau ziņots, ka 11. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja 2020. gada valsts budžeta likumprojektu, kurā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,9 miljardi eiro, izdevumi 10 miljardi eiro, bet pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) valdības sēdē, īsumā raksturojot budžeta projektu, uzsvēra, ka nākamajā gadā netiek plānotas nodokļu izmaiņas, kā arī ir ievēroti Eiropas Komisijas ieteikumi sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Reirs norādīja, ka budžetā visām pašvaldībām plānots pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu, vidēji par 3,5%, kopumā pašvaldību ieņēmumi plānoti par 63 miljoniem lielāki.

Savukārt aizsardzības nozarei paredzēti līdzekļi 2% no IKP.

No papildus sadalāmajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā 229 miljoni paredzēti sociālās aizsardzības pasākumiem, 50 miljoni veselības aprūpes nozarei un 31 miljons pedagogu algām, skaidroja Reirs. Tāpat papildus līdzekļi paredzēti kultūras iestādēm, zinātnei, demogrāfijas pasākumiem, kā arī tieslietu un iekšlietu jomām.

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks valdības sēdē sagatavoto projektu novērtēja - "budžets nav ideāls, bet ir pieņemams". Nākotnē iesaka nopietni domāt, vai un kā palielināt iekasēto nodokļu īpatsvaru no IKP, lai nebūtu vienmēr jāknapinās.

Budžeta plāna projektā teikts, ka tas sagatavots, balstoties uz jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2020. gadam paredz IKP pieaugumu 2,8% apmērā.