Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta šim amatam, apstiprināja Šteinbuka.
Viņa pastāstīja, ka neoficiāli un teorētiskā līmenī par šādu iespēju ar viņu ir runājuši daudzi – gan politiķi, gan cilvēki ārpus politikas. "Piemēram, par šādu iespēju ar mani ir runājuši gan Valdis Dombrovskis (JV), gan Artis Pabriks (AP), gan Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), gan "Ekonomistu apvienības 2010" vadītājs Ojārs Kehris, gan daudzi citi. Tomēr oficiāli kandidēt uz šo amatu nav piedāvāts," skaidroja Šteinbuka.
Jautāta, vai piekristu kandidēt, ja tiktu uzrunāta oficiāli, Šteinbuka sacīja, ka visai nopietni apsvērtu šo iespēju.
"Patlaban nedaudz žēl, ka manas zināšanas un starptautiskā darba pieredze netiek izmantota visā pilnībā. Protams, dzīve patlaban ir ļoti piesātināta gan ar akadēmisko darbu, gan pienākumiem Fiskālās disciplīnas padomē, gan arī kā Dombrovska padomniecei, tomēr ir arī daudz brīva laika. Kļūstot par Latvijas Bankas prezidenti būtu jārēķinās ar daudz lielāku slodzi, taču, ja es vēl kādu laiku varu kalpot savai valstij un pilnībā izmantot savas zināšanas un pieredzi, tad es būtu tam gatava," teica Šteinbuka.
Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis nav oficiāli uzrunāts kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. "Neesmu oficiāli uzrunāts kandidēt uz šo amatu, tāpēc neesmu arī nopietni apsvēris šādu iespēju," sacīja Rubenis, komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem minējuši arī Rubeni.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir ļoti apmierināts ar vidi, kurā šobrīd strādā. "Esmu ļoti apmierināts ar to vidi, kurā šobrīd darbojos, un redzu, ka varu sniegt Latvijai pienesumu, vadot lielāko kredītiestādi valstī," teica Rubenis.
Patlaban Šteinbuka ir Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas Studijas" direktore, kā arī kopš 2018. gada oktobra viņa ir Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece.
No 2011. līdz 2018. gadam Šteinbuka vadīja Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Eiropas Komisijā viņa strādāja kopš 2005. gada. Tāpat viņa bijusi Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta un Sociālās un informācijas sabiedrības statistikas departamenta direktore.
Pirms tam Šteinbuka vadīja Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, bija Starptautiskā valūtas fonda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu direktora vecākā padomniece Vašingtonā, kā arī ieņēma dažādus amatus Latvijas Finanšu ministrijā.
Šteinbuka darbojas "Ekonomistu apvienībā 2010". Viņa ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. 2008. gadā par izciliem sasniegumiem finanšu un ekonomikas jomā Šteinbukai piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Iepriekš medijos starp iespējamajiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Uldis Cērps, Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, Zīle, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, kā arī Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
Tostarp Zīle jau paziņojis, ka atturīgi vērtē savas iespējas kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Viņš žurnālistiem norādīja, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu ir iespējams atrast Latvijā un pretendentam vajadzētu būt baņķiera pieredzei.
Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
